Saimnieks LV / 2026.gads (Aprīlis)

Ziema šogad līdz pat decembra beigām bija salīdzinoši silta, bez ievērojama sniega, taču pēc Jaunā gada iestājās negaidīts stiprs sals ar sniega segu, kas saglabājās ilgu laiku. Esam izbaudījuši kārtīgas ziemas priekšrocības un gatavojamies sākt jaunu, aktīvu sezonu no jauna. Tas, protams, var ieviest neparedzamas korekcijas. Stiprā sala ietekme sējumos noteikti būs manāma, tikai atsākoties augu veģetācijai. Biežāk tieši pavasara sākumā novērojamas izteikti mainīgas temperatūras svārstības naktī un dienā. Iestājoties pavasarim, augi saņem vairāk gaismas, vairāk saules un būs sācies aktīvais veģetācijas periods, kurā augiem jāpaspēj izaugt un nogatavināt ražu. Sējumu mēslošana, sagatavošanās sējai, darbi augļu dārzos, augiem kaitīgo organismu atpazīšana un to ierobežošana ir svarīgākie aprīļa darbi, ko jāpaspēj paveikt. Līdz ar kultūraugu attīstību savu nelabvēlīgo darbību neizbēgami atsāks arī kaitēkļi un slimības.

Graudaugu sējumi

Ziemāju sējumi pavasarī izskatās diezgan drūmi, pelēki un nedzīvi. Atsākoties aktīvai veģetācijai, lauksaimniekiem jāizvērtē ziemāju stāvoklis katrā konkrētā laukā. Svarīgi nenokavēt sējumu virsmēslošanu un atcerēties par augiem nepieciešamajiem mikroelementiem, lai veicinātu augu straujāku augšanu. Par veģetācijas atjaunošanos varam pārliecināties, augus izceļot no augsnes un pārbaudot, vai ir jaunās, baltās saknītes. Sējumos pēc sniega nokušanas dažviet būs sastopami pelēki un sārti sniega pelējuma bojājumi. Lai slimības skartie augi izdzīvotu, tiem pavasarī nepieciešams slāpekļa virsmēslojums un sauss, vējains laiks. Daļā sējumu, iespējams, augiem trūks gan barības pamatelementu, gan mikroelementu. Vizuāli to var novērot, ja lapas dzeltē un lauks kopumā iegūst dzeltenīgi zaļu nokrāsu. Iespējams, ka zemākās un pārmitrās vietās augi būs gājuši bojā. Pie temperatūras svārstībām iespējama ziemāju sējumu izcilāšanās, tādējādi izceļot cerošanas mezglu virs augsnes, kā rezultātā iespējama sakņu saraustīšana. Savu attīstību aprīlī turpinās pārziemojušās un no jauna dīgstošās nezāles. 

Kā jau katru gadu, arī šogad aprīlī sākas nekarantīnas kaitīgo organismu monitorings, ko veic Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) prognožu jomas inspektori. Slimības, kas bija novērojamas pagājušajā rudenī, sējumos būs novērojamas arī pavasarī. Ziemāju sējumos, kā katru gadu, uz apakšējām ziemāju lapām var novērot kviešu lapu pelēkplankumainības rudens infekcijas pazīmes ar melnām piknīdām, kas ir izplatītākā graudaugu slimība. Slimība gaida attīstībai labvēlīgus apstākļus, kad gaisa temperatūra pakāpsies, būs silts un lietains laiks. Tieši šāds laiks sekmē tālāku slimības izplatību sējumos. Inficēšanās agrīnās labību attīstības stadijās samazina graudu skaitu vārpās, graudu masu un proteīna saturu graudos. Līdzīgas piknīdas novērojamas arī uz pagājušā gada salmiem, un tie ir pārziemojuši kviešu lapu dzeltenplankumainības ierosinātāji, kas atbilstošos laika apstākļos (virs +10 °C) var izraisīt agru dzeltenplankumainības pirmo pazīmju parādīšanos uz lapām. 

Iestājoties mitram un vēsam laikam, aprīlī iespējamas pirmās stiebrzāļu gredzenplankumainības pazīmes. Slimība postīgāka ziemas miežiem, bet inficē arī rudzus un tritikāles. Rudenī inspektoru apsekotajos sējumos slimības pazīmes bija sastopamas ar izplatību 2–20 % visos reģionos. Slimību ierosinošās sporas nepārvietojas lielā attālumā, līdz ar to gredzenplankumainības izpausmes uz lapām varētu rasties no savvaļas graudzālēm un iepriekšējā gada slimo augu atliekām. Svarīgi būtu pavasarī izvairīties no plankumainībām pēc iespējas ilgāku laiku, jo tieši inficēšanās agrās augu attīstības stadijās var būtiski ietekmēt sagaidāmo ražu, jo samazinās produktīvo vārpu un graudu skaits. 

Rudenī atsevišķos laukos, vairāk gan Kurzemē, uz graudaugu lapām varēja novērot arī graudzāļu miltrasas pirmās pazīmes. Tā bojā visas auga virszemes daļas, stipras infekcijas gadījumā – arī akotus un vārpiņu plēksnes. Inficēšanos veicina ieņēmīgas šķirnes, sabiezināti sējumi, pārbagāts slāpekļa mēslojums un nezāļainība. Rudenī iesēto graudaugu inficēšanās ar miltrasu var notikt no augu atliekām. Pavasarī attīstījusies jaunā graudzāļu miltrasa, atšķirībā no rudens infekcijas, ir baltā krāsā. Sākoties ziemāju stiebrošanai, miltrasas pazīmes būs vērojamas arī uz augu stiebriem tuvāk augsnei. 

Ja aprīļa beigas solīsies būt ļoti siltas, iespējama dzeltenās rūsas izplatība. Iepriekšējā vasarā dzeltenā rūsa nebija daudz sastopama nevienā no reģioniem. Tās sporu dīgšanai nepieciešams brīvs ūdens uz lapām un visai mērena gaisa temperatūra, ap +10 °C. Slimība var atstāt negatīvu ietekmi uz gaidāmo ražu. Brūnās rūsas pirmās pazīmes rudenī ar nelielu izplatību vairāk tika novērotas tieši Kurzemes un Zemgales reģionos. Iespējama arī miežu pundurrūsas izplatības sākšanās ziemas miežu sējumos...

Pilnu rakstu lasiet aprīļa SAIMNIEKS LV numurā!