Saimnieks LV / 2025.gads (Augusts)

Par atjaunīgajiem energoresursiem runā visur – no politiskajām debatēm līdz reklāmas stendiem pilsētvidē. Aicinājumi uzstādīt saules paneļus un uzkrājējbaterijas skan no katra medija, un, šķiet, ka zaļā kursa virziens kļuvis par vienu no galvenajiem sabiedrības dienaskārtības tematiem. Tomēr – aiz šī skaļā trokšņa slēpjas arī dziļa šķelšanās sabiedrībā.

Pētot sabiedrības reakciju sociālajos tīklos, kļūst skaidrs: viedokļi ir krasā pretrunā. Vieni uzskata, ka atjaunīgā enerģija ir nākotnes ceļš un tie, kas vēl nav uzstādījuši saules paneļus, dzīvo pagātnē. Turpretī citi redz zaļo enerģiju kā tukšu solījumu, kas kalpo vien lielo spēlētāju peļņai.

Kur slēpjas patiesība? Vai atjaunīgā enerģija tiešām ir izdevīga? Vai tā sniedz labumu sabiedrībai un uzlabo dzīves kvalitāti arī vides kontekstā?

Balstoties uz pieejamiem faktiem un konferencēs apspriestajām nākotnes attīstības tendencēm, pēc iespējas objektīvi rakstā centīsies atbildēt SIA Lucidus Atjaunīgo energoresursu nodaļas profesionāļi.

Enerģijas patēriņa dinamika Latvijā
Latvijā pēdējos gados atjaunīgās enerģijas sektorā vērojama strauja attīstība. Visredzamāk tas atspoguļojas saules enerģijā – 2024. gadā no saules saražotas 536 GWh elektroenerģijas. Tas ir vairāk nekā divkāršs pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt kopējais elektroenerģijas patēriņš valstī palicis gandrīz nemainīgs, lai gan transporta sektora patēriņš lēnām sāk ieņemt aizvien nozīmīgāku lomu.

Skatoties plašāk – kopumā hidro, vēja un saules elektrostacijas šogad saražojušas 4022 GWh elektroenerģijas. Tas ir par 6.5 % mazāk kā 2023. gadā. Samazinājumu lielā mērā noteica hidroelektrostacijas – to saražotā enerģija kritusies par 15.4 %, veidojot 3210 GWh. Tikmēr vēja ieguldījums ir bijis neliels – 276 GWh. Atjaunīgo resursu koģenerācijas stacijas pievienoja vēl 621 GWh. Kopējais zaļās enerģijas ražošanas apjoms Latvijā sasniedza 4643 GWh jeb aptuveni 73 % no kopējās elektroenerģijas ražošanas.

Tomēr, raugoties tuvplānā, paveras raibāka aina. Enerģijas ražošanas apjomi būtiski svārstās pa mēnešiem – to skaidri atklāj analīzē iekļautais grafiks. Ziemā elektroenerģijas ražošanu nodrošina koģenerācijas stacijas, kas vienlaikus ražo arī siltumu. Pavasarī darbu uzņemas hidroelektrostacijas – palu ūdeņu laikā tās sasniedz maksimālo jaudu, īpaši Daugavā. Vējš Latvijā strādā vienmērīgi, taču tā īpatsvars elektroenerģijas grozā joprojām ir neliels. Savukārt vasara izrādās visklusākais periods – par spīti saules paneļu attīstībai vismazāk saražotās elektroenerģijas.

Lai arī saules enerģija Latvijā piedzīvo strauju izaugsmi, tās īpatsvars kopējā elektroenerģijas bilancē joprojām ir neliels. Paradoksāli, taču pieaugums nav pietiekams, lai mainītu kopējo struktūru. Tomēr nākotnē saules un vēja sinerģija varētu kļūt par līdzsvarojošu mehānismu, kas palīdzēs izlīdzināt sezonālās svārstības un stiprinās enerģētikas stabilitāti. Šobrīd tas vēl ir atvērts jautājums, taču viens ir skaidrs – Latvijas enerģētikas ainava kļūst arvien dinamiskāka un sarežģītāka.

Avots: SIA Lucidus Atjaunīgo energoresursu nodaļa, izmantojot OSP ENB010m datus

Zaļās enerģijas politiskā nozīme
Zaļās enerģijas nozīme pieaug arī politiskajā līmenī. Pēdējos gados tā kļuvusi par vienu no centrālajiem valsts attīstības virzieniem. Vairs nav runa tikai par alternatīvu elektroenerģijas ražošanai – zaļā enerģija šodien apvieno ekonomiskos, drošības un vides mērķus, kļūstot par valsts ilgtspējīgas attīstības balstu.

Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns (NEKP) paredz aptuveni 250 pasākumu, kas vērsti uz atjaunīgo energoresursu ieviešanu, energoefektivitātes uzlabošanu un dekarbonizāciju transporta un ēku sektoros. Šie mērķi saskaņoti ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras rekomendācijām, kas uzsver drošas, pieejamas un konkurētspējīgas enerģētikas nozīmi.

