Saimnieks LV / 2026.gads (Aprīlis)

Slaucamo govju produktivitāti un veselību nosaka ne tikai kopproteīna daudzums barībā, bet arī cik daudz aminoskābju no šī kopproteīna govs patiesībā spēj saņemt un izmantot. Augstražīgos ganāmpulkos bieži vien redzams, ka barības devas, kas bagātas ar proteīnu, mēdz nestrādāt, ja trūkst pareizās aminoskābju kombinācijas – īpaši lizīna un metionīna. Tāpēc ir svarīgi saprast, kā barības līdzekļu izvēle, proteīna frakcijas un spurekļa darbība nosaka aminoskābju pieejamību un līdz ar to arī izslaukumu, vielmaiņu un ganāmpulka vispārējo veselību.

Aminoskābes un to noteikšana barībā

Vērtīgā daļa no kopproteīna ir aminoskābes, kas atrodamas šķīstošā proteīna frakcijā, analizējot kopproteīnu. Barībā esošais proteīns daļēji tiek noārdīts spureklī, kur mikroorganismi sintezē mikrobiālo proteīnu (RDP), bet pārējā daļa nonāk tievajās zarnās kā spureklī nenoārdītais proteīns (RUP) un tiek sadalīts aminoskābēs, ko govs var tieši izmantot. Aminoskābes ir proteīna pamatvienības, kuras govs organisms izmanto visu audu, fermentu, hormonu un piena proteīna sintēzei. Tās ir būtiskas gan vielmaiņai, gan imunitātei, gan ražībai. Govs organisms spēj sintezēt tikai daļu aminoskābju, bet neaizvietojamās aminoskābes tai jāsaņem ar barību. Ja aminoskābju pieejamība tievajās zarnās ir nepietiekama vai nesabalansēta, govs nespēj pilnībā izmantot proteīnu – arī tad, ja kopproteīna barībā ir daudz. Tāpēc augstražīgām govīm ir svarīgs nav ne tikai proteīna daudzums, bet arī aminoskābju pieejamība un līdzsvars, kas nosaka ražību, veselību un barības izmantošanas efektivitāti.

Aminoskābju sastāva noteikšana laboratorijā ir sarežģīta un dārga, tāpēc ikdienas lopbarības izvērtēšanā to parasti neveic. Sastādot barības devas, aminoskābju daudzumus iegūst no uzticamām datu bāzēm, kurās apkopoti tipiski daudzumi dažādiem barības līdzekļiem, balstoties uz lielu skaitu analīžu. Praktiskajā darbā daudz nozīmīgāk par precīzu aminoskābju sastāvu ir tas, cik liela to daļa nonāk līdz tievajām zarnām, tāpēc speciālisti koncentrējas uz proteīna frakcijām, tā šķīdību un sagremojamību spureklī, kā arī tranzītproteīna avotu izvērtēšanu...

Pilnu rakstu lasiet aprīļa SAIMNIEKS LV numurā!