Saimnieks LV / 2025.gads (Augusts)

Tukuma novada Pūres pagastā zemnieku saimniecībā Jaunluntes saimnieko Guntis Dišlers. Savulaik uzsācis sportista karjeru, sekmīgi absolvējot sporta augstāko izglītības iestādi, taču zemnieka gēna aicinājums izrādījies stiprāks, tāpēc viņš atgriezies dzimtajā Tukuma pusē, lai nodarbotos ar lauksaimniecību un koptu mežus.

Jaunluntes ir bioloģiski sertificēta zemnieku saimniecība, kas audzē dažādu šķirņu gaļas liellopus – Šarolē, Herefordas un Limuzīnas – un to krustojumus.

Saimniecība dibināta 1990. gadā. Savulaik no vectēva mantotie 10 ha zemes atvilināja jauno censoni atpakaļ uz dzimto pusi. Guntis Dišlers: „Sākumā pamēģināju audzēt graudus, bet, ja nav kombaina un kaltes, tad šī nodarbe nav rentabla. Tad, piedaloties orientēšanās sacensībās Zviedrijā, noskatīju tur gaļas lopus. Viens no pirmajiem Latvijā sāku attīstīt šo lauksaimniecības virzienu ar četrām Herefordas šķirnes telītēm. Paralēli algotam darbam pamazām paplašināju saimniecību.

Raibais ganāmpulks
Tolaik bija tāds piedāvājums, lai gan tā īsti tos herefordus nevienam nevajadzēja. Tad pamazām sāku veidot dažādus krustojumus. Tagad saimniecībā dzīvo gan Šarolē, gan Limuzīni, gan vēl arī viens ganāmpulks ar Herefordas šķirnes dzīvniekiem. Mūsdienās sāk vairāk novērtēt Hererefordas šķirnes gaļas kvalitāti, jo tā ir garšīga – nedaudz taukaināka, bet līdz ar to sulīgāka un īpaši piemērota steikiem. Kādreiz gan gaļas kombināti brāķēja un neko daudz nemaksāja, Izsoļu namā arī nebija intereses.”

Kopumā saimniecībā dzīvo ap 250 tīršķirnes un krustojumu dzīvnieku, tajā skaitā 120 zīdītājgovis. Ganāmpulki izvietoti apmēram 20 km rādiusā piecās vietās ar novietnēm. Grupēti pēc šķirnēm un zemes platību lieluma katrā teritorijā. Guntis: „Pieredzi, ka dzīvnieki nav obligāti jātur vienā vietā, guvu apmaiņas braucienos pa Eiropu, ko organizēja Liellopu gaļas audzētāju asociācija. Mazākam ganāmpulkam noteiktā vietā pieejams vairāk barības un var labāk uzturēt lopu veselību, jo lielākā dzīvnieku blīvumā situāciju ir grūtāk kontrolēt.”

Ciltstēvu lietas
Katrā no ganāmpulkiem dzīvo viens bullis ar sava hārema 20–30 govīm. „Bulli pie govīm laižu 1. jūnijā un ziemā nošķiru, tad apmēram marta vidū sāk dzimt teļi. Tā kā dzemdību laikā pārsvarā neesmu klāt, jo govis ir savās novietnēs, cenšos pirkt tādus vaislas buļļus, kuriem ģenētiski dzimst mazāki teļi. Vēl esmu pārņēmis pieredzi no Vācijas liellopu audzētājiem, kas pēdējos divos grūtniecības mēnešos govij vairs nedod skābsienu – tikai sausu sienu, arī tas ietekmē pēcnācēja lielumu,” saimnieks neslēpj sveci zem pūra.

Saimniecībā iegādāts arī viens Aubraku šķirnes bullis, kurš aplec telītes, lai būtu mazāki teļi un vieglākas dzemdības: „Pats bullis ir augumā paliels – sver līdz 1000 kg, bet pēcnācēji dzimst salīdzinoši nelieli. Smejos, ka viņam pieder pirmās nakts tiesības.”

Vaislai iegādātos gadu vecos jaunos bullēnus vienu gadu tur kopā ar vienu govi un teli. No divu gadu vecuma tos jau laiž pie pamatganāmpulka. Buļļi saimniecībā dzīvo 8–10 gadus, jo vēlāk lielā svara dēļ tiem var būt problēmas ar kājām un citas kaites...

Pilnu rakstu lasiet augusta SAIMNIEKS LV numurā!