Saimnieks LV
, .
fair_night 9.4℃
Vārda dienu svin: Gaits, Karīna, Gaitis

Alfreda Ripas mantojums - lielogu dzērveņu, augsto zileņu un brūkleņu šķirnes

Ludmila Višnevska, , 17-10-2025
Alfreda Ripas mantojums - lielogu dzērveņu, augsto zileņu un brūkleņu šķirnes

Dārzs un Drava / 2022.gads (PAVASARIS)

Foto: personīgais arhīvs

Pateicoties A. Ripas ieguldījumam, Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī pirmoreiz Latvijā tika uzsākta Amerikas lielogu dzērveņu audzēšana un selekcija. Pirmie jaunā ogulāja ieviešanas eksperimenti šeit (tolaik Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Botāniskajā dārzā) sākās 1978. gadā, kad no ASV Masačūsetsas dzērveņu izmēģinājumu stacijas tika saņemti pirmo sešu šķirņu krūmiņi. Kopš tā laika Alfreds Ripa veicis ne tikai dažādu šķirņu izmēģinājumus un izstrādājis kultivēšanas metodiku, bet arī nodarbojies ar jauno, Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemēroto šķirņu selekciju. Tā kā ASV Masačūsetsas štata klimats ir manāmi siltāks par mūsējo, Amerikas dzērvenes pie mums bieži vien vai nu cieš no pavasara salnām, vai rudenī nepaspēj nogatavoties. Tādēļ tika veikts selekcijas un hibridizācijas darbs, kura rezultātā izveidotas astoņas mūsu klimatam piemērotas lielogu dzērveņu šķirnes: ‘Salaspils Agras’, ‘Salaspils Melnas’, ‘Dižbruklene’, ‘Kalnciema Agra’, ‘Kalnciema Tumša’, ‘Kalnciema Ražiga’, ‘Septembra’ un ‘Tina’.

Patlaban A. Ripas izveidotajā Nacionālā botāniskā dārza Pārtikas, aromātisko un ārstniecības augu nodaļas kolekcijā ir 25 Amerikas lielogu dzērveņu šķirnes un perspektīvie hibrīdi.

Šķirnes ‘Salaspils Agrās’ un ‘Salaspils Melnās’ izdalītas 1996. gadā no lielogu dzērveņu ‘Franklin’ šķirnes 1987. gada krustojuma ar brūkleni. Abas šķirnes ir agrīnas, to ieapaļās, tumši sarkanās ogas ienākas septembra sākumā.

‘Salaspils Agrās’ – ogas lielas (15–18 x 14–18 mm), vidējā raža 3,65 kg/m2.

‘Salaspils Melnās’ – ogas vidēji lielas (14–18 x 13–15 mm), vidējā raža 2,77 kg/m2.

Šķirne ‘Dižbrūklene’ – izdalīta 1997. gadā no lielogu dzērveņu ‘Franklin’ 1990. gada krustojuma ar brūkleni. Šķirne agrīna, ogas nogatavojas septembra sākumā. Tās ir tumši sarkanas, ieapaļas, izcili lielas (18–22 x 14–20 mm, vienas ogas masa 1,7–2,4 g), vidējā raža 2,81 kg/m2.

Šķirnes ‘Kalnciema Agrā’, ‘Kalnciema Tumšā’, ‘Kalnciema Ražīgā’ un ‘Septembra’ izdalītas 1998. gadā no 1990. gada perspektīvo formu stādījuma. Tās visas ir ļoti agrīnas, ogas vidēji lielas, tumši sarkanas, nogatavojas augusta beigās – septembra sākumā.

‘Kalnciema Agrā’ – ogas ieapaļas vai ovālas, 14–17 x 12–15 mm, vidējā raža 3,18 kg/m2.

‘Kalnciema Tumšā’ – ogas ieapaļas vai ieapaļi koniskas (kausiņa gals plakans, kātiņa gals nosmailots), 14–18 x 9–14 mm, vidēja raža 2,43 kg/m2.

‘Kalnciema Ražīgā’ – ogas ieapaļas vai ieapaļi koniskas, 13–19 x 12–15 mm, vidēja raža 1,93 kg/m2.

‘Septembra’ – ogas ieapaļas vai ovālas, 11–15 x 12–15 mm, vidējā raža 2,31 kg/m2.

‘Tīna’ – šķirne izdalīta 2006. gadā no lielogu dzērveņu ‘Franklin’ x brūkleņu 1989. gadā iegūtajām hibrīdajām sēklām. Šķirne agrīna, ogas nogatavojas septembra pirmajā pusē. Tās ir tumši sarkanas, ieapaļas, izcili lielas (16–18 x 13–16 mm), vienas ogas masa 1,4–2,2 g, vidējā raža 4,53 kg/m2.

‘Salaspils Agrās’

‘Kalnciema Agrā’

‘Tīna’

‘Kalnciema Tumšā’

‘Kalnciema Ražīgā’

Dzērvene 'Salaspils Agrās'

 

Augstās zilenes
Arī šīs, mūsdienās jau diezgan populārās ogulāju kultūras pirmsākumi Latvijā saistīti ar A. Ripas vārdu. Bieži vien tās tiek sauktas par krūmmellenēm, bet A. Ripa šo nosaukumu neatzina, jo tas nav botāniski pareizs.   

A. Ripa izveidojis un reģistrējis trīs augsto zileņu jeb krūmmelleņu šķirnes: ‘Lielogu’, ‘Salaspils Izturīgā’, ‘Augusta’, kā arī formu „Agrīnais Kovills”, kas netika reģistrēta.

