Saimnieks LV / 2026.gads (Janvāris)

Ģimenes saimniecībās Latvijā virmo kas īpašs, vislabāk to varētu raksturot ar vārdu piederība. Ar to saprotot, ka ir tīkami skatīties uz paaudžu maiņu, kas turpina vecāku, vecvecāku vai krustvecāku iesākto. Darbs uz lauka jau ne vienmēr nozīmē tikai smagu slodzi, ir neaprakstāma sajūta un milzīgs gandarījums turēt saujās paša izloloto, izaudzēto graudu. Iepriekš teiktais pilnā mērā attiecas arī uz ZS Mežmalieši – saimnieks Aivis Ozols ir pārņēmis ģimenes stafeti un mērķtiecīgi turpinājis saimniekot, tāpēc augļi, kas sasniegti vien padsmit gados, ir iespaidīgi. Vairāk par to mūsu sarunā par to, kā rit darbi Kuldīgas pusē.

– Kā sākāt darboties lauksaimniecībā?

– Kāds laiks nozarē jau pagājis, vismaz 30 gadi. Saimniecību dibināja mana krustmāte jeb omes māsa 1997. gadā. Atguvām vecvectēva zemi, un ģimene te sāka saimniekot ar 15 hektāriem zemes. Pats iesaistījos darbos jau 90. gados, toreiz galvenais darbības virziens bija kartupeļu un zemeņu audzēšana. Izaudzēto pārdevām tirgos. Saimniecībā tika arī turētas piena govis. Tās vadību es pārņēmu 2007. gadā, kad krustvecāki izlēma atpūsies no lauku darbiem. Tā soli pa solim esam izauguši līdz 700 hektāru lielām platībām, darbojoties graudu audzēšanas nozarē. 

– Vai apsaimniekojamā zeme pilnībā ir pašu īpašumā vai kādu daļu arī nomājat? 

Mazliet vairāk nekā 400 ha ir mūsu īpašumā, atlikušo nomājam. Iegādājoties zemes, tikām arī pie mežiem, ko uzturam kārtībām, tie ir ap 100 ha. Iegādātās zemes īpašumos ir arī ūdenstilpnes 20 ha platībā, kurās uzturu savu dārgo hobiju – zivju audzēšanu.

– Kāpēc dārgais hobijs?

–Šī ir nozare, kas nenes nopietnus ieņēmumus uz kopējā fona. Zivju nozveja mums simboliski ir kā sezonas noslēgums, kad lauku darbi apdarīti. Tad ķeramies pie zivju nozvejas, kas ilgst parasti 2–3 dienas ar zivju zupas vārīšanu un zivju kūpināšanu. Sanāk tāda sezonas noslēguma ballīte.

– Kādas kultūras apsaimniekotajās platībās audzējat?

– Pārsvarā visas tradicionālās. No kartupeļu audzēšanas jau pasen kā atteicāmies. Audzējam kviešus, rapšus, miežus un zirņus. Bija brīdis, kad audzējām arī pupas un lupīnu. Pašlaik ir doma kaut ko mainīt, ieviest kādu jaunu kultūru, atrast labāko augu sekas variantu un to uzturēt. 

– Vai esat ieguvis izglītību lauksaimniecībā?

– Šajā nozarē augstākās vai vidējās izglītības man nav, bet, kā es mēdzu teikt, naudas maks izmāca visus. Ja ir gribēšana un vēlme, tad četru vai piecu gadā laikā var apgūt nepieciešamo veiksmīgai darbībai. Tā ir sava veida dzīves skola. Ja vajadzīga palīdzība, ir kādas neskaidrības, konsultējos ar Agricon agronomiem Gati un Ilonu. Sadarbība ar Agricon mums izveidojusies jau sen, tā savulaik aizsākās ar augsnes analīzēm. Protams, paldies es gribētu pateikt visiem saviem skolotājiem – agronomiem, kas man ir palīdzējuši saprast un izprast augkopību, Veltai, Diānai, Vilnim, Baibai un Ilonai.

ZS Mežmalieši (Kuldīgas novads, Turlavas pagasts).

Saimniecības vadītājs: Aivis Ozols.

Apsaimnieko: 700 ha.

Darbinieku skaits: 6. 

– Kādā tehnoloģijā strādājat?

– Priekšroku dodam precīzajām izsējas tehnoloģijām. Pielietojam minerālmēslu kartes, slāpekļa sensorus un citus ilgtspējīgas lauksaimniecības risinājumus. Tas ilgtermiņā ir devis labus rezultātus. Pavasaris saimniecībā iezīmē aktīvākās sezonas sākumu, nav noslēpums, ka tad lauksaimnieks ir zemajā startā visu sākt darīt ātri un skriet uz lauka. Pēdējos gados mēs gan nesteidzamies dot minerālmēslus un slāpekli. Vadāmies pēc laikapstākļiem. 

– Ar kādiem līdzekļiem attīstāties?

– Bez finansiāla atbalsta bieži vien iztikt ir grūti. Darot visu pašu spēkiem, attīstība notiek lēnāk. ZS Mežmalieši daudz sasniegts pašu spēkiem, bet mums nav sveša arī projektu rakstīšana, piemēram, zemes platības ir iegādātas, izmantojot Altum atbalstu. Tāpat ir ņemti banku kredīti, galvenais – turēt līdzsvarā visas šīs pozīcijas...

Pilnu rakstu lasiet janvāra SAIMNIEKS LV numurā!