Saimnieks LV / 2025.gads (Augusts)

Prognozes rāda, ka līdz 2050. gadam pasaules iedzīvotāju skaits pārsniegs 10 miljardus, līdz ar to mājputnu un cūkgaļas patēriņš arī palielināsies. Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) vērš zinātnieku un ražotāju uzmanību, ka jāmeklē alternatīvas tradicionālajām proteīna barības sastāvdaļām, lai mazinātu konkurenci starp cilvēkiem un dzīvniekiem par ierobežotiem pārtikas ķēdes resursiem.

Ņemot vērā tendences rast jaunas alternatīvas tradicionālajām barības sastāvdaļām, globālā kukaiņu tirgus vērtība pēdējos gados strauji pieaug par 20–30 % gadā. Arvien intensīvāk tiek veikti pētījumi par kukaiņu audzēšanu un to ķīmisko sastāvu un uzturvērtību, lai rastu optimālākās pārtikas resursu alternatīvas. Pasaulē identificētas vairāk nekā 1900 ēdamo kukaiņu sugas, kas izmantojamas kā proteīna avots dzīvnieku ēdināšanā un pārtikā.

Pētnieku veiktās aptaujas liecina, ka patērētāji negatīvāk uztver tiešu tādas pārtikas patēriņu, kas satur ēdamos kukaiņus, nekā netiešo patēriņu, proti, izmantojot gaļu, kas iegūta, izēdinot lauksaimniecības dzīvniekiem kukaiņus saturošas barības. Dzīvnieku ēdināšanā kukaiņi tiek uzskatīti par labu olbaltumvielu un tauku avotu ar augstu sagremojamību un labām garšas īpašībām. No ilgtspējības viedokļa kukaiņi aug ļoti ātri, tiem ir īss dzīves cikls, tos var barot ar organiskajām vielām, piemēram ar pārtikas ražošanas atlikumvielām. Turklāt kukaiņi izdala mazāk SEG emisijas un amonjaka, un tiem ir mazāks oglekļa pēdas nospiedums nekā citiem lauksaimniecības dzīvniekiem. Kukaiņiem barības konversijas un olbaltumvielu ražošanas efektivitāte ir lielāka nekā cūkām un liellopiem. Tātad kukaiņiem ir liels potenciāls kā ilgtspējīgu olbaltumvielu avotam izmantošanai dzīvnieku barībā, ar tiem var aizstāt proteīnu saturošu barību – sojas un zivju miltus.

Kas attiecas uz kukaiņu kaitīguma riskiem pārtikā un barībā, svarīgi izvērtēt ķīmisko, mikrobioloģisko un alergēnu bīstamību un klātbūtni. Barības substrāti, uz kuriem audzē kukaiņus, ir galvenais ķīmisko apdraudējumu avots. Substrāts, ko izmanto kukaiņu audzēšanai, ietekmē mikroorganismu sugu un skaitu gala produktos. Tāpēc svarīgi ir gan substrātu, gan kukaiņu audzēšanas vides higiēniskie apstākļi. Termiskā apstrāde var novērst lielāko daļu mikrobioloģisko apdraudējumu. Taču, lai likvidētu baktēriju sporas, nepieciešama sterilizācija augstā temperatūrā zem augsta spiediena.

Eiropas Savienībā (ES) pirms izēdināšanas dzīvnieku barībai paredzētiem kukaiņiem veic apstrādi. Lai novērstu mikrobiālo piesārņojumu, mikroorganismu augšanu ilgstošas uzglabāšanas un transportēšanas laikā kukaiņus saturošus produktus attīra un dehidrē – blanšējot, sasaldējot, atdzesējot, žāvējot. Žāvētus kukaiņus parasti sasmalcina līdz sīkām vienāda izmēra daļiņām. Kukaiņus žāvē, līdz to mitruma saturs ir 4–5 %, tā izvairoties no barības vielu noārdīšanās un mikrobioloģiskā piesārņojuma veidošanās.

Eiropas Savienībā insektu miltu izmantošanu cūku (un mājputnu) ēdināšanā atļauj Komisijas Regula (ES) 2021/1372 (2021. gada 17. augusts), kas groza Regulu (EK) Nr. 999/2001 attiecībā uz apstrādātu dzīvnieku olbaltumvielu (ADOP) izmantošanu mājputnu un cūku barībā. Šī regula atceļ aizliegumu izmantot apstrādātas insektu olbaltumvielas (ADOP) cūku un mājputnu barībā. Iepriekš šāds aizliegums pastāvēja kopš liellopu sūkļa encefalopātijas pagājušā gadsimta 90. gados. Jaunā regula stājās spēkā 2021. gada 7. septembrī. Saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2017/893 ir noteiktas ADOP ražošanā atļautās insektu sugas, piemēram, melnais zaldāts (Hermetia illucens), miltu tārps (Tenebrio molitor), mājas cirslis (Acheta domesticus) u.c...

Pilnu rakstu lasiet augusta SAIMNIEKS LV numurā!