Saimnieks LV / 2021.gads (Jūlijs.)

Meža dzīvnieku nodarītie bojājumi ir viens no lielākajiem un meža īpašniekam visdārgāk izmaksājošiem meža atjaunošanas riskiem. Zinātnieki izpētījuši, ka vienai stirnai ziemā ir nepieciešams 130 kg koku un krūmu dzinumu, vienam briedim − 650 kg, bet vienam alnim − 2430 kg.

Maijā, sanākot kopā Zemkopības ministrijai, Valsts meža dienestam, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam Silava, AS Latvijas valsts meži, Latvijas Meža īpašnieku biedrības, kā arī organizāciju Latvijas Mednieku savienība un Latgales mednieku un makšķernieku biedrība pārstāvjiem, tika runāts par dažādiem briežu dzimtas dzīvnieku nodarīto bojājumu riskiem un to mazināšanas iespējām jaunaudzēs. Iesaistītās puses dalījās ar savām pētniecībā un praksē gūtajām atziņām.

Aizsardzības metožu efektivitāte
Augu aizsardzības līdzekļu izmantošanā veikti pētījumi par aizsardzības līdzekļa Trico efektīvāko pielietošanu, piemēram, veicot jaunaudzes aizsardzību pa perimetru vai pa perimetru un diagonālēm, vai aizsargājot individuāli mērķa kokus. Izmēģinājumi veikti gan izkoptā jaunaudzē pirms aizsardzības darbu uzsākšanas, gan arī nekoptā jaunaudzē, un pēc ziemas sezonas veikti mērījumi par pielietotās aizsardzības metodes efektivitāti. No pētījumiem izriet, ka efektīvākais variants bojājumu prevencijai ir individuālu mērķa koku apstrāde, jo aizsargātie koki ir izvietoti vienmērīgi visā meža nogabalā.

Tāpat arī tika pētīta augu aizsardzības līdzekļa WŐBRA efektivitāte pret stumbra bojājumiem un tā ietekme uz koka stumbru. Aizsarglīdzeklis WŐBRA aizsargā priežu stumbrus no jauniem bojājumiem vismaz divas sezonas.

Stumbru aizsargspirāle ir elastīga plastikāta spirāle koku stumbru mehāniskai aizsardzībai pret zaķu un citu dzīvnieku apkodumiem, saules apdegumiem, sala plaisām u.tml. Konstatēts, ka starp aizsargspirāli un stumbru uzkrājas nobiras, kas veido labvēlīgu vidi dažādu sugu dzīvotnei, piemēram, bezmugurkaulniekiem, ko atsevišķas putnu sugas izmanto kā barības bāzi.

Šogad noslēgsies arī Latvijas pētnieku grupas projekts, kura rezultātā būs izstrādāts jauns bioloģisks koksnes aizsardzības līdzeklis un tā uzklāšanas metode skujkoku jaunaudžu aizsardzībai pret pārnadžu un dendrofāgo kukaiņu bojājumiem.

Bojājumu risku ietekmējošie faktori
Summējot pētījumā gūtos rezultātus, ir skaidrs, ka bojājumu risks atkarīgs no vairākiem faktoriem. Tie ir briežu dzimtas dzīvnieku skaits, dzimuma un vecuma struktūra, mežsaimnieciskā un lauksaimnieciskā darbība, medības, to intensitāte, plēsēju skaits, kā arī meteoroloģiskie apstākļi un dzīvniekiem pieejamā barības bāze konkrētajā vietā. Piemēram, ziemās ar biezu sniega segu dzīvniekiem ir ierobežots pieejamās barības daudzums un pārvietošanās iespējas, tādējādi var tikt nodarīti lielāki postījumi jaunaudzēs, kurās uzturas briežu dzimtas dzīvnieki.

Nesen koptās priežu jaunaudzēs ir lielāks stipri bojāto koku īpatsvars, savukārt egļu audzēs, kuru augstums ir 3–10 m un kur ir lielāks paliekošo koku skaits uz vienu hektāru, ir arī lielāks bojājumu risks. Tas izskaidrojams ar koka mizas īpatnībām – biezās audzēs tā ir plānāka, līdz ar to dzīvniekiem iekārojamāka. Vēl viena atziņa, pie kuras nonākuši arī skandināvu zinātnieki, – kopjot priežu jaunaudzes, ir jāatstāj bojātās priedes, jo tās ir papildu barības bāze dzīvniekiem, līdz ar to mazinās mērķa kokiem nodarīto postījumu risks.