Būtiska loma pārejā uz zaļo enerģiju ir Eiropas Savienības atbalstam. REPowerEU programmas ietvaros Latvija saņēmusi 135 milj. EUR, kas paredzēti tīklu modernizācijai, enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijām, biometāna attīstībai un vietējo enerģijas kopienu veidošanai. Arī privātais sektors aktīvi iesaistās: Sunly plāno investēt 300 milj. EUR četrās saules elektrostacijās, bet Ignitis līdz 2026. gadam paredz vairāk nekā 700 milj. EUR ieguldījumus vēja un saules enerģijas projektos.

Lai gan nenoliedzami vērojams progress, būtiski izaicinājumi joprojām saglabājas. Īpaši aktuāli tie ir ēku energoefektivitātes uzlabošanā, transporta sektora dekarbonizācijā un investīciju kavēkļu, piemēram, sarežģīto atļauju procedūru vienkāršošanā. Turpmākie gadi būs izšķiroši, proti, vai Latvijai izdosies ne tikai definēt ambiciozus mērķus, bet arī sekmīgi īstenot tos praksē?

Kādas ir nākotnes perspektīvas
Šobrīd atjaunīgā enerģija Latvijā ir vairāk nekā tikai elektroenerģijas avots – tā kļuvusi par pārmaiņu katalizatoru. Tā izaicina ierasto pieeju, piedāvājot ilgtermiņa ieguvumus gan ekonomikas, gan klimata jomā. Lai šie ieguvumi materializētos, nepieciešama mērķtiecīga, saskaņota rīcība visos līmeņos – sākot no politikas veidotājiem līdz katrai individuālai mājsaimniecībai.

Tieši šajā kontekstā arvien vairāk iedzīvotāju un uzņēmumu apsver iespēju uzstādīt saules paneļus un enerģijas uzkrāšanas sistēmas. Nereti rodas jautājums – vai tas ir izdevīgi? Atbilde slēpjas vienkāršā aprēķinā, ko ikviens var veikt pats, izmantojot dažus pamatdatus. Tas ir praktisks veids, kā gūt skaidru priekšstatu par iespējamo ietaupījumu un sistēmas atmaksāšanās laiku.

Piemēram, Latvijā viena kilovata saules paneļu sistēma gadā saražo aptuveni 1000 KWh elektroenerģijas. Ja uzstādi 5 kW jaudīgu sistēmu, tā var saražot līdz 5000 kWh gadā. Pie elektrības cenas 0.20 EUR/kWh tas nozīmē ap 1000 EUR ietaupījumu gadā. Ja uzstādīšana izmaksā 5000 EUR, sistēma atmaksāsies aptuveni piecu gadu laikā. Turklāt tā darbosies 20 gadus vai ilgāk, sniedzot stabilu, prognozējamu ieguvumu ilgtermiņā.

Līdzīgu aprēķinu pieeju var izmantot arī bateriju sistēmām. Ja, piemēram, akumulators ar ietilpību 10 kWh tiek izmantots pilnībā 250 dienas gadā, tas ļauj efektīvāk patērēt saules saražoto enerģiju brīžos, kad saules nav. Pie tās pašas elektrības cenas tas nozīmē ap 500 EUR ietaupījumu gadā. Ja akumulatora iegādes izmaksas ir aptuveni 4000 EUR, tas atmaksājas aptuveni astoņu gadu laikā.

Šie piemēri parāda – saules paneļi nereti atmaksājas ātrāk nekā uzkrāšanas sistēmas, taču abas tehnoloģijas var būt izdevīgas, īpaši tiem, kas vēlas samazināt atkarību no elektrotīkla vai izmantot dinamiskos tarifus. Galvenais ieguvums – aprēķinus vari veikt pats. Atliek tikai zināt savas mājsaimniecības patēriņu, elektrības cenu un sistēmas izmaksas. Šāda pieeja palīdz pieņemt pārdomātu, datos balstītu lēmumu, nevis paļauties uz vispārīgiem solījumiem.

Šo investīciju pievilcību vēl vairāk stiprina pieejamais publiskais atbalsts. Pēdējos gados Latvijā būtiski pieaudzis pieprasījums pēc atjaunīgās enerģijas risinājumiem. Saules paneļi, siltumsūkņi un biogāzes stacijas kļūst arvien populārākas gan mājsaimniecību, gan uzņēmējdarbības un lauksaimniecības vidē. Papildus energoresursu cenu kāpumam nozīmīgu lomu šajā tendencē spēlē arī valsts un Eiropas Savienības piedāvātais finansiālais atbalsts.

Privātpersonām – siltumsūkņi, paneļi un vietējais atbalsts
Mājsaimniecībām pieejamas vairākas programmas, kas sedz daļu izmaksu par AER tehnoloģiju uzstādīšanu – saules paneļiem, siltumsūkņiem vai saules kolektoriem. Nozīmīgākais instruments ir Emisijas kvotu izsolīšanas instruments, ko administrē Vides investīciju fonds. Tas piedāvā līdz 15 000 EUR atbalstu vienam projektam, ļaujot kombinēt vairākus risinājumus.

