Saimnieks LV / 2021.gads (Aprīlis.)

Rudens pusē, domājot par tuvojošos ziemu, atcerējāmies iepriekšējo gadu un gatavojāmies, ka atkal ziemas nebūs. Tagad, aizvadot pāris kārtīgus ziemas mēnešus, savas rudens domas par neziemu jau esam aizmirsuši. Esam izbaudījuši arī ceturtā gadalaika priekšrocības un gatavojamies sākt dzīvības apli no jauna. Tuvojas pavasaris un zemes kopējam atkal jāgatavojas darbīgam un dažbrīd pārsteigumiem bagātam darba posmam.

Rūpes sagādāja domas par to, ka zemes virskārta zem biezās sniega segas palika nesasalusi un tā arī pavadīja ziemas periodu. Kurzemes pusē sniega sega strauji nokusa februāra beigās, bet pārējā Latvijā tā saglabājās vēl kādu laiku arī martā, kusa lēnām, radot kaitēkļiem īpaši labvēlīgus apstākļus izdzīvošanai. Iestājies pavasaris – tas nozīmē, ka augi saņem vairāk gaismas, vairāk saules un sācies aktīvais veģetācijas periods, kurā augiem jāpaspēj izaugt un nogatavināt ražu. Sējumu mēslošana, sējas darbu sākums, darbi augļu dārzā, augiem kaitīgo organismu atpazīšana un, iespējams, arī ierobežošana – tādi ir svarīgākie aprīļa darbi, ko jāpaspēj paveikt.

Graudaugu sējumi
Ziemāji miera periodu uzsāka labi sacerojuši. Novembrī daudzviet pazeminājās gaisa temperatūra un iestājās kailsala periods, kas gan nelabvēlīgi neietekmēja ziemāju stāvokli. Sējumi atkal atkusa un sagaidīja sniega segu, tā arī nesasaluši. Rudenī sējumi paspēja spēcīgi sacerot, turklāt ar lielu lapu masu. Ja ziemā šādus laukus ar nesasalušu augsni apklāja biezāks sniegs, tad, sniegam nokūstot, dažviet atklājās sniega pelējuma bojājumi. Lai slimības skartie augi izdzīvotu, tiem pavasarī nepieciešams slāpekļa virsmēslojums un sauss, vējains laiks.

Daļā sējumu vērojams, ka augiem trūkst gan barības pamatelementu, gan mikroelementu. Vizuāli to var novērtēt, pat neieejot sējumā, – lapas dzeltē un lauks kopumā iegūst dzeltenīgi zaļu nokrāsu. Tā kā uz dzeltenīgajām lapām nav nekādu slimību pazīmju, to neveselīgais izskats nav saistāms ar slimībām vai kaitēkļiem.

No kaitīgajiem organismiem pavasarī parasti novērojamas kviešu lapu pelēkplankumainības rudens infekcijas pazīmes melnu piknīdu veidā uz augu vecākajām, nodzeltējušām vai nokaltušajām lapām. Tās gaida attīstībai optimālākus apstākļus, kad gaisa temperatūra pakāpsies vismaz līdz + 15 °C, būs lietains un mitrs laiks. Līstot lietum, slimības ierosinātāji ar ūdens šļakatu palīdzību no melnajām piknīdām nokļūs uz jauno lapiņu virsmas un sāks jauno pavasara infekciju. Turpretī aprīlī, valdot sausam, saulainam un vējainam laikam, apakšējās un bieži vien inficētās lapas sakalst, tādējādi stipri samazinot pirmo pelēkplankumainības izplatības risku. Slimība spēj attīstīties plašā gaisa temperatūras diapazonā, bet optimālā ir, sākot ar +15 °C. Slimības turpmāko izplatību galvenokārt nosaka laika apstākļi, taču nepietiekami spēcīga un strauja augu augšana palielina infekcijas izplatības risku agrīnākās augu attīstības stadijās.

