Dārzs un Drava / 2018.gads (Pavasaris.)

Vilkābeles jeb krustābeles ir rožu dzimtas koki vai krūmi, kas Latvijā savvaļā sastopami diezgan reti, bet salīdzinoši bieži tiek kultivēti parkos un dārzos kā krāšņumaugi, retāk kā ārstniecības augi drogu ieguvei. Tā kā augi ir ērkšķaini, tie ir iecienīti drošu, necaurejamu dzīvžogu veidošanai. Vilkābeļu augļus, lapas un ziedus jau izsenis izmanto dažādos līdzekļos sirds un asinsrites sistēmas slimību ārstēšanai.

Der gan dzīvžogos, gan veselībai
Vilkābeļu ģints Crataegus sistemātika ir diezgan nenoteikta – te minēts aptuveni 300–400 sugu, ir arī daudz starpsugu hibrīdu. Ārstnieciskiem nolūkiem biežāk izmanto vienirbuļa vilkābeli Crataegus monogyna, divirbuļu jeb dzeloņaino vilkābeli C. laevigata syn. C. oxyacantha, asinssarkano vilkābeli C. sanguinea, bet der arī citas sugas.

Vilkābeles ir līdz 5 m augsti vasarzaļi koki vai krūmi, lapas augiem ir daivainas, šķeltas, dalītas, retāk veselas. Ziedi balti, tiem ir piecas vainaglapas un daudz putekšņlapu. Ziedi sakopoti vairogveida ziedkopās, zied maija beigās, jūnija sākumā. Dekoratīviem nolūkiem parkos, apstādījumos, retāk dārzos audzē vilkābeles ar rožainiem pildītiem ziediem, bet kā ārstniecības augi tās nav izmantojamas.

Kā izmantot
Vilkābeļu sastāvvielu komplekss stimulē sirdsdarbību un asinsriti, novērš sirds ritma traucējumus, normalizē asinsspiedienu, tam ir arī nomierinoša, spazmolītiska, antioksidatīva, organisma aizsargspējas veicinoša darbība. Salīdzinoši nesen veiktos pētījumos ir konstatēts, ka flavonoīdi, galvenokārt, kvercetīns un tā glikozīdi, kā arī hlorogēnskābe pazemina holesterīna līmeni asinīs, līdz ar to vilkābeļu drogas ir labs un cilvēkam noderīgs ārstniecības līdzeklis, lai novērstu sirdsdarbības traucējumus, spriedzi, nervu darbības un miega traucējumus.

No vilkābeļu drogām rūpnieciski ražo dažādus līdzekļus – ekstraktus, tinktūras, kompleksos preparātus, bet drogas ir izmantojamas arī mājas apstākļos. No ziediem un ziedu-lapu maisījuma gatavo tēju – 1 vai 2 tējkarotes drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj 10 minūtes ievilkties, nokāš, dzer pa glāzei 2–3 reizes dienā. Var gatavot arī uzlējumu – 1 ēdamkaroti drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj 30 minūtes ievilkties, nokāš, dzer pa ½ glāzes 3–4 reizes dienā, lai mazinātu spriedzi, novērstu bezmiegu.

No augļiem, kā jau blīvākas konsistences izejmateriāla, parasti gatavo novārījumu – 1 ēdamkaroti sasmalcinātu augļu aplej ar glāzi ūdens, uzvāra, pavāra uz mazas uguns 10–15 (20) minūtes, pēc tam ļauj vēl 20–30 minūtes ievilkties, nokāš. Dzer pa ½–⅓ glāzes 3–4 reizes dienā pirms ēšanas sirds mazspējas, aritmijas, stenokardijas ārstēšanai.

Rudenī augiem veidojas augļi – apaļi vai iegareni sarkani, oranži, tumšbrūni, melnsarkani ābolveida kauleņi, ko mēdz nepareizi dēvēt par ogām. Augļi ienākas augusta beigās, septembrī, tiem ir nedaudz miltains, saldens mīkstums ar 2–3 (1–5) trīsstūrainiem, krokainiem, līdz 5 mm gariem kauliņiem, ko atkal nepareizi mēdz dēvēt par sēklām.

Kā sagatavot drogas
No vilkābelēm vāc vairāku veidu drogas – ziedus, ziedus un lapas, augļus. Ziedus un ziedu-lapu drogu vāc augu ziedēšanas sākumfāzē, maijā, jūnija sākumā, kamēr daļa ziedu vēl ir pumpuros. Ievākto materiālu žāvē parastos apstākļos ēnā, caurvējā vai kaltē, nepārsniedzot 40 °C temperatūru.

Droga gan žāvēšanas, gan uzglabāšanas laikā jāsargā no mitruma – tā ir higroskopiska, viegli uzsūc mitrumu no apkārtējās vides un var sākt pelēt. Augļus vāc pilnīgi nogatavojušos – septembrī, oktobrī, žāvē kaltēs, nepārsniedzot 70 °C temperatūru.

Vilkābeļu ziedi, ziedu-lapu droga, arī augļi ir bagāti ar flavonoīdiem (kvercetīnu, kvercitrīnu, rutīnu, hiperozīdu), proantocianidīniem, katehīniem, karotinoīdiem, satur arī miecvielas, triterpēnskābes, fenolkarbonskābes, no kurām nozīmīgākā ir hlorogēnskābe, nedaudz ēteriskās eļļas, augļos arī cukuri, pektīnvielas, vitamīni. Abu drogu ķīmiskais sastāvs ir līdzīgs, līdz ar to lietošanas veidi un indikācijas ir līdzīgi, bet ziedu un ziedu-lapu drogas tiek uzskatītas par efektīvākām.

Spēcinošs maisījums
No svaigiem vilkābeļu augļiem mēdz gatavot spēcinošu maisījumu, kura sastāvā ir arī auzu pārslas un medus. Lai tādu pagatavotu, 1 kg svaigu augļu aplej ar nelielu daudzumu ūdens (nepilnu glāzi) un sautē cepeškrāsnī, līdz augļi ir mīksti. Tad tos izberž caur sietu un iegūto masu samaisa ar iepriekš sagatavotu auzu pārslu novārījumu. Auzu pārslas (apmēram 300 g) vakarā aplej ar 3 l auksta ūdens, atstāj uz nakti, no rīta uzvāra, atdzesē un samaisa ar augļu biezeni, saldināšanai pievieno nedaudz medus vai cukura (pēc garšas). Divas līdz trīs glāzes šī maisījuma dienā iesaka organisma spēcināšanai vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī pēc ilgstošas slimošanas.

Vilkābeļu augļi ir garšīgi, tos var lietot uzturā – ēst svaigus, izmantot ķīseļu, ievārījumu, biezeņu gatavošanai. Kaut gan tā ir ārstnieciska droga, augļu lietošanai ierobežojumu praktiski nav. Taču ziedu un ziedulapu pagatavojumi, lietojot regulāri un ilgstoši, var radīt kuņģa darbības traucējumus, galvassāpes, reiboni, stipri pazemināt asinsspiedienu. Literatūrā ir atrodami norādījumi, ka šos pagatavojumus nevajadzētu lietot bez pārtraukuma ilgāk par diviem mēnešiem.