Svarīga loma ir apkārtējo mežaudžu struktūrai un sastāvam – jo mazāk skuju koku jaunaudžu ir blakus nogabalos, jo lielāks bojāto priežu īpatsvars konkrētajā jaunaudzē. Postījumus ietekmē arī ierīkotās dzīvnieku piebarošanas vietas un dzīvnieku piebarošanas lauciņi. Jo tuvāk piebarošanas vietai vai piebarošanas lauciņam atrodas jaunaudze, jo lielāki postījumi. Tas izskaidrojams ar dzīvnieka pārvietošanos uz piebarošanas vietu un patērēto barību pa ceļam līdz tai. Būtiskākais faktors, kas ietekmē bojāto valdošās sugas koku īpatsvaru priežu, egļu un apšu jaunaudzēs, ir aļņu un staltbriežu blīvums, īpaši abu sugu govis un teļi. Lielu postījumu risku līdz 2 m augstās jaunaudzēs rada arī stirnas.

Jaunaudzēm nodarīto bojājumu monitorings
LVMI Silava ikgadējā monitoringa Briežu dzimtas dzīvnieku jaunaudzēm nodarīto bojājumu monitorings ietvaros, uzskaitot svaigus bojājumus un dzīvnieku ekskrementus pa sugām, ik gadu tiek apsekots aptuveni 600 priežu, egļu un apšu jaunaudžu visā Latvijā neatkarīgi no īpašuma piederības. Monitoringa dati rāda, ka lielā daļā jaunaudžu ir augsts stipri bojāto un iznīcināto mērķa koku skaits.

Saskaņā ar LVM datiem postījumu apjoms 2020. gadā ir samazinājies. Varētu domāt, ka iemesls ir dzīvnieku populācijas samazināšanās, tomēr šādi secinājumi ir pāragri. Kā zināms, 2019.–2020. gada ziema pārsvarā bija bez sniega un dzīvniekiem bija vieglāk tikt pie barības. Rezultātā aizvien pieaug teritorijas, kur kvalitatīvas mežaudzes, pat aizsargājot ar repelentiem, vairs nevar izaudzēt, tāpēc ir uzsākta platību iežogošana. Priežu jaunaudzēs 5–7 m augstumā vidējais nebojāto priežu apjoms ir vismaz 70 %.

Svarīga sadarbība ar medniekiem
LVM ir noslēdzis 927 medību tiesību nomas līgumus. Līgumplatībās izveidotas 2533 saskaņotas dzīvnieku piebarošanas vietas un ierīkoti saskaņoti dzīvnieku piebarošanas lauciņi 928 ha platībā. Sākot ar šo gadu, administrējot medību tiesību nomas līgumus, LVM pāries uz svaigu bojājumu datu analīzi, lai izvēlētos sadarbības modeli ar medniekiem. Medību tiesību nomnieki atkarībā no postījumu apjoma mežaudzēm iznomātajā teritorijā tiks klasificēti iepriekšējā kārtībā, proti, medību tiesību nomas platības ar mēreniem, būtiskiem vai kritiskiem postījumiem. Atkarībā no grupas tiks veidota turpmākā sadarbība. Piemēram, kritisku postījumu gadījumā notiks individuālas pārrunas, kurās vienosies par sasniedzamajiem mērķiem un rīcību līdz medību sezonas beigām.

Sekmīgu sadarbību ar medību tiesību nomniekiem atspoguļo panāktā bebru postījumu mazināšana – 2001. gadā vietu, kur bebru darbība nav vēlama, proti, ir redzamas mežaudzes bojāejas pazīmes vai novērojama koku pieauguma stagnācija, vai tiek bojāta meža infrastruktūra, kopējā platība bija 4578 ha, bet 2020. gadā – vairs tikai 112 ha. Šāds rezultāts sasniegts, pateicoties mednieku darbam ilgtermiņā.

Ar sanāksmē apspriestā pētījuma galvenajiem rezultātiem var iepazīties Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētījuma Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un kopšanas programma gala ziņojumā.