, .
cloudy 10.2℃
Vārda dienu svin: Armands, Armanda

Humusvielas un fitohormoni auglīgai augsnei

Elīna Šmite , 05-11-2020
Humusvielas un fitohormoni auglīgai augsnei

Kas notiek augsnē un kā izmantot tajā esošos mikroorganismus veselīgas un apjomīgas ražas iegūšanai – šie jautājumi ir bijuši aktuāli tai zinātnieku un speciālistu komandai, kura Latvijā nodarbojas ar unikālu preparātu izstrādi, kuru pamatā ir bioloģiski aktīvas, dabīgas vielas. Kā tās var palīdzēt graudkopjiem un dārzeņkopjiem bioloģiskās un konvencionālās saimniecībās,  stāsta agr. Vivita Vīksniņa, Latvijas humusvielu institūta (LHVI) galvenā agronome, SIA Ražošanas Tehnoloģijas komercdirektore.

– Jūs pārstāvat gan zinātnisku iestādi, gan komercstruktūru.
Vivita Vīksniņa: – Tā ir, es darbojos gan Latvijas humusvielu institūtā, gan SIA Ražošanas Tehnoloģijas, jo abas iestādes strādā kopā. Zinātnei jābūt ciešā saistībā ar ražošanu, lai būtu iespēja iegūtos risinājumus nogādāt klientiem un tieši tāpat ieguldīt līdzekļus jaunu produktu izstrādē. Institūts produktus izstrādā, bet uzņēmums ražo un pārdod. Radām un ražojam produktus, kas ir mūsdienīgi, iedarbīgi un piemēroti lauksaimnieku vajadzībām. Galvenais, ar ko atšķiramies, ir mūsu produkti, ko ražojam ar GreenOK zīmolu. Tie satur tīras organiskas vielas – kūdras un sapropeļa humusvielas, kā arī baktērijas, kas ir izolētas no augsnes, bet tiek pavairotas un atkal atdotas augsnei atpakaļ.

– Kā jūs sapratāt, ka tieši baktērijas būs augsnei un augiem noderīgas?
– Gadiem ritot, auglīgā aramkārta tiek noplicināta, jo regulāri tiek lietoti minerālmēsli, bet ne vienmēr tiek veikta regulāra augsnes kaļķošana. Viss kopumā ir palielinājis augsnes skābumu. Šajā brīdī arī sākas problēma, jo augsnei dotie minerālmēsli īsti neiedarbojas, augsne un augi tos vienkārši neuzņem. Iemesls ir vienkāršs – augsnē ir samazinājies augsnes baktēriju kopums.

– Cik daudz baktēriju ir augsnē, un kā tās sekmē augsnes auglību?
– Ir ļoti grūti pateikt, cik īsti baktēriju augsnē ir. Vēsturiski jau 20. gadsimta 30. gados Latvijā ir veikti pētījumi par šo tēmu un tika konstatēts, ka uz 10 tonnām aramkārtas ir aptuveni līdz divām tonnām baktēriju. Vienā gramā augsnes ir līdz pat 100 miljoniem dažādu mikroorganismu. Augsnē esošo baktēriju daudzums arī noteiks to, cik veselīgi būs augi, cik daudz barības vielu tie spēs uzņemt vai varbūt daļa no augsnes ielabošanai lietotajām vielām ar nokrišņiem nonāk grāvjos un upēs. Mikroorganismi ir tie, kas augsnei iedotās vielas, piemēram, fosforu un kāliju pārveido augiem uzņemamā formā. Lauksaimniekam ir svarīgi, lai tas, kas tiek investēts augsnē, atgrieztos ražas veidā, bet, ja augsnē nav mikroorganismu, tad papildus iedoto barības vielu uzņemšana un pārstrāde nenotiek un ražā saņemta varbūt vien desmitā daļa no ieguldītajiem līdzekļiem, bet tas vairs nav izdevīgi ne lauksaimniekam, ne arī mums – patērētājiem.

