Bišu gads, medus gads, ražīgs gads, bada gads... Ir visādi gadi, dažādi formulējumi. Lai nu kā, viens ir skaidrs – biškopjiem jau mēnešus 2–3 kā rit jaunais gads. Jā, biškopībā gadu mija notiek augusta beigās, septembrī. Ja nu vienīgi bites pabijušas viršu ganībās, tad rudens nedaudz ievelkas, bet citādi – medus izsviests jau sen, vecās šūnas pārkausētas, bišu maize sastrādāta, un biškopji var mierīgi nodoties vaska sveču liešanai un medus fasēšanai. Tuvojas taču Ziemassvētki! Ja arī nesanāks aizbraukt uz tirdziņu, šogad tie, šķiet, pandēmijas dēļ izpaliks, tad biškopji daudz nebēdā – katram savs klientu loks, jāuzspiež uz tiešo tirdzniecību. Tas gadījumā, ja viss medus nav jau pārdots vairumā un nauda sen kabatā.

Jā biškopība ir bizness. Latvijā ir ap 3000 dravu. Aiz katras reģistrētās dravas stāv vairāk par vienu cilvēku. Tur ir ģimenes ar bērniem, lielas biškopības saimniecības ar daudziem simtiem saimju. Protams, ir jau arī daudzie svētdienas biškopji ar dažām bišu saimēm, kuriem biškopība ir vaļasprieks, bet biškopībā tā ir – no maza bitenieka pēc gadiem izaug liels dravnieks. Ulmaņlaikus beidzām ar 200 000 bišu saimēm Latvijā, bet tikai 4–5 bišu saimēm vidēji dravā. Pašlaik Latvijā ir gandrīz 100 000 bišu saimju, bet vidēji 38 saimes dravā. Diez vai tas ir tikai hobijs, diez vai medus tiek ražots pašpatēriņam, kā tas pa lielākajai daļai bija starpkaru laika bišu dravās. Biškopība ir nopietna nodarbe, smags, maz mehanizēts darbs, tomēr, par spīti visam, biškopji strādā, izdzīvo, ir kopā ar bitēm vasarās un ziemās, lej sviedrus un gūst prieku par labi padarītu darbu!

Sabiedrībai vajadzētu novērtēt, un, cerams, ka tas tā arī ir, ka biškopība notur cilvēkus lauku vidē...

Pilnu rakstu lasiet ziemas Dārzs un Drava numurā!