Līdzīgas piknīdas kā uz kviešu lapām var novērot arī uz pērnajiem salmiem. Tajās pārziemojušie kviešu lapu dzeltenplankumainības ierosinātāji atbilstošos laika apstākļos (temperatūra virs +10 °C, mitrums) var izraisīt agru slimības pirmo pazīmju izveidošanos uz lapām. Aprīlī slimības pazīmes labvēlīgos apstākļos var parādīties tikai atsevišķos laukos, bet masveidā slimība sējumus vēl neapdraud.

Stiebrzāļu gredzenplankumainības pirmās pazīmes aprīlī, iestājoties mitram un vēsam laikam, iespējamas uz ziemas miežu, rudzu un tritikāles lapām, kaut gan rudenī apsekotajos sējumos slimības pazīmes nebija bieži sastopamas. Slimību ierosinošās sporas nepārvietojas lielā attālumā, līdz ar to gredzenplankumainības izpausmes uz lapām varētu rasties no savvaļas graudzālēm un iepriekšējā gada slimajām augu atliekām.

Svarīgi ir censties pavasarī izvairīties no plankumainībām pēc iespējas ilgāku laiku, jo tieši inficēšanās agrās augu attīstības stadijās var būtiski ietekmēt sagaidāmo ražu – graudu svaru un to skaitu vārpā.

Rudenī atsevišķos laukos uz graudaugu lapām varēja novērot arī graudzāļu miltrasas pirmās pazīmes. Labvēlīgu apstākļu ietekmē infekcijas izplatība pavasarī var turpināties. Sabiezināti, labi attīstīti sējumi ir piemērota vieta slimības attīstībai. Procesa attīstībai nav vajadzīgi nokrišņi, pietiek vien ar atbilstošu gaisa mitrumu. Arī aprīļa parastā gaisa temperatūra ir pietiekama, ja vien tā nenoslīd zem 0 °C, jo slimības attīstība notiek plašā amplitūdā – no +5 °C līdz pat +30 °C. Aprīlī sākas un turpinās kviešu stiebrošana. To, cik intensīvi notiks augu attīstības process, veicinās vai ierobežos laika apstākļi. Sākoties ziemāju stiebrošanai, miltrasas pazīmes būs vērojamas arī uz augu stiebriem tuvāk augsnei. Rudenī iesēto graudaugu inficēšanās ar miltrasu var notikt arī no augu atliekām un pārziemojušām, šobrīd par sārņaugiem uzskatāmajām, labībām. Pavasarī attīstījusies jaunā graudzāļu miltrasa atšķirībā no rudens infekcijas ir baltā krāsā.

Pēdējos gados aprīļa beigas ir bijušas ļoti siltas, kas ļoti tīk dzeltenajai rūsai. Iepriekšējā vasarā dzeltenā rūsa bija sastopama daudzviet. Tās sporu dīgšanai nepieciešams brīvs ūdens uz lapām un visai mērena gaisa temperatūra, tikai ap +10 °C. Šādi laika apstākļi noteikti iestāsies kviešu stiebrošanas laikā (AS 30–32), kad slimības izplatība spēj atstāt negatīvu ietekmi uz gaidāmo ražu. Brūnās rūsas pirmās pazīmes agrā pavasarī dažkārt vērojamas uz rudzu lapām, bet parasti slimība aktīvi neizplatās. Tāpat iespējama miežu pundurrūsas izplatības sākšanās ziemas miežu sējumos.

Kaitēkļi graudaugu sējumus aprīlī vēl nopietni neapdraud, bet to parādīšanās laikam un attīstībai tomēr ir jāseko līdzi. No labību kaitēkļiem sējumos parādīsies pirmās paaudzes laputis, kas aprīlī būtisku kaitējumu graudaugiem parasti nerada. Marta beigās uz graudaugu sējumu malās augošajām ievām tika ievākti ievu zari, uz kuriem ziemo ievu – auzu laputu olas. Kaitēkļu skaits veģetācijas perioda laikā gan nav atkarīgs tikai no pārziemošanas, bet no visas sezonas kopumā, jo viena gada laikā attīstās 3 līdz 4 laputu paaudzes. To, cik veiksmīgi laputis pārņems graudaugus, lielā mērā ietekmēs pavasara un vasaras laika apstākļi.

Spradži ziemāju sējumos pavasara periodā vairs nav kaitēklis, kas var ietekmēt augu attīstību. Ja labvēlīgos laika apstākļos Kurzemes pusē būs sadīguši vasarāju labības sējumi, tad gan jāseko šo kaitēkļu klātbūtnei un darbībai.

Mēneša beigās sāksies rudzu stiebrošana sējumos, kur labvēlīgos laika apstākļos, kāds ir sausums un siltums, parādīsies pieaugušie rudzu tripši. Ja augu stiebrošanas sākumā uz viena stiebra novērojami 1–3 tripši, bet stiebrošanas beigās – ap 10 īpatņiem, tad kaitēkļu ierobežošanai var izmantot insekticīdu smidzinājumu, jo sasniegts kritiskais kaitēkļu izplatības slieksnis.

Gatavojoties vasarāju sējai, svarīga ir kvalitatīva sēklas materiāla kodināšana. Sējot kodinātu sēklu, tiek ierobežota tādu slimību izplatība, kuras nav iespējams apkarot vēlākās augu attīstības stadijās, piemēram, cieto un putošo melnplauku, parasto sakņu un dīgstu puvi. Sēklu kodināšana īpaši svarīga ir laukos, kur atkārtoti audzēti graudaugi pēc graudaugiem vai augsnes apstrādē izmanto bezaršanas tehnoloģijas. Tas ir svarīgi tāpēc, ka lielākā daļa slimību ierosinātāju saglabājas augsnē un uz augsnes
atliekām.

Reizē ar ziemāju graudaugiem veģetācija martā – aprīlī atjaunojas arī plašs nezāļu klāsts. Aprīlī saimniekam atkal nākas iepazīties ar savos laukos pārziemojušajām un dīgstošajām nezālēm un, izvēloties piemērotāko herbicīdu, sākt atbrīvot augšanas telpu kultūraugiem. Nezāļu ierobežošanai pieejams diezgan plašs herbicīdu klāsts, tāpēc, lai izvēlētos saviem sējumiem atbilstošāko, vispirms jāpazīst apstrādei paredzētajā laukā augošās nezāles un tikai tad jāizvēlas atbilstošais herbicīds. Jāņem vērā, ka katru gadu ir izmaiņas atļauto preparātu sarakstos. Līdz ar to izdarīt pareizo izvēli būs vieglāk, ja talkā ņemsiet jaunāko Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sagatavoto izdevumu Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu saraksts 2021. gadam. Šajā izdevumā atrodami visi reģistrētie augu aizsardzības līdzekļi (AAL), kas noderēs kaitīgo organismu izplatības un attīstības ierobežošanai kultūraugu sējumos un stādījumos, kā arī cita noderīga informācija lauksaimniekiem. Izdevuma elektroniskā versija, kā vienmēr, ir pieejama VAAD mājas lapā.

Rapšu sējumi
Lielākā daļa rapšu sējumu aprīli sagaidījuši veiksmīgi. Ja aprīlī netiks novēroti ekstrēmi laika apstākļi − pārmērīgi nokrišņi vai pārmērīgs sausums, augšana noritēs veiksmīgi. Līdzīgi kā graudaugu sējumi, arī pārziemojušie rapšu lauki, atsākoties augu veģetācijai, saņems virsmēslojumu, kas veicinās strauju augu attīstību. Laukos, kur valdījis pārlieks mitrums, nav vainojama ne šķirne, ne kaitīgie organismi. Šajās vietās, ja vien augi nav iznīkuši, bieži vien vērojams fosfora trūkums, par ko liecina augu lapu krāsa – tās kļuvušas zili violetas.