– Vai tiešām mūsu augsnes jau ir tik nabadzīgas?
– Latvija noteikti nav sliktākajā situācijā, mūsu augsnes ir pat samērā bagātīgas. Es savos aprēķinos balstos uz pētījumiem, kas veikti ZM Lauku attīstības programmas ietvaros, novērtējot augsnes kvalitātes rādītājus divu, trīs gadu griezumā, kas parāda tendences. Iegūtie dati rāda, ka Latvijas augsnēs sastopamais fosfors aramkārtā atkarībā no reģiona un arī iepriekšējā mēslojuma ir 3–5 t/ha. Tomēr problēma ir tajā, ka augi no fosfora krājuma var izmantot tikai 9 %, tas nozīmē – 150−450 kg/ha. Savukārt kālijs ir 70–120 t/ha, un arī to augi var izmantot samērā maz.
Kālija uzņemšanu augos ietekmē vairāki faktori, ieskaitot augsnes mitrumu, augsnes aerāciju un skābekļa līmeni, augsnes temperatūru un augsnes apstrādes sistēmu. Augstāks augsnes mitrums parasti nozīmē lielāku kālija pieejamību. Arī mikroorganismi sekmē kālija uzņemšanu augos. Savukārt fosfors ir kā akmens un nešķīst. Mūsu mikrobiologi ir eksperimentējuši ar dažādiem viegli šķīstošiem makroelementiem un nonākuši pie secinājumiem, ka makroelementi, kas iepakojumā apzīmēti kā viegli šķīstoši, negrib ātri šķīst ne bāziskā vai skābā, ne arī neitrālā vidē un izdalās ļoti lēni. Līdz ar to ne vienmēr var uzticēties tādiem makroelementiem, kuru instrukcijās rakstīts – ātri šķīstoši. Tas nozīmē, ka augi šos nepieciešamos elementus un barības vielas tajā gadā var nemaz nesaņemt. Tieši tāpēc es aicinu uzticēties dabai. Dabiskā dzīvā vide spēj paveikt vairāk nekā papildus iedotais minerālmēslu kilograms. LHVI tieši tāpēc strādā pie mikrobioloģijas, lai gan iepriekš nodarbojāmies tikai ar humusu, kas arī saglabāja un ilgstošas darbības rezultātā uzlaboja organisko vielu daudzumu augsnē.

– Jūs pieminējāt humusu. Kāda ir humusvielu loma augsnes un auga dzīvē?
– Humusvielas strādā kā barības elementu transporta līdzeklis, palīdzot ātrāk uzņemt barību un augiem būt veselīgākiem. Taču, lai šos elementus varētu uzņemt, augsnē jābūt mikroorganismiem. Un tie augsnē ir jāatstāj dzīvi. Šo virzienu ļoti attīsta Lietuvā. Taču pētījumi, arī lietuviešu, rāda, ka vienas sezonas laikā baktērijas sporu veidā, kas ir iedotas augsnē, uzreiz nesniedz pozitīvu rezultātu nevienā no devām. To ietekmē daudzi faktori – arī mitrums, siltums, gaisa pieejamība. LHVI radīto produktu priekšrocība ir tā, ka mēs izmantojam humusu kā starteri baktērijām, līdz ar to preparāti iedarbojas jau tajā pašā sezonā, nav jāgaida viena vai divas sezonas, kamēr baktērijas augsnē nostabilizējas, sasniedz vēlamo skaitu un rada ietekmi uz ražu.
Tirgū ir daudz produktu, kas augsnē vairo organisko vielu daudzumu un šādi veicina augsnes ražību, bet, produktu, kas patiesi efektīvi spēj uzlabot augsni jau pirmajā gadā, ir maz! Mēs vēl neesam tik lieli un pazīstami, tomēr jau trešo sezonu strādājam ar lielu saimniecību saimniekiem. Tie agronomi un zemnieki, kas ir mums uzticējušies, noteikti ir apmierināti un produktus turpina lietot gan rapšu, gan graudaugu laukos.

