Saimnieks LV / 2021.gads (Novembris.)

No siltumenerģijas pašvaldībā vai apkures katlam privātmājā līdz granulu un brikešu ražošanai – Latvijā būtiski palielinājies šķeldas pielietojums un ražošana. Energoresursu cenu kāpums ļauj prognozēt, ka pieprasījums pēc šķeldas turpinās augt.

Šķelda ir augstvērtīgs kokapstrādes blakusprodukts, kas tiek izmantots gan kā kurināmais līdzeklis, gan granulu, skaidu brikešu, skaidu plākšņu ražošanā un citur. Latvijai šķelda ir nozīmīgs resurss kopējā enerģijas ražošanas bilancē, kā arī valsts ekonomikā. No vienas puses, šī izejviela ļauj kāpināt ienākumus no mežistrādes mežu īpašniekiem, no otras, šķelda ir vērtīgs resurss mūsu valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Ņemot vērā pieprasījuma pieaugumu pēc šķeldas, daudziem mežu īpašniekiem un lauksaimniekiem, pārdomāti un efektīvi apsaimniekojot mežu, tā sniedz iespēju gūt papildu ienākumus.

Aizvien pieprasītāks energoresurss siltumapgādē
Kā norāda mežu apsaimniekošanas uzņēmuma Dižozols valdes loceklis Rihards Veide, šķeldas loma Latvijas ekonomikā turpina un turpinās pieaugt. Viens no galvenajiem stimuliem ir Eiropas apņēmīgā došanās t.s. Zaļā kursa virzienā, kas nozīmē ambiciozus klimata neitralitātes sasniegšanas un CO2 izmešu samazināšanas mērķus. Enerģijas ražošana ir viena no jomām, kur izmešu samazināšanas jautājums ir īpaši aktuāls. Par atjaunīgo energoresursu plašāku izmantošanu, piemēram, siltumapgādē runāts Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, uzsverot to, ka ir jāsamazina Latvijas atkarība no importētajiem energoresursiem (galvenokārt gāzes).

Statistika par šķeldas izmantošanu liecina, ka šis resurss kļūst aizvien pieprasītāks. Šķeldas kā kurināmā izmantošana desmit gadu laikā ir pieaugusi no 2.5 milj. (beramo) m3 līdz teju 8 milj. m³ gadā. Tāpēc arī šķeldas ražošana Latvijā pēdējo desmit gadu laikā apjoma ziņā ir vairāk nekā divkāršojusies, sasniedzot aptuveni 9 milj. m³ gadā. „Ir pieaudzis gan šķeldas eksports, gan arī imports. Visi šie rādītāji norāda, ka šķeldas loma Latvijas ekonomikā un arī mūsu kaimiņvalstīs ir nozīmīga un turpinās pieaugt,” uzsver R. Veide.

Šī tendence vērojama arī statistikā par t.s. koksnes biomasas izmantošanu siltumapgādē. Katlu māju skaits, kurās kā kurināmo izmanto koksnes biomasu, pieaudzis no 241 2010. gadā līdz 306 katlu mājām 2018. gadā, un uzstādītā siltumenerģijas jauda attiecīgi pieaugusi no 597.6 MW līdz 994.2 MW.

Elektrības un gāzes cena aug straujāk
Īpaši lielu interese par šķeldu un tās produktiem izjūtama pēdējo mēnešu laikā, kad vērojams straujš energoresursu – gāzes un elektrības cenu kāpums. Gan lielie enerģijas ražotāji, gan arī privātpersonas meklē risinājumus, lai šo izmaksu kāpumu kompensētu, un viens no veidiem ir koksnes biomasas izmantošana. Cilvēki, kuru mājokļus apkurina ar dabasgāzi vai ar elektrību darbināmi apkures katli, šajā apkures sezonā pieredzēs diezgan strauju izmaksu kāpumu. Savukārt tur, kur apkures katli un sistēmas tiek darbinātas ar šķeldu, šajā apkures sezonā var justies salīdzinoši droši. Piemēram, kamēr citur analizē apkures tarifu kāpumu un prognozē papildu izmaksas, Valmierā, kur katlu māja tiek darbināta ar šķeldu, apkures tarifs šogad pat samazināsies.

„Šis bezprecedenta cenu lēciens apvienojumā ar Eiropas apņemšanos līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitātes mērķus, kas tuvāko gadu laikā nozīmē ievērojamas pārmaiņas enerģijas ražošanā visā Eiropā, nozīmē lielu pieprasījuma kāpumu pēc atjaunīgajiem resursiem. Šķelda ir viens no tiem, pie tam tāds resurss, ko ražo arī Latvijā,” stāsta R. Veide. Raksturojot pēdējā laika norises šķeldas tirgū, viņš norāda uz izteiktu viļņveidīgumu. „Salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad šķeldas pieprasījums bija minimāls un materiālu teju vai meta pakaļ, šobrīd ir vērojama ļoti pozitīva tendence pieprasījumam palielināties. Līdz ar to jebkurš šķeldas resursa turētājs šajā ziemā var iegūt augstāku atdevi no katra saražotā beramkuba nekā gadu iepriekš.”

Uz atjaunīgās enerģijas lomas pieaugumu visā pasaulē norādīts arī starptautiskos pētījumos. Tā EY pētījumā Renewable Energy Country Attractiveness Index, kas tiek veikts visā pasaulē, atklāj, ka šobrīd veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunīgās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam. Proti, vienlaicīgi dažādi faktori – tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības (ESG) apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā arī investoru gatavība ieguldīt zaļās enerģijas jaudu izveidē šobrīd sekmē būtisku atjaunīgās enerģijas izaugsmi. „Latvijai ir labas starta pozīcijas atjaunojamās enerģijas jomā jau esošā lielā hidroelektroenerģijas īpatsvara dēļ, taču, lai sasniegtu 50 % enerģijas patēriņa no atjaunojamiem resursiem līdz 2030. gadam, arī Latvijā ir nepieciešama jaunu jaudu ieviešana, kas galvenokārt panākama ar vēja un biomasas enerģijas attīstību. Latvijai tuvākajos gados ir jāpanāk praktisks progress jaunas atjaunojamās enerģijas jaudas ieviešanā,” portālam Delfi saka EY partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava.

Īstais brīdis papildu ienākumiem
Bez jau pieminētā Eiropas Zaļā kursa šķeldas tirgu būtiski ir ietekmējis arī šī resursa importa ierobežojums no Baltkrievijas. Kopš šī gada vasaras tas ir palielinājis pieprasījumu pēc vietējās šķeldas un kāpinājis resursa cenu. Vienlaikus tas motivē vietējos ražotājus vairāk ieguldīt šķeldas ražošanā, panākot, lai Latvijā siltumenerģija pamatā tiktu ražota no vietējiem atjaunīgajiem energoresursiem.

Pieminētais šķeldas resurss ir koku zari, kas atlikuši pēc mežistrādes, grāvju un lauksaimniecības zemju attīrīšanas atlikumi un citi blakusprodukti, kuru vērtība šajā ziemā pieaugs. Uzņēmuma Dižozols valdes loceklis Rihards Veide norāda – meža īpašniekiem un lauksaimniekiem šis ir piemērots laiks, lai pārdomātu, vai to rīcībā nav pagaidām vēl neizstrādāts šķeldas resurss, kas būtu izmantojams brīdī, kad pieprasījums pēc šī produkta pieaug.