Dārzs un Drava / 2022.gads (VASARA)

Foto: publicitātes foto

Pat pēc bagātīgas apputeksnēšanās labos laika apstākļos no visiem ziediem neattīstās augļi. Notiek dabiska ziedu vai augļu izretināšanās, kas gan ne vienmēr sakrīt ar mūsu priekšstatu par vēlamo augļu daudzumu. Augļa bioloģiskā funkcija ir sēklu izplatīšana, tāpēc tas veido pēc iespējas vairāk sēklu. Mums interesē augļu mīkstums, bet augam tas nepieciešams tikai dzīvnieku pievilināšanai, lai tie izplatītu sēklas.

Dabiskā augļu nobire nav vienmērīga. Izšķir trīs augļu nobires periodus. Augļaizmetņu nobire pēc ziedēšanas atkarībā no augļauga sugas notiek 1–4 nedēļas pēc ziedēšanas. Sēkleņkokiem augļaizmetņi, kas vēlāk nobirs, pārtrauc attīstīties tūlīt pēc ziedēšanas. Kauleņkokiem augļu attīstība notiek vēl 4–6 nedēļas, līdz tie sasniedz 4–5 mm diametru, tad daļa nobirst. Parasti pirmā augļu nobire ir visintensīvākā, nobirst neapaugļotie augļaizmetņi, kuros nav izveidojušās sēklas ar barības vielu pievilkšanas centriem. Tāpat nobirst augļaizmetņi uz salā cietušiem augiem, kuru vadaudi nepiegādā pietiekami daudz barības vielu.

Otrais augļu nobiršanas periods – t.s. jūnija nobire ir 6–8 nedēļas pēc ziedēšanas (tātad daļai augu tā ir jūnija, citiem – jūlija nobire). Tas ir cieši saistīts ar pirmo augļu nobiršanas periodu: ja augļu aizmešanās ir bijusi laba un pirmā augļu nobire niecīga, tad otrā augļu nobire ir intensīvāka, un otrādi. Sēkleņkokiem šī augļu nobire parasti ir vēlama, jo lielākoties aizmetas pārāk daudz augļu (ja nav neražas gads periodiski ražojošiem kokiem vai ekstrēmi laika apstākļi ziedēšanas laikā). Citām augļu kultūrām augļu nobire var novest pie ievērojamiem ražas zaudējumiem (ķiršiem, upenēm). Jūnija nobiri saldajiem ķiršiem iespējams samazināt, lietojot augšanas regulatorus – fitohormonus (valstīs, kurās to lietošana ir atļauta).

Vasaras augļu nobires iemesls – augi ar pārāk lielu augļu skaitu nespēj tiem piegādāt pietiekami daudz barības vie-lu, lai visus nogatavinātu. Liela nozīme ir sēklu daudzumam. Daudzsēklu augļiem (kā sēkleņkokiem, upenēm, jāņogām u.c. ogulājiem) nobirst augļi ar mazāku sēklu skaitu. Tie ir mazāki, nepilnīgi apaugļo-jušies (apaugļota tikai daļa sēklaizmetņu) un vājāki konkurenti attiecībā uz barības vielām.

Viensēklas augļiem (kauleņkokiem) nav šādas atšķirības starp pilnīgi vai nepilnīgi apaugļotiem augļiem. Tomēr augļu nobi-re ir saistīta ar dīgļu attīstību sēklās. Lai auglis turpinātu augt, dīglim jābūt labi attīstītam jau pašā augļu augšanas sāku-ma fāzē. Šādi dīgļi uzsāk augt intensīvi, arī augļi labi attīstās. Savukārt daļai augļu dīgļa lielums sēklās sasniedz tikai ½–⅓ no normālā lieluma. Kaut arī šie mazākie dīgļi turpina augt, vēlāk augļi ar tiem nobirst. Tā kā šādi dīgļi ir dzīvotspējīgi, jūnija augļu nobires cēloņi varētu būt lokāli traucējumi dīgļu apgādē ar barības vielām, kur konkurencē zaudē vājākie.

Skābajiem ķiršiem augļu jūnija nobire galvenokārt notiek, kad pēc vēsa un mitra perioda pēkšņi iestājas karsts un sauss laiks un kokā ir daudz aizmetušos augļu. Nobires intensitāte dažādām šķirnēm ir atšķirīga.

Trešais augļu nobires periods iestājas īsi pirms ražas novākšanas. Tas var izraisīt lielus saimnieciskus zaudējumus, jo nobirst augļi vākšanas gatavībā. Nobiri var pastiprināt vējš un negaiss. Stipri vējainos apvidos sēkleņaugļu audzēšana iespējama tikai tad, ja ir vēja aizsargstādījumi. Augļu nobire pirms ražas novākšanas dažādiem augļaugiem un dažādām šķirnēm atšķiras. Biežāk nobirst daļa augļu šķirnēm, kam visu augļu ienākšanās nav vienlaicīga. Galvenokārt apdraudētas ābeles, bumbieres, plūmes, persiki un arī upenes. Ķiršiem tai nav lielas nozīmes. Sēkleņkokiem šo nobiri var ierobežot ar sintētiskajiem auksīniem (naftilacetamīds -NAAm).

Pāragra nobire pirms vākšanas gatavības raksturīga arī lielaugļu ābeļu šķirnēm ar īsu augļa kātu, piemēram, ‘Koričnoje Novoje’ augļi briestot nostumj blakus esošos ābolus no zara, jo notrūkst to kātiņš. Atšķirībā no augļiem, kas nobiruši neilgi pirms masveida vākšanas, šādi augļi, lai gan lieli, tomēr nav pilnīgi attīstījušies un nav izmantojami realizācijai.

Augļaugi parasti zied ļoti bagātīgi (ar rezervi), izņemot neražas gadus periodiski ražojošiem kokiem. Relatīvā ražība – cik procentiem ziedu jāveido augļi, lai iegūtu vēlamo ražu. Relatīvā ražība visiem augļaugiem nav vienāda, tā ir atkarīga no to sugas un kopējā ziedu daudzuma. Jo mazāk ziedu, jo lielākai to daļai jāveido augļi (jābūt lielākai relatīvajai ražotspējai).

Ir ābeļu šķirnes, kam notiek daļēja ražas lieluma pašregulācija, nometot daļu lieko augļaizmetņu agrīnā attīstības stadijā. Tādas ir, piemēram, ‘Antej’, ‘Gita’ un ‘Sinap Orlovskij’. Tomēr lielākajai daļai augļu koku pēc bagātīgas ziedēšanas un aizmešanās veidojas vairāk augļu nekā spēj normāli izaugt un attīstīties, tāpēc nepieciešama ražas retināšana.

Lai iegūtu pietiekamu vēlamā lieluma augļu ražu, augļaugiem ar sīkiem augļiem nepieciešama augstāka relatīvā ražotspēja nekā augļaugiem ar lieliem augļiem: jāņogām un upenēm vismaz 80 %, ābelēm un bumbierēm 12–15 %, saldajiem un skābajiem ķiršiem 20–42 %, plūmēm ap 32 %.

“Augļkopība” Dārzkopības institūts, ISBN 978-9984-9392-7-8
https://fruittechcentre.eu/sites/default/fi les/2018-04/Auglkopiba.pdf