Plašajā telpaugu daudzveidībā ir samērā daudz tādu, kurus gan labi pazīstam, bet dažādu iemeslu dēļ tomēr neaudzējam. Pirmā doma, kas parasti iekrīt prātā, – šie augi droši vien satur kādas spēcīgas indīgas vielas. Taču šāds apgalvojums neiztur kritiku, jo visi telpaugi satur vairāk vai mazāk alkaloīdu, bet nerada neatgriezenisku apdraudējumu dzīvībai. Savukārt pat vērtīga, dziedinoša auga pārdozēšana var izraisīt nepatīkamas, neprognozējamas, negatīvas sekas. Īstais iemesls ir cits – šie telpaugi ir grūti pavairojami, paģēr specifiskus audzēšanas apstākļus, telpās ziedi ir vai nu necili, vai vispār neveidojas, problēmas sagādā kaitēkļu apkarošana. Toties uzmanības apdalītie telpaugi ir daudzgadīgi, mūžzaļi un labi augs tiem piemērotās telpās.

Varenā grevileja (Grevillea robusta) no proteju (Proteaceae) dzimtas savvaļā aug Austrālijā. Savdabīgas lapas, tādēļ nereti tiek dēvēta par milzu papardi vai aizvēsturisku skuju koku. Varenā grevileja ir ātraudzīgs augs, spēj izturēt telpā augstu gaisa temperatūru, kā arī neilgu laiku augt mīnus 5 °C, tātad ir piemērota vēsām telpām. Gara auguma – telpās pat vairāki metri, bet viegli padodas apgriešanai, tāpēc varam augam regulēt gan augstumu, gan platumu. Zied reti. Varenajai grevilejai patīk augt ļoti gaišā vietā, agri pavasarī, vasaras sākumā obligāti jāpasargā no tiešiem saules stariem. Atkarībā no gaisa temperatūras telpā varenā grevileja jālaista bagātīgi, mēreni un pavisam maz, nekādā ziņā nepieļaujot sakņu iekaltēšanu. Laista ar siltu, mīkstu ūdeni, mēslo no pavasara līdz rudenim ar komplekso mēslojumu katru otro nedēļu. Ziemas mēnešos vareno grevileju nemēslo un ļauj izbaudīt miera periodu – nodrošinot zemu gaisa temperatūru (5–8 °C) laistot minimāli. Ziemā nepietiekama apgaismojuma apstākļos varenā grevileja stīdz. Lai tā nenotiktu, samazina temperatūru, maz laista un nemēslo. Agri pavasarī apgriežot, var pielabot auga izskatu...

Pilnu rakstu lasiet ŠEIT!