Dažos reģionos darbojas arī vietējās atbalsta programmas. Piemēram, Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra (ZREA) līdzfinansē mikroģeneratorus un pieslēgumus centralizētajai siltumapgādei – šāda pieeja ir īpaši nozīmīga teritorijās ar vāju infrastruktūras pārklājumu.

Zemniekiem – energoefektīvi risinājumi siltumnīcās un laukos
Lauksaimniekiem pieejami Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansējumi, piemēram, pasākumā Atbalsts ieguldījumiem AER izmantošanai vai energoefektivitātes palielināšanai. Finansējums sedz pamatlīdzekļu iegādi – saules paneļus, invertorus, biogāzes iekārtas u.c. Šogad šai programmai paredzēts vairāk nekā 7 milj. EUR budžets. Lai pieteiktos, jāspēj uzrādīt vismaz 4000 EUR ieņēmumu no lauksaimniecības un jāiesniedz attiecīgā tehniskā dokumentācija.

Arvien populārākas kļūst arī biogāzes stacijas, kas izmanto kūtsmēslus vai citus atkritumus enerģijas ieguvei. Tās ne vien samazina emisijas, bet arī nodrošina stabilu elektroenerģijas ieņēmumu, ja tiek pieslēgtas tīklam.

Uzņēmumiem – ieguldījumi ar kapitāla atlaidi
Uzņēmējiem pieejamas vairākas finansēšanas iespējas. Altum piedāvā aizdevumu ar kapitāla atlaidi līdz 30 % no projekta attiecināmajām izmaksām, ja vismaz 80 % saražotās elektroenerģijas tiek izmantota uzņēmuma vajadzībām. Maksimālā atlaide vienas uzņēmumu grupas ietvaros sasniedz 1.5 milj. EUR. Programma piemērota ne tikai saules paneļu un siltumsūkņu iegādei, bet arī citiem energoefektivitāti veicinošiem projektiem.

Lai izmantotu pieejamos atbalsta mehānismus, svarīgi saprast katras programmas specifiskos nosacījumus. Mājsaimniecībām parasti noteikts maksimālais atbalsta apjoms, kamēr uzņēmumiem un lauksaimniekiem jārēķinās ar tehnisko dokumentāciju, pieslēguma saskaņojumiem, nepieciešamajiem sertifikātiem un būvatļaujām. Jebkurā gadījumā – precīza sagatavošanās ir būtiska.

Sākot ceļu uz enerģētisko neatkarību, ieteicams laikus izvērtēt savas vajadzības, piemeklēt piemērotākās tehnoloģijas un sekot līdzi aktuālajām pieteikšanās kārtām. Informācija regulāri tiek publicēta LAD, Altum un Vides investīciju fonda mājaslapās. Proaktīva rīcība ļauj izmantot labākās iespējas īstajā brīdī.

Atjaunojamās enerģijas ieviešana nav tikai ilgtspējīgs solis vides kontekstā – tā kļūst par racionālu, ilgtermiņā izdevīgu izvēli. Valsts un Eiropas Savienības līdzfinansējums būtiski atvieglo šo pāreju, padarot to pieejamu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.

Secinājumi
Zaļā enerģija vairs nav tikai modes vārds vai politiska frāze – tā ir kļuvusi par nozīmīgu Latvijas attīstības daļu. Pieaug gan elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem, gan sabiedrības interese un iesaiste. Valsts un ES atbalsta programmas palīdz pārvarēt sākotnējās izmaksu barjeras, nodrošinot finansiālu atbalstu un stabilākus ieguvumus nākotnē.

Protams, ne viss ir ideāli – sezonālās ražošanas svārstības, tehnoloģiju efektivitātes jautājumi un infrastruktūras gatavība joprojām rada izaicinājumus. Sabiedrībā valda dažādi viedokļi – no entuziasma līdz skepses pilniem jautājumiem. Un tomēr – atvērtība jaunām iespējām, rūpīgs aprēķins un ilgtermiņa domāšana var kļūt par panākumu atslēgu.

Tāpēc aicinājums ir skaidrs: izvērtē. Ja ir iespēja samazināt izdevumus, uzstādīt saules paneļus vai piesaistīt valsts atbalstu, – dari to! Nereti šādas investīcijas atmaksājas jau dažu gadu laikā un ilgtermiņā kļūst par papildu ienākumu avotu vai stabilu aizsardzību pret cenu svārstībām.

Zaļā enerģija nav tikai jautājums par vidi – tā ir arī par saimniecisku domāšanu. Pieņemot pārdomātu, datos balstītu lēmumu, katrs var dot ieguldījumu ne tikai savā labklājībā, bet arī ilgtspējīgā nākotnē. Svarīgākais – būt atvērtiem iespējām, kas padara ikdienu gan izdevīgāku, gan atbildīgāku.