‘Lielogu’ – hibridizācija ‘Delite’ × ‘Woodart’ veikta 1988. gadā, sēklaudzis izdalīts 1998. gadā. Šķirne agrīna. Krūmi spēcīgi augoši, skraji. Ogas tumši zilas, plakani apaļas, saldas. Vienas ogas masa 1,72–1,76 g. Vidējā raža – 3 kg no krūma.

‘Salaspils Izturīgā’ – sēklaudzis izdalīts 1993. gadā no šķirnes ‘Tifblue’ brīvās apputes 1986. gada sējeņiem. Šķirne reģistrēta 2010. gadā. Šķirne vidēji agrīna, ziemcietīga. Krūms ar vertikāliem dzinumiem, desmitgadīgi krūmi 1,5 m augsti un 1,4 m plati. Ogas apaļas, saldas, 13–16 mm diametrā, miziņa gaiši zila. Ogas masa 1,2–1,8 g. Vidējā raža – 2,8 kg no krūma.

‘Augusta’ – šķirne izdalīta 1995. gadā no ‘Delite’ x ‘Coville’ mākslīgas apputes sējeņiem, reģistrēta 2005. gadā. Krūms plats. Šķirne vidēji agrīna, ogas vidēji lielas (diametrs 18 mm, masa – 2 g), tumši zilas ar spēcīgu apsarmi, saldas.

“Agrīnais Kovills” – sēklaudzis no šķirnes ‘Coville’ 1988. gada pašapputes sēklām izdalīts 1995. gadā. Forma netika reģistrēta kā šķirne. Vidēji agrīna, ražīga. Ogas tumši zilas, plakani apaļas, lielas, saldas, garšīgas. Vienas ogas masa 2,0–2,5 g. Vidējā raža – 2 kg no krūma.

'Salaspils Izturīgā'

'Agrīnais Kovills'

'Lielogu'

 

Brūklenes
Brūkleņu kultivēšanas izmēģinājumi uzsākti pagājušā gadsimta 60. gadu beigās Zviedrijā, Vācijā, Somijā, Holandē. Latvijā, Nacionālajā Botāniskajā dārzā A. Ripas vadībā brūkleņu kultivēšanas izmēģinājumus ierīkoja 1977. gadā. No savvaļā atlasītajām formām pēc ilggadīga izvērtēšanas darba izdalītas divas šķirnes.

‘Salaspils Ražīgā’ – krūmiņu augstums 15–20 cm, ogas tumši sarkanas, apaļi ovālas, to garums 7–10 mm, diametrs 6–10 mm. 100 ogu masa 20,4–25,6 g, vidējā ogu raža 0,26–0,61 kg/ m2, ar 90 % projektīvo segumu labvēlīgos laika apstākļos sasniedz 2–3 kg. Ogu nogatavošanās vidēji vēla.

‘Salaspils Agrā’ – krūmiņu augstums 15–18 cm. Ogas koši sarkanas, apaļas, to garums 6–10, diametrs 6–9 mm. Ogu raža no krūmiņa 27–125 g. Vidējā ražība 0,57 kg/1 m2. Ogu nogatavošanās agra.

Vēlāk A. Ripas vadītajā nodaļā asistente Biruta Audriņa izveidojusi brūkleņu šķirnes ‘Jūlija’ un ‘Rubīna Lāse’.

A. Ripas pētīto un Latvijā ieviesto netradicionālo ogulāju vidū ir arī joprojām pie mums maz izplatītie ēdamie sausserži. To iegarenās zilās ogas, kas pēc izskata mazliet atgādina mūsu purva zilenes, nogatavojas ļoti agri (trīs nedēļas pirms zemenēm) un ir ļoti bagātas ar vitamīniem, mikroelementiem un bioloģiski aktīvām vielām. Ēdamo sausseržu sugu dzimtene ir Krievijas Tālie Austrumi un Austrumsibīrija. Pirmās ēdamo sausseržu šķirnes Botāniskais dārzs saņēmis no Krievijas augļkopības institūta Pavlovskas izmēģinājumu stacijas pagājušā gadsimta 70. gados. A. Ripas raksts par tiem publicēts žurnālā Dārzs un Drava 1979. gadā. Šīs šķirnes, kā arī savvaļas materiāls, ko dārza zinātnieki atveda no ekspedīcijām, kļuva par pamatu audzēšanas izmēģinājumiem un selekcijai. A. Ripas vadībā izmēģinātas un aprakstītas 21 šķirne un forma, un izdalītas divas jaunas perspektīvas formas, kas gan netika reģistrētas, kā šķirnes: „Salaspils Vēlā” un „Lielogu”. Pēdējai tiešām ir vislielākās ogas no kolekcijas šķirnēm – viena oga var svērt līdz pusotram gramam.

'Rubīna Lāse'

'Salaspils Ražīgā'

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Zelta Jāņoga
Zelta Jāņoga

Zelta jāņogas pieder pie Grossulariaceae (ērkšķogu) dzimtas Ribes (jāņogu) ...

Kultūraugu slimību un kaitēkļu izplatības prognoze
Kultūraugu slimību un kaitēkļu izplatības prognoze

Ir pagājusi sniegiem, paliem un atkušņiem bagāta ziema, un atkal klāt ir j...

Veselībai un daiļumam - IRBENES
Veselībai un daiļumam - IRBENES

Irbenes (Viburnum Opulus) Latvijā ir nepamatoti aizmirsta oga. To krūmi mēd...

Bērnības sapnis - sava siltumnīciņa
Bērnības sapnis - sava siltumnīciņa

Saruna ar Ilonu Stangu ‒ pieredzējušu dārznieci, fantastisku trīs bērnu mam...