– Jūsu produkciju var izmantot gan bioloģiskie, gan konvencionālie saimnieki, kas strādā lielās platībās.
– Jā, mūsu produkcija der dažādām saimniecībām, un katrai mēs piemeklējam tos produktu salikumus, kas konkrētajā augsnē un kultūrām būs visnoderīgākie un veicinās augsnes ražību. Katrs preparāts ir atsevišķi izpētīts un katrs ietekmē ko citu – augšanas veicināšanu un regulēšanu, vielu apriti augā. Radām sistēmu, kurā tiek ievietoti visi tie produkti, kuru kopīgais efekts rada vajadzīgo rezultātu. Esam atraduši labas formulas, kuras variējam atkarībā no saimniecības veida, augsnes, priekšauga un citiem ietekmējošiem faktoriem. Tiesa, saimnieki Latvijā ir samērā konservatīvi. Viņi varbūt nesāks kaut ko jaunu izmēģināt paši, bet pamēģinās tad, ja to lieto un iesaka kaimiņš un būs sasniegti labi rezultāti. Šīs piesardzības dēļ mūsu produktus ne visi saimnieki ir gatavi uzreiz izmēģināt, lai arī mums ir daudz lauku pētījumu. Es teiktu, ka lietuviešu saimnieki tādā ziņā ir drosmīgāki.

Vasaras rapša šķirnes ‘Mirakel’ sēklu raža atkarībā no pielietotā mēslojuma.

– Saimniekus visvairāk parasti interesē cipari jeb sausa bilance – cik no tā iegūšu?
– Tas ir pareizi, lauksaimniekiem ļoti interesē ekonomika. Taču zemnieki ne vienmēr zina, kādas ir viņu patiesās izmaksas uz vienu hektāru saimniecībā. Vai arī dažkārt aprēķins ir diezgan aptuvens. Līdz ar to ne vienmēr ir skaidrs, vai, piemēram, šosezon, var atļauties vienu papildu mēslojumu vai tomēr ne. Mans darbs ir parādīt, cik finanšu var ieguldīt augsnes auglībā un cik saņemt atpakaļ šogad un nākamgad. Es izmantoju ekonomiskā aprēķina shēmas, kas balstītas uz pagājušā gada iepirkuma cenām. Ir radies iespaids, ka šobrīd zemnieki izturas diezgan taupīgi pret dažādiem barošanas un mēslošanas līdzekļiem. Tomēr es gribētu iedrošināt ne tikai neņemt nost, bet pat likt klāt!

Aprēķini rāda, ka, izmantojot mikroorganismus saturošus produktus 65 EUR vērtībā uz vienu ziemas rapšu hektāru, realizējot ražu, var nopelnīt 233 EUR. Tāpat ir izrēķināts, ka, integrēti audzējot, ieguldot ziemas rapšos 1 EUR, atpakaļ var iegūt 3.58 EUR. Tas ir ievērojams skaitlis! Bioloģiskajiem zirņiem šī attiecība ir vēl lielāka – 1 EUR, kas tika ieguldīts GreenOK produktos, palīdzēja atgūt 10 EUR, jo ražība tika veicināta daudzkārt. Fitohormons citokinīns veicina sazarošanos, un citokinīna iedarbības rezultātā uz katra zara ir vairāk pākšu. Turklāt pākstis ir lielākas un zirņi ir rupjāki.

Tāpat mikroorganismu produktus var iekļaut esošajā tehnoloģiju shēmā, kombinēt ar jebkuriem citiem jau saimniecībā esošiem līdzekļiem un elementiem, lai nebūtu jāsmidzina vēl papildus. Vienīgi ieteikums nejaukt mūsu produktu kopā ar pirmo herbicīdu smidzinājumu pavasarī, jo fitohormons citokinīns veicina auga augšanu un cerošanu, bet ne augu stiepšanos garumā, savukārt herbicīds domāts nezāļu iznīcināšanai. Sanāk, ka citokinīns un herbicīdi neitralizē viens otra iedarbību uz augu. Labāk ir nogaidīt 3–4 dienas starp abiem smidzinājumiem.

Vasaras rapša šķirnes ‘Mirakel’ 1000 sēklu masa atkarībā no pielietotā mēslojuma.

