Lai arī pieprasījums pēc labas kvalitātes lauksaimniecības zemes katru gadu pieaug, tomēr mūsu valstī joprojām ir vairāk nekā 240 tūkstoši hektāru neapstrādātas zemes, kura potenciāli ir izmantojama gan lauksaimniecībai, gan meža audzēšanai. Daļa no šīm zemēm nav kopta jau vairāk nekā divdesmit gadus un tajā izveidojušies krūmāji vai zemas biezības mežaudzes. Atkarībā no īpašnieku saimnieciskajām interesēm ik gadu vairāki desmiti tūkstoši hektāru tiek atgriezti lauksaimnieciskajai ražošanai vai apmežoti ar kvalitatīvu stādmateriālu. Pēdējos gados Valsts meža dienestā ik gadu tiek reģistrēti 5–6 tūkst. ha bijušajās lauksaimniecības zemēs ieaudzētu mežaudžu. Gandrīz pusi no tām veido egle.

Pieredze Latvijā ar egles stādīšanu bijušajās lauksaimniecības zemēs liecina, ka šie apmežojumi nereti cieš no sakņu trupes izplatības. Sakņu trupi izraisa sēne – sakņupiepe jeb latīniski Heterobasidion. Latvijā sastopamas divas šīs sēnes sugas – egļu un priežu sakņupiepe. Kā liecina nosaukums, egļu sakņupiepes pamatsaimniekaugs ir egle, bet priežu sakņupiepe ir daudz agresīvāka sēņu suga, tā inficē gan skuju, gan lapu kokus. Sakņu trupes izraisītos zaudējumus var iedalīt primāros un sekundāros. Primārie zaudējumi saistīti ar koksnes vērtības samazināšanos, jo, piemēram, egļu stumbrā trupe sastopama līdz 12 m augstumam, sabojājot vērtīgākos zāģbaļķus. Sekundāros zaudējumus aprēķināt ir daudz grūtāk. Šie zaudējumi saistīti ar to, ka tiek bojātas saknes un koki kļūst neizturīgāki vējgāzēs, kā arī samazinās audzes vitalitāte kopumā. Turklāt lielus līdzekļus prasa arī inficēto platību atveseļošana. Ja kokus ir inficējusi sakņupiepe, tad patogēnās sēnes micēlijs celmu saknēs var saglabāties gadu desmitiem un inficēt iestādītos kociņus.

Līdzīgi kā sēnes izraisītos zaudējumus iedala primārajos un sekundārajos, tāpat var raksturot patogēna izplatību, kas saistīta ar sēnes bioloģiju. Sēne primāri izplatās ar sporām, kas var aizceļot simtiem kilometru attālumā, un sekundāri – ...

Pilnu rakstu lasiet oktobra SAIMNIEKS LV numurā!