Ne vienmēr skaisti zaļa lapu rozete var liecināt par rapšu veiksmīgu izdzīvošanu, tāpēc, lai pārliecinātos par to dzīvotspēju, labāk aplūkot izrautā auga saknes. Tās var būt brūnas un nedzīvas, pat puvušas. Tāpat arī nedaudz apsalušās, pelēkās lapas nebūt neliecina par augu bojāeju, jo augi pārsvarā veiksmīgi turpina augt un attīstīties, ja sakne ir dzīva. Atsevišķos sējumos pēc sniega nokušanas būs vērojamas sniega pelējuma infekcijas pazīmes. Uz vecākām rapša lapām vietām varēs novērot arī sausās puves rudens infekcijas pazīmes.

Katrā konkrētā sējumā būs jāpieņem lēmums par nezāļu ierobežošanas nepieciešamību, jo tās līdzās kultūraugam arī turpinās savu attīstību.

Krustziežu stublāju smecernieks ir pirmais kaitēklis, kas pamet ziemošanas vietas augsnē un sāk dēt olas uz rapša stublāja sakņu kakla tuvumā. Vēlāk izšķīlušies kāpuri barojas auga stublāja iekšienē. Kaitēkļu parādīšanās parasti notiek aprīļa otrajā pusē vai arī tad, kad augsne iesilusi vismaz līdz + 6 °C temperatūrai. Nedaudz vēlāk mostas arī citi kaitēkļi – krustziežu spīduļi, spradži un sēklu smecernieki.

Nereti jau ziedpumpuru veidošanās sākumā, kad gaisa temperatūra ir vismaz + 9 °C, uz ziedkopām sastopamas krustziežu spīduļa vaboles, kas bojā vēl neizplaukušos ziedpumpurus. Rapšu lauku saimniekiem svarīgi nenokavēt kaitēkļu mošanos, lai laikus varētu pārtraukt spīduļu invāziju ar insekticīda smidzinājumu.

Krustziežu alotājmušas bojājumi vairāk būs vērojami vēlu sētajiem ziemas rapšiem, kas attīstījušies rudens silto, mēreni mitro laika apstākļu ietekmē. Šo kaitēkli pavasarī parasti neierobežo, jo tā izdarītie bojājumi ir maznozīmīgi un nopietni nespēj ietekmēt spēcīgi sakulpojušo augu augšanu.

Mainīgie laika apstākļi aprīlī bieži vien nedaudz kavē kaitēkļu aktivitāti, bet, iestājoties ilgstoši siltam un sausam laikam, ik dienu būtu jāpārliecinās par to klātbūtni sējumā un jāizvērtē ierobežošanas nepieciešamība.

Rudenī VAAD veiktajos novērojumos ziemas rapša sējumos atsevišķos laukos konstatēta krustziežu sausplankumainības klātbūtne, arī krustziežu sakņu augoņu, sausās puves un neīstās miltrasas infekcijas. Slimību infekciju izplatību var veicināt ne tikai labvēlīgi laika apstākļi, bet, visbiežāk, neievērota augu maiņa un rapša kā sārņauga neierobežošana citu kultūraugu sējumos. Lielākā nelaime, kas aprīlī var piemeklēt rapšu sējumus, ir sals, jo dažviet jau marta pēdējā dekādē daudzos sējumos vērojama intensīva rapšu ziedkopu attīstība.

Kā katru gadu, arī šajā pavasarī saimniekiem jānovērtē gājputnu un pārnadžu nodarītie postījumi sējumos. Daudzviet mežu un lauku ielokos, kur dzīvniekiem iespējams netraucēti paslēpties no traucētāju klātbūtnes, stirnu un briežu ganības vietas ziemas periodā un gājputnu barošanās vietas pavasarī ir radījušas pamatīgas galvassāpes saimniekiem. Sējumiem nodarītie postījumi ir ievērojami, tāpēc jāizvērtē augu iespējas atjaunoties un dot ražu.

