Pat pēc bagātīgas apputeksnēšanās labos laika apstākļos no visiem ziediem neattīstās augļi. Notiek dabiska ziedu vai augļu izretināšanās, kas gan ne vienmēr sakrīt ar mūsu priekšstatu par vēlamo augļu daudzumu. Augļa bioloģiskā funkcija ir sēklu izplatīšana, tāpēc tas veido pēc iespējas vairāk sēklu. Mums interesē augļu mīkstums, bet augam tas nepieciešams tikai dzīvnieku pievilināšanai, lai tie izplatītu sēklas.

Dabiskā augļu nobire nav vienmērīga. Izšķir trīs augļu nobires periodus. Augļaizmetņu nobire pēc ziedēšanas atkarībā no augļauga sugas notiek 1–4 nedēļas pēc ziedēšanas. Sēkleņkokiem augļaizmetņi, kas vēlāk nobirs, pārtrauc attīstīties tūlīt pēc ziedēšanas. Kauleņkokiem augļu attīstība notiek vēl 4–6 nedēļas, līdz tie sasniedz 4–5 mm diametru, tad daļa nobirst. Parasti pirmā augļu nobire ir visintensīvākā, nobirst neapaugļotie augļaizmetņi, kuros nav izveidojušās sēklas ar barības vielu pievilkšanas centriem. Tāpat nobirst augļaizmetņi uz salā cietušiem augiem, kuru vadaudi nepiegādā pietiekami daudz barības vielu.

Otrais augļu nobiršanas periods – t.s. jūnija nobire ir 6–8 nedēļas pēc ziedēšanas (tātad daļai augu tā ir jūnija, citiem – jūlija nobire). Tas ir cieši saistīts ar pirmo augļu nobiršanas periodu: ja augļu aizmešanās ir bijusi laba un pirmā augļu nobire niecīga, tad otrā augļu nobire ir intensīvāka, un otrādi. Sēkleņkokiem šī augļu nobire parasti ir vēlama, jo lielākoties aizmetas pārāk daudz augļu (ja nav neražas gads periodiski ražojošiem kokiem vai ekstrēmi laika apstākļi ziedēšanas laikā). Citām augļu kultūrām augļu nobire var novest pie ievērojamiem ražas zaudējumiem (ķiršiem, upenēm). Jūnija nobiri saldajiem ķiršiem iespējams samazināt, lietojot augšanas regulatorus – fitohormonus (valstīs, kurās to lietošana ir atļauta)...

Pilnu rakstu lasiet vasaras Dārzs un Drava numurā!