– Un tik labu rezultātu var iegūt tieši ar baktērijām?
– Eksperti dažkārt pat nespēj noticēt, ka mikroorganismu ietekme var būt tik pozitīva. Fitohormonu produktā to nedod tieši baktērijas, bet viela, ko tās ir izdalījušas. Baktēriju esam piereģistrējuši kā mikrobioloģisku preparātu, taču darbīgā viela ir tajā esošie fitohormoni, kas satur auksīnus, citokinīnus u.c. un ir tieši piemērotā koncentrācijā, lai pozitīvi ietekmētu augus. Un te ir atšķirība starp šo un citiem preparātiem, kas satur baktērijas sporu veidā, jo mēs liekam uzsvaru uz tajā esošo darbīgo vielu. Citādi baktērijas var aiziet miegā, neko nedarīt pat vairākus gadus vai aiziet bojā nelabvēlīgos apstākļos, ja, piemēram, ir ļoti sauss.
Visus preparātus kombinējot, var iegūt labāko rezultātu.

Humusvielas ir kā stimulators vielu apritei augā, citokinīns ir kā augu augšanas regulators, kas veicina sazarošanos, sakņu sistēmas attīstību, padara resnāku centrālo stublāju, vienmērīgi attīsta graudaugu produktīvos stiebrus.

Mūsu produkti ir gan bioloģiski sertificēti, gan universāli. Piemēram, humusvielas no kūdras nedrīkst sertificēt kā bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamu produktu – to var lietot integrētā saimniekošanas modelī, taču bio saimniecībās ir atļauts strādāt ar humusvielām, kas iegūtas no sapropeļa. Uz mūsu produktiem, ko drīkst izmantot bioloģiskajās saimniecībās, ir atzīme, ka produkts ir ražots saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 889/2008 3. panta 1., 4. un 5. punktu. Kad nākamgad ZM paspārnē atkal tiks izveidots bioloģiskās augu aizsardzības līdzekļu reģistrs, arī mēs savus produktus reģistrēsim iekļaušanai tajā. Piemēram, mikrobioloģiskais augu regulators var ļoti labi regulēt augu augšanu, dod spēku cerot, pasargā no veldres. Var teikt, ka šis preparāts var droši konkurēt ar ķīmiskiem preparātiem, un iespējams, kad tuvāko gadu laikā daļu ķīmisko līdzekļu aizliegs, šos bioloģiskos preparātus izmantos daudz plašāk. No mūsu fitohormonu produkta augiem nerodas stress, kāds parasti ir pēc ķīmisko preparātu lietošanas trīs četru dienu garumā.

– Jums ir arī vairāki izmēģinājumu sējumi, kas parāda atzīstamus rezultātus.
– Mūsu produkti tiek izmēģināti sējumos Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacijā, Priekuļu pētniecības centrā, vairākās zemnieku saimniecībās. Dr.agr. Venerandai Stramkalei 2019. gadā tapusi atskaite par granulētā humusvielu koncentrāta ar mikroelementiem un mikroorganismiem Formula 4X PRO pielietošanas ietekmi uz vasaras rapšu sēklu ražu un kvalitāti. Tagad produktu esam uzsākuši ražot rūpnieciski. Esam izmēģinājuši jau divas devas, šogad – trešo, tāpēc ceru, ka tā uzrādīts vēl labākus rezultātus. Tika izmēģināti trīs varianti – kontrole, 25 kg/ha un 50 kg/ha, kur ar devu 25 kg/ha ir 12.76 % ražas pieaugums un ar 50 kg/ha attiecīgi 19.65 %. Rapši sēti tiešajā sējā, viss pārējais tiek audzēts integrēti, kā parasti. Ieguvums bija ne tikai lielāka raža, par 2 % uzlabojās rapšu eļļas kvalitāte, tūkstoš graudu masa − par 11 %, graudi bija rupjāki. Produkts tieši tāpat iedarbojas uz ziemas kviešiem, jo to ir paredzēts lietot ar sēju, barojot tieši augu, nevis nezāles. Te ir svarīgi atrast īsto produkta devu, jo nav jēgas likt maksimāli, cik var, no tā efekts nepieaugs.

