Saimnieks LV / 2021.gads (Jūlijs.)

Digitalizācija, viedā saimniecība un Farming4.0 ir šodienas aktuālie jautājumi, par kuriem ne tikai skaļi diskutē, bet kuri arī aktīvi un ar dažādiem atbalsta instrumentiem tiek ieviesti dzīvē.

Ar digitālajiem rīkiem mēs parasti saprotam programmnodrošinājumus, datu portālus un integrācijas starp dažādām aplikācijām un programmām, lai iegūtu datus precīzai resursu pārvaldībai. Digitalizācijā piedalās droni, roboti un visas internetam pieslēdzamās iekārtas (IOT – lietu internets), kas nodrošina automatizācijas procesu.

Visi šie pasākumi nevar darboties bez sensora. It kā maza komponente, tomēr tās ietekme uz datu precizitāti ir kritiska. Sensora pamata uzdevums ir detektēt vai nomērīt un pārraidīt datus uz gala iekārtu. Jaunākajā darba tehnikā, ražošanas un uzglabāšanas iekārtās jau ir integrēti sensori ar datu pārraides iespējām, un šīs iekārtas faktiski ir digitalizētas.

Citādi ir ar vecākām iekārtām un neskaitāmiem parametriem, kas ir jāmēra vai jāuzrauga, lai digitalizācijas process būtu pilnvērtīgs, nevis tikai ieviešanas pēc. Šodien industriālie bezvadu sensori ļauj veikt mērījumus no iekārtām, neiejaucoties to darbībā. Lielākā daļa tiek aprīkota ar LoRaWAN un NB-IOT datu pārraides sensoriem. Tie ir kompakti un mobili, un var tikt izmantoti sezonāli.

Tāpēc nav vajadzības atteikties no iekārtām, kas labi darbojas, jo arī tās ir iespējams digitalizēt un uzstādītie sensori parādīs reālo ražošanas situāciju. Mūsu pieredze rāda, ka tieši pēc iekārtas monitoringa veikšanas un datu salīdzināšanas tiek konstatēta iekārtas efektiviāte.

Sensoru ražotāji ļoti strauji attīstās digitālizācijas virzienā. Ražotāju uzkrātās zināšanas par tehnoloģiskajiem procesiem un darba tehniku ļauj piedāvāt nozarei piemērotus sensorus, kas nodrošina ērtu digitalizācijas procesu.

Piemēram, mērītājus, kurus jābrauc skatīties uz vietas, piemēram, termometrus vai manometrus, līmeņa vai tilpuma mērītājus, var aizstāt ar viedajiem sensoriem, kas veiks gan mērīšanu, gan ieslēgšanu, gan arī datu sūtīšanu. Ietaupītais laiks, mērījumu regularitāte ļoti ātri atmaksājas, bonusā iegūts sirdsmiers, ka viss tiek kontrolēts.

Termometra un viedo sensoru izmantošanas salīdzinājums.

Taču, lai izvēlētos piemērotu sensoru, kas atbilst visām darba videi noteiktajām tehniskajām prasībām un var nodrošināt datu sūtīšanas funkciju, ir jāpārzina gan plašais sensoru ražotāju piedāvājums, gan arī datu tehnoloģijas, lai nodrošinātu stabilu un arī tālākā nākotnē izmantojamu datu sūtīšanas veidu.

Informācijas teholoģiju uzņēmumi var vizuāli demonstrēt efektīvu un aizraujošu lietotāja pieredzi, bet ar iekārtām un sensoriem ne vienmēr veicas tik labi. Sensoru tehnoloģijas tiek atstātas pēdējā vietā, domājot – gan jau piemeklēs risinājumu. Rezultātā nākas rēķināties ar papildu izdevumiem, bet sliktākajā gadījumā – ar plānoto mērījumu iztrūkumu.

Neskatoties uz to, ka sensori iekārtās ir paslēpti, ir vērtīgi painteresēties, cik un kādi sensori tiek izmantoti saimniecībā – tehnikai, iekārtām un noliktavās, lai jau iepriekš sagatavotu augsni digitalizācijas procesam. Ja kāds sensors vai mērītājs ir jāmaina, jāskatās, vai ir pieejams jaunāks modelis. No jaunākiem modeļiem nevajag baidīties, tieši otrādi – tie izmaksu ziņā var būt pat izdevīgāki, neskatoties uz papildu funkcijām.

Ceļā uz digitalizāciju ir jādomā, vai ir izdevīgi būt atkarīgam no viena piegādātāja. Izvēloties gatavu, lietošanai draudzīgu un sensori visu izdarīs Tavā vietā risinājumu, ir jārēķinās, ka piedāvātie sensori un programmatūra strādās tikai ar konkrētā ražotāja modeļiem. Programmatūras līmenī dati būs savietojami ar citām programmām, bet izmaksas būs augstākas. Un otrādi, papildināt iegādāto programmatūru ar cita ražotāja sensoriem var būt neiespējami.

Lai arī ieviešanas ātruma un lietošanas ērtuma ziņā gatavās sistēmas ir līderi, arvien pieprasītāki ir atvērti risinājumi – tas nozīmē, ka sensori ir brīvi pieejami un iegādājami no dažādiem ražotājiem, tie ir savietojami ar programmatūrām, un otrādi. Pastāv noteikti standarti, kas attiecas uz sensoru izejas signālu un komunikācijas veidu. Tas pats nosacījums attiecas uz datu uzkrāšanas iekārtām un programmatūrām.

Lai pārzinātu šos standartus, ir nepieciešamas zināšanas vai speciālistu piesaiste, taču nelielās investīcijas atmaksājas jau pāris mēnešu laikā. Vidēji pēc 2–3 mēnešu sistēmas testēšanas kļūst skaidrs, kādas izmaiņas nepieciešamas vispirms. Tiek iegādāti papildