Dārzs un Drava / 2022.gads (PAVASARIS)

Foto: personīgais arhīvs

Ir pagājusi sniegiem, paliem un atkušņiem bagāta ziema, un atkal klāt ir jauna lauku darbu sezona. Zemes kopējam, kā ierasts, jāgatavojas dinamiskam un dažbrīd pārsteigumiem bagātam darba cēlienam. Šī gada ziema bija ļoti krasi atšķirīga pat mūsu valsts nelielajā teritorijā. Kurzemē bieži lija, termometra stabiņš turējās virs nulles, bija atkušņi un pali, bet valsts daļā otrpus Rīgas bija kārtīga ziema, kas sākās novembra beigās un, mijoties siltuma un sala periodiem, tomēr saglabāja savu aukstā un sniegotā gadalaika vaigu līdz pat martam. Zem sniega segas labi jutās dažādi kaitīgie organismi.

Kartupeļi un dārzeņi
Laikapstākļi aprīlī rādīs, cik savlaicīgi varēs uzsākt kartupeļu stādīšanas sezonu. Agrajai ražai kartupeļus noteikti stādīs aprīļa otrajā pusē, bet kopumā kartupeļu stādīšanas sezona ir maijā. Pērn kartupeļu bumbuļu vākšanas laiks nebija tas jaukākais, līdz ar to daudzos laukos un pēc tam arī glabāšanas vietās varēja novērot ar dažādām puvēm infi cētus bumbuļus. Ar kartupeļu lakstu puvi inficētie bumbuļi jau ir sapuvuši, bet tie, kam slimības pazīmes ir tikko manāmas, nonāks pie stādāmā materiāla un vasarā būs primārais infekcijas avots laukā. Arī ar slapjo puvi un bakteriālo melnkāju infi cētie bumbuļi ir sapuvuši. Ar sausajām puvēm ir jābūt uzmanīgākiem, jo dažreiz šādus bumbuļus nevar tik viegli identifi cēt un kāds var iešķiroties pie sēklas materiāla. Šādi bumbuļi ir infekcijas avots un veicinās slimību izplatību jaunajā ražā. Noliktavās glabājas un gaida pavasari arī dažāda veida kraupju inficēti bumbuļi. Nonākuši zemē, tie sliktāk dīgst un ir jaunas infekcijas avots.

Piedurknes aprīlī jāuzrota dārzeņu audzētājiem – daudzviet siltumnīcās aug dažādu kultūraugu dēsti, kas aprīļa beigās un maijā nonāks pie saviem saimniekiem. Savukārt neapkurināmās siltumnīcas jāsagatavo stādīšanai. Ja tas nav izdarīts rudenī, ir pēdējais brīdis sakopt siltumnīcu konstrukcijas, pārklājumus, dažādus palīgmateriālus, uz kuriem var būt saglabājušās augļu brūnās puves, pelēkās puves, sīkplankumainības, lapu brūnā pelējuma un fuzariālās puves ierosinātāji. Pārziemojušas būs baltblusiņas un tīklērces. Nepieciešams nomazgāt iepriekš minētās virsmas un izvākt no siltumnīcas visu lieko, kas var būt infekcijas avots. Augsni vajag papildināt ar svaigu un neinficētu slāni vai arī nomainīt pilnībā.

Tāpat beidzot jāizlemj (ja tas vēl nav izdarīts), kuros laukos augs kādi kultūraugi, ņemot vērā priekšaugus iepriekšējā gadā, un kādas slimības un kaitēkļu postījumi novēroti iepriekšējā sezonā. Baltās puves ieņēmīgus kultūraugus atkārtoti var stādīt laukā ne ātrāk kā pēc četriem gadiem, jo augsnē saglabājas slimību izraisošie sklerociji. Krustziežu dzimtas dārzeņus apdraud sakņu augoņi. Siltā laikā jau aprīļa beigās var izlidot burkānu un sīpolu mušas pirmā paaudze.

Augļu dārzi
Augļu dārzos ābelēm un bumbierēm sākuši briest pumpuri. Kauleņaugi vēl nedaudz nogaida. Cits steidzīgāk, cits apdomīgāk briedina pumpurus krūmogulāji. Pavasara salnas vēl priekšā, un saimniekiem atliek vien cerēt, ka šogad tās nenodarīs būtiskus postījumus un raža būs bagātīga.

Mēneša sākumā vēl var nodarboties ar augļu koku un ogulāju vainagu veidošanu, izgriežot vispirms slimību, īpaši vēža, bojātos zarus. Griezuma vietas apstrādājamas ar tirdzniecības vietās pieejamiem brūču aizsarglīdzekļiem, lai koksnē neiekļūtu dažādu sēņu sporas, baktēriju un vīrusu ierosinātu slimību infekcijas. Tāpat jāaizziež zaķu un pārnadžu grauzuma vietas uz jaunajiem augļu kokiem. Upeņu pumpuros mītošās ērces invadētos zaros mēneša sākumā labi pamanāmi nedabiski lielie un apaļie pumpuri. Inficētie zari noteikti jāizgriež un jāsadedzina, jo sezonas laikā pumpurā un arī uz zariem attīstās vairākas ērču paaudzes. Kaitēkļi pārnēsā upeņu virālās pilnziedainības vīrusu. Ar to infi cētie ogu krūmi ar katru gadu ražo arvien mazāk, līdz visbeidzot vairs neražo nemaz.

Daudzviet ābeļu, bumbieru un plūmju koku zaros arī pavasarī redzamas augļu parastās puves bojāto augļu mūmijas. Arī šādus zarus nepieciešams izgriezt un kopā ar mūmijām sadedzināt. Sažuvušie augļi ir pirmais augļu bojāšanās cēlonis nākamajā sezonā. Tāpat izgriežami un iznīcināmi sveķojošie ķiršu un plūmju koku zari, jo arī tajos ir dažādu slimību infekcijas, kas var izplatīties uz veseliem kokiem.

Mēneša otrajā pusē, iestājoties labvēlīgiem laikapstākļiem, uz kadiķiem var redzēt oranžīgu želejveida masu, kas ir bumbieru- kadiķu rūsas infekcijas avots. No kadiķiem rūsas sporas aizceļos uz bumbierēm, un vasaras sākumā to lapas klās oranždzelteni plankumi. Lapu koku nevienādais mizgrauzisziemo ābeļu, bumbieru, ķiršu, plūmju jauno kociņu koksnē izgrauztajās ejās. Sajūtot pavasari, tie atstāj ziemošanas vietas, dēj olas un dodas jaunu saimniekkoku meklējumos. Kaitēkļus lidojumu laikā daļēji var izķert ar līmes vairogiem, kam blakus kaitēkļu pievilināšanai novietoti trauki ar etanola šķīdumu. Stipras invāzijas gadījumā koki vai zari sadedzināmi.

Ja rudenī kritušās lapas joprojām atrodas zem augļu kokiem, uz tām ir saglabājušās ābeļu un bumbieru kraupja ierosinātāju sporas. Iestājoties siltam (+16–18 °C) un lietai lietainam laikam, kā parasti ir aprīļa beigās, nogatavojušās kraupja sporas izlidos. VAAD mājaslapā noverojumi.vaad.gov.lv būs atrodami brīdinājumi par kraupja sporu izplatības sākumu.

Pirmie kopšanas darbi jāveic arī zemeņu stādījumos. No tiem jāizvāc vecās lapas, arī salmi (ja lietoti), lai labāk pasargātu jauno ražu no pelēkās puves un ierobežotu miltrasas izplatību. No zemeņu kaitēkļiem pirmās stādījumā parādīsies aveņu ziedu smecernieka vaboles. Iestājoties pietiekami siltam laikam, tās sāks dēt olas ziedpumpuros. No jāņogu krūmiem izgriežami ar sarkankārpu vēzi slimie zari. Aveņu stādījumos jāpievērš uzmanība to stumbriem, jo uzbriedumos – pangās ziemo aveņu pangodiņa kāpuri. Bojātie dzinumi izgriežami un iznīcināmi. Savukārt aveņu dzinumu pangodiņa attīstību var ierobežot, apberot augsni ar 10–15 cm biezu kūdras slāni. Apdobju irdināšana un mulčēšana ierobežos aveņu dzinumu pangodiņa, avenāju vaboles, kā arī lapu plankumainību izplatību stādījumā.

Jo siltāks aprīļa mēnesis, jo agrāk augļu dārzos parādīsies arī citi kaitēkļi. Bumbieru lapu blusiņas pieaugušie īpatņi kļūst aktīvi jau +3 °C temperatūrā un dodas uz briestošiem pumpuriem, kur gatavojas olu dēšanai. Ābeļu ziedu smecernieka pārziemojušās vabolītes, kad gaisa temperatūra paceļas virs +6 °C, atstāj ziemošanas vietas, barojas un ziedpumpuru izvirzīšanās laikā (AS 55–56) iedēj pumpurā oliņu. Ābeļu vērpēja kāpuri šķiļas no pārziemojušām olām, sildās saulītē, barojas un veido tīklojuma ligzdas zaros un lapās. Koku vainagos sāk baroties lapu un pumpuru tinēju kāpuri. Arī sprīžmešu un ābeļu tīklkodes kāpuri šķiļas un uzmeklē barošanās vietas. Pēdējos gados samērā agri novērojamas sarkanpangu laputis. Tās sūc sulu lapu apakšpusē un apgrūtina mazo lapiņu augšanu. Ierobežošana ir diezgan neiespējama kaitēkļa slēptā dzīvesveida dēļ. Kauleņkoku stādījumos ir laiks uzrušināt apdobes, lai traucētu ķiršu mušu, pumpuru tīklkožu, zāģlapseņu un dažādu tinēju ziemojošās stadijas un ierobežotu to turpmāko izplatību.

Kamēr lapas vēl tikai gatavojas plaukt, augļu un ogu dārzos lietojami vara preparātu smidzinājumi. Tā iespējams ierobežot ogulāju lapu sīkplankumainību, lapu iedegas, kauleņkoku un augļu parasto puvi.

Līdz ar pavasara atnākšanu un augu veģetācijas atsākšanos VAAD mājaslapā noverojumi.vaad.gov.lv varēs atrast visu jaunāko informāciju par kaitīgo organismu parādīšanos un izplatību, kā arī svarīgāko informāciju par kultūraugu integrēto audzēšanu.

Lai kādus kultūraugus lielās vai mazās platībās audzējam un kopjam, aprīlis vienmēr ir ar prieku gaidīts un darba pilns pavasara mēnesis. Lai darbīgs un veiksmīgs jaunās sezonas sākums mums visiem!

Aveņu pangodiņa kāpurs.

Augļu mūmija ābelē.