LLU mācību un pētījumu saimniecībā Vecauce ziemas kvieši un ziemas rapši ir apstrādāti, izmantojot nepilnu augu apstrādes tehnoloģiju, kur arī iegūsim datus salīdzināšanai. Ilgstoši sadarbojamies ar Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centru, ar vadošo pētnieci Dr.agr. Līviju Zariņu, kuras vadībā ir veikta ievērojami liela daļa mūsu lauku pētījumu. Turpinām strādāt ar z/s Zariņi, tur saimnieks Uldis Zīle strādā integrēti, apsaimnieko vairāk nekā 900 ha. Zariņi atrodas tuvu mūsu Olaines rūpnīcai, izmēģinām mūsu produktus un par iegūtajiem rezultātiem saimnieks labprāt stāsta citiem. Arī jaunais zemnieks Mārtiņš Jātnieks, z/s Vaidelotes, pats ir izmēģinājis un salīdzinājis rezultātus, ko dod mūsu produkcija, salīdzinot sakņu sistēmu un pākšu daudzumu lauka pupu sējumā. Pašlaik norit arī izmēģinājumi z/s Lojas kaņepju laukos. To darām pirmo reizi, tāpēc rezultāti būs interesanti mums visiem. Z/s Dzenīši tiek audzēti bioloģiskie kartupeļi, kur arī sasniedzām ļoti labus rezultātus – raža bija vismaz par trešdaļu lielāka! Ir arī saimnieki, kas ļoti labi redz produkcijas rezultātu, tomēr nevēlas reklamēties un par to stāstīt citiem.

Mēs esam gatavi ar savu produkciju apstrādāt paša saimnieka lauku, otru pusi atstājot salīdzināšanai. Tā ir ļoti laba iespēja redzēt reālo rezultātu. Taču zemniekam tas ir jāgrib! Vēl ir viens aspekts, ka saimniecībā ne vienmēr ir atbilstoša tehnika, kas nokuļot parāda, kāda ir atšķirība starp apstrādāto un neapstrādāto lauku daļas ražu. Nereti visa produkcija tiek nokulta un nodota kopā. Tāpēc jābūt speciālistam, kas no malas parāda, kam jāpievērš uzmanība un kā jāveic salīdzināšana.

Semināros esmu novērojusi, ka gan agronomiem, gan zemniekiem ir interese par mikroorganismu, baktēriju noderību labības sējumos, jo daudzi tiešām par to nezina. Mūsu mikrobioloģe, LHVI vadošā pētniece, zinātnes un attīstības virziena vadītāja Dr. biol. Simona Larsson stāsta tiešām noderīgas lietas, arī tādas, ko nekur citur nemaz nevar uzzināt. Interese ir, un dažkārt jomas pārstāvji brīnās, ka nav iepriekš zinājuši par šādu produkciju un tās efektiem! Protams, laikapstākļi ietekmē jebkuru ražu. Arī šogad zirņos un pupās novērojām, ka uz stiebra ir posmi, kur vispār nav pākšu – tā ir sausuma ietekme. Tomēr, salīdzinot ar kontroles augiem to, kas tomēr ir pākstīs aizmeties, redzam, ka mūsu produktiem ir bijusi ietekme – ir vairāk pākšu, tās ir rupjākas, augi nedzeltē.

– Jūs daudz pieminat arī humusvielas, ko iegūst no kūdras un sapropeļa.
– Ir maldīgs uzskats, ka humusvielas rodas tikai no sliekām. Humusvielas no kūdras vēl ir plašāk zināmas, bet mums ir arī sapropelis, tās ir dziļās ezeru nogulsnes. Tāpat Latvijas tirgū ir zināmi kūdras veidi – lignīts, leonardīts, kas tiek ievesti no Spānijas, Vācijas. Tās ir lētākas, ar atšķirīgu sastāvu un jau trešajā gadā palielina skābuma līmeni augsnē.
Ļoti kvalitatīvas humusvielas var iegūt no nogulu sapropeļa, tās ir bioloģiski aktīvākas, taču apstrāde ir samērā dārga un sarežģīta, varbūt ar laiku tehnoloģijas attīstīsies. Mēs varam piedāvāt jau filtrētas sapropeļa humusvielas, tās var lietot arī miglotājos. Kūdru un sapropeli, ko izmantojam kā izejvielu saviem produktiem, iegūstam tepat Latvijā. Mums ir vairāki piegādātāji, kas mums sūta savas produkcijas paraugus, to izvērtējam un izvēlamies sev noderīgāko.

– Cik daudz produkcijas pašlaik ražojat un vai kaut ko arī eksportējat?
– Varu droši teikt, ka ar savu produkciju varam nodrošināt visu Latviju un pat gribētu teikt – Baltiju. Ilgstošs eksports mums ir uz Āfriku, Ganu. Tur notiek kakao audzēšana. Kakao pākstis attīstās tieši uz koka stumbra, kas mēdz apaugt ar parazītaugu – ko līdzīgu sūnai, kas kavē ziedu un augu veidošanos. Nosmidzinot ar humusvielām, no šīs sūnas var atbrīvoties. Tāpat ir pierādīta laba ietekme uz ananāsu audzēšanu. Šogad esam sākuši eksportu arī uz Lielbritāniju, Zviedriju un Somiju. Var teikt, ka mūs atrod, nevis mēs meklējam klientus. Nedaudz sadarbojamies ar Poliju, Kazahstānu, Uzbekistānu un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Krievijā ir daudz humusvielu ražotāju, tā ir gana lēta, tāpēc uz to tirgu nemērķējam. Vairāk vēlētos attīstīt sadarbību ar Skandināviju un Vāciju. Grūtākais šajā sadarbībā nav pierādīt mūsu produktu efektivitāti, ar to viss ir skaidrs. Sarežģīti ir tas, ka katrā valstī un arī Eiropas Savienības ietvaros mēslošanas līdzekļi ir jāreģistrē atsevišķi un katrai citā kārtībā. Tas, kas ir reģistrēts Latvijā, citur neder, ir jāiesniedz daudz dažādu papildu dokumentu. Meklējam arī kooperatīvus gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar kuriem sadarboties, jo tas mums kā ražotājam būtu daudz izdevīgāk nekā strādāt ar katru zemnieku individuāli. Pašlaik mūsu produkciju Latvijā piedāvā Linas Agro. Mūsu produkti nav tādi, kas konkurē ar jau esošajiem, bet drīzāk papildina barošanas un mēslošanas shēmu, palielinot ražu.

– Atgriezīsimies mazliet pie baktērijām. Sakiet, lūdzu, kā jūs savu baktēriju iegūstat?
– Baktērijas izolē no augsnes, kur tās dzīvo. Tas ir mikrobiologa darbs – atdalīt un pavairot baktērijas šūnas laboratoriski. Mums ir baktērijas, ko esam iegādājušies un audzējam mūsu laboratorijā, gan no ārvalstīm, gan Latvijas Universitātes kolekcijas. Izpētes gaitā esam izolējuši vairākas baktērijas, no kurām viena ļoti labi atbrīvo fosforu augsnē. Tā esam ieguvuši baktēriju, kas ir efektīvāka nekā tā, ko, piemēram, pašlaik lieto Lietuvā, tā strādā ļoti labi.

Profesionāliem un entuziasma pilniem zinātniekiem ir ļoti liela nozīme. Tā nesen mums radās ideja izmantot dabiskas koksnes pelnus augsnes kaļķošanai – produkts kopā ar mikroelementiem jau no jūlija ir pieejams lauksaimniekiem! Vēl viens jauns līdzeklis ir šķidrais slāpeklis ar mikroorganismiem. Mums ir pienskābes baktērijas, ko var lietot kūtsmēslu krātuvēs sērskābes vietā, kur nepieciešamas īpašas iekārtas. Izliekot lagūnu saturu ar šo dzīvo baktēriju tīrumos, tas ļoti labvēlīgi ietekmē augus. To lieto piemēram z/s Lelles cūku fermā, kur saimnieki priecājas par ievērojami lielāku graudaugu ražu.

Produkta ražošanas laiks ir atkarīgs no tā sarežģītības pakāpes. Lai to varētu nodot lielražošanai, parasti aiziet aptuveni gads. To ietekmē mūsu tehnoloģiskā kapacitāte, kā arī pētījumi par ietekmi uz augiem. Ja produkts ir pilnīgi jauns, lauka pētījumi atkarībā no augu specifikas prasa vismaz divus gadus.

Vēl mēs nodarbojamies ar augsnes analīžu pētniecību – pirms un pēc augsnes apstrādes, pirms stādīšanas un pēc ražas novākšanas, apstrādes ar mūsu preparātiem. Redzam, ka ievērojami daudz atbrīvojas fosfors, kālijs – mazāk. Un tās ir vielas, kas augam ir reāli pieejamas, jo tiek mērītas arī pēc ražas novākšanas, izneses no augsnes. Augsne vienmēr ir bijusi interesanta pētniecībai, un mana intuīcija saka, ka šis virziens ir jāturpina, pievēršoties tam, ko var izdarīt tieši baktērijas.

– Cik ilgi jūs pati esat šajā nozarē?
– Lauksaimniecība man ir tuva kopš bērnības, kad kā maza meitene braucu līdz sēklkopības agronomiem uz tīrumu. Man patika rēķināšana, ko tur izmantoja, tāpēc arī vēlākos gados izvēlējos studēt agronomiju. Taču izglītību ieguvu juku laikos un, tā kā man pašai īpašumā zemes nebija, aizgāju strādāt tirdzniecībā. Daudzus gadus pavadīju pārdošanas komandu vadības jomā, līdz tomēr jutu, ka sirds sauc atpakaļ uz laukiem. Tā sanāca, ka mani atrada un uzrunāja tieši šis uzņēmums. Tagad esmu te jau trešo gadu un jūtu, ka zināšanu un informācijas ziņā jau varu stāvēt līdzi saviem kursabiedriem – lauksaimniekiem. Protams, sākotnēji man nebija lielas izpratnes par humusvielām, tāpēc izlasīju nevienu vien doktora disertāciju. Te nav robežu tam, ko varu izzināt. Paralēli esmu ieguvusi arī ekonomista izglītību, lai varētu pēc iespējas precīzāk saprast ekonomiskos aspektus un analizēt ieguvumus no konkrētas produkcijas saimniecībās. Man patīk šī izzināšana, visu procesu saprašana un augsnes attīstība ilgtermiņā. Man ir svarīgi, ka ar savu darbu varu uzlabot augsnes stāvokli, nenoplicināt to, lai varam to atstāt saviem bērniem nesabojātu!

Man šķiet, ka īpaši tagad ir ļoti svarīgi runāt par tiem produktiem, kas tiek ražoti, veidoti un izgudroti Latvijā. Mums nereti ir paradums izvēlēties ārvalstu produkciju, tajā saskatot ko labāku. Ja karantīnas pasākumi ietekmē importu un eksportu, ir jāattīsta vietējā ražošana un pašpatēriņš. Tāpēc ir citam citu jāatbalsta un priekšroka jādod vietējai produkcijai!

 

 

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas
Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas

Pierasts, ka visas automātiskās slaukšanas iekārtas ir aprīkotas ar automāt...

Izaicinājumi slaukšanas zālē: pupu mazgāšanas un tesmeņa atrietināšanas sistēmu izmantošana
Izaicinājumi slaukšanas zālē: pupu mazgāšanas un tesmeņa atrietināšanas sistēmu izmantošana

Šajā rakstā gribu pastāstīt par izaicinājumiem, ar kādiem sastopas piena ra...

100 kilogrami eksotikas
100 kilogrami eksotikas

Strausu fermā Mazzariņi, kas atrodas Glūdas pagastā starp Jelgavu un Dobeli...

Mūsu pēdu veselība
Mūsu pēdu veselība

Ziema un tumšais laiks ir atkāpies. Fiziskās aktivitātes un slodzes pieaug....