Graudzāļu miltrasa.

Laputis.

Lauka pupas
Lauka pupu sēja sākas iespējami agri aprīlī. Kā visiem kultūraugiem, arī pupām svarīga sēklas materiāla kvalitāte. Lauka pupu bīstamākais kaitēklis ir pupu sēklgrauzis, ko sējumos var ieviest ar sēklas materiālu, jo kāda daļa kaitēkļu pupās ir pārziemojuši. Ja pupas ļoti caurumotas, tad sēklgrauža vaboles tur vairs nav atrodamas, bet, iestājoties nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem, sēklai var pasliktināties dīdzība. Ieteicams lauka pupas sēt pēc iespējas tālāk no lauka, kur iepriekšējā gadā tās augušas. Lai maksimāli izvairītos no pupu sēklgraužu klātbūtnes, sējums jāizvieto vismaz 500 m attālumā no iepriekšējā gada pupu sējuma. Iestājoties siltākam laikam, lauka pupu lapām var novērot robotas malas, kas ir raksturīgi zirņu svītrainā smecernieka bojājumi. Pēdējos gados šis kaitnieks lauka pupu sējumos ir plaši izplatīts.

Kartupeļi un dārzeņi
Dārzeņu kultūrām un kartupeļiem vēl gaidāms kāds brīdis, līdz iesils zemes platības, kurās tos plānots audzēt. Agrajai ražai paredzētos kartupeļu laukus noteikti apstādīs aprīlī, bet lielo platību stādīšana diezin vai šomēnes sāksies.

Kartupeļu audzētājiem svarīgi ar kritisku skatienu novērtēt stādīšanai paredzētos bumbuļus. Ik pēc dažiem gadiem ieteicams nomainīt savu audzēto kartupeļu sēklu pret kvalitatīvu, sertificētu sēklas materiālu. Noteikti tas būtu jāmaina, ja iepriekšējā vasarā stādījumā bija daudz vīrusu slimu vai ar bakteriālo melnkāju slimu ceru un ja novācot bija daudz dažādu dīvainas formas bumbuļu. Tāpat arī, ja stādīt plānoto kartupeļu sēklas materiāls vairs neatbilst kādreiz iegādātās šķirnes aprakstam.

Kartupeļu lakstu puve, kas pērn bija plaši sastopama stādījumos, inficē arī kartupeļu bumbuļus, un slimības ierosinātāji tajos saglabājas uz nākamo sezonu. Ziemas periodā ne visi inficētie bumbuļi sapūst, ne visus var vizuāli identificēt un atšķirot, līdz ar to daļa nokļūst atpakaļ uz lauka un, pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, var agri izraisīt jauno bumbuļu saslimšanu.

Ar parasto kraupi ļoti stipri klātie bumbuļi var sliktāk sadīgt. Sudrabainais kraupis ir izteikta noliktavu slimība, jo tā attīstība notiek visu gadu. Ja ziemā glabātavās ir mitrs gaiss un gaisa temperatūra ir augstāka par + 3 °C, tad slimība turpina izplatīties. Tāpēc dažkārt aprīlī vērojams, ka kartupeļu bumbuļi zaudējuši svaru, bet, tos iestādot, stādījums sliktāk sadīgst. Stādījumā slimie bumbuļi būs primārais infekcijas avots. Tāpat jāņem vērā, ka, stādot kartupeļus atkārtoti tajā pašā laukā, sudrabainā kraupja ierosinātāji jau tur būs priekšā, jo tie saglabājas gan augsnē, gan uz augu atliekām. Dīgšanas laikā uz kartupeļu asniem, sevišķi mazāk labvēlīgos dīgšanas apstākļos, sākas asnu nekroze jeb dīgstu puve. Stādījums veidojas rets, jo daļa dīgstu nopūst, un tas nespēs dot plānoto ražu. Šāda situācija sevišķi novērojama aukstos un slapjos pavasaros, kad nepacietīgākie saimnieki iestāda kartupeļus neiesilušās, aukstās augsnēs un dziļās vagās. Kartupeļu stādījumos jāizvairās no svaigu kūtsmēslu lietošanas, īpaši vieglākās un smilšainākās augsnēs, jo tādējādi pieaug inficēšanās risks ar parasto kraupi.

Dārzeņu audzētājiem jāņem vērā, ka augsnē saglabājas dažādu puvju izraisītāji. Piemēram, violetā sakņu puve inficēs arī jaunā sējuma burkānu saknes, ja ieplānota atkārtota burkānu sēja tajā pašā laukā. Kā arī aprīļa beigās, iespējams, no augsnes jau izlidos burkānu un sīpolu mušas, kuras vairāk dos priekšroku sējumam iepriekšējā gada laukā vai tā tuvumā, nevis tālu izveidotam jaunam laukam, kas kaitēkļiem sagādātu izdzīvošanas problēmas.

Krustziežu dzimtas dārzeņus apdraud krustziežu sakņu augoņi, līdz ar to jāseko, vai izvēlētajā laukā iepriekšējos gados tādi jau ir bijuši. Ar šo slimību inficējas arī krustziežu dzimtas nezāles. Baltā puve ir starpkultūru slimība, kas inficē visus izplatītākos dārzeņus – kāpostaugus, burkānus, gurķus, sīpolus, pākšaugus, salātus. Ja iepriekšējos gados slimība bijusi izplatīta kādā laukā, tad augsnē būs saglabājušies slimību izraisošie melnie sklerociji. Ja kāds baltās puves jutīgs kultūraugs atgriežas laukā agrāk nekā pēc četriem gadiem, pastāv augsts inficēšanās risks. Svarīgi arī laika apstākļi, kas var veicināt slimības izplatību.

Aprīlis ir laiks, kad neapkurināmās siltumnīcas jāsagatavo stādu uzņemšanai. Lai sezonas laikā būtu mazāk problēmu ar kaitīgo organismu ierobežošanu, ja vien tas nav izdarīts rudenī, aprīlī ir pēdējais laiks no siltumnīcām izvākt visu lieko. Mazgājamās virsmas ieteicams nomazgāt ar bioloģisku tīrīšanas līdzekļu šķīdumu, nomainīt augsni vai esošo augsni vismaz papildināt ar svaigas, neinficētas kūdras slāni. Gan uz augu atliekām, gan augsnē, gan uz siltumnīcu konstrukcijām un daudzgadīgās plēves, uz dažādiem palīgmateriāliem, saitēm, podiem mēdz saglabāties augļu brūnās puves, pelēkās puves, lapu brūnā pelējuma, sīkplankumainības, fuzariālās un verticilārās vītes ierosinātāji, kas augu augšanas periodā būs potenciālie stādu inficētāji. Ja iepriekšējā gadā siltumnīcu apciemojuši dažādi kaitēkļi, tad būs pārziemojušas arī baltblusiņas un tīklērces. Visus šos kaitīgos organismus vēlams iztīrīt no siltumnīcas.

Miežu lapu tīklplankumainība.

Aprīlī VAAD nekarantīnas kaitīgo organismu monitoringa inspektori turpinās veikt novērojumus Latvijas reģionu laukos un dārzos, cenšoties kultūraugu sējumos un stādījumos atrast un atpazīt augu slimību ierosinātājus un kaitēkļus. Pie novērojumiem norādīta arī auga attīstības fāze konkrētajā novērojumu vietā, lai dotu ierosmi saimniekiem domāt un pareizā laikā lietot AAL, ja tas ir nepieciešams. Apmeklējot VAAD mājas lapu www.vaad.gov.lv, ar novēroto varēs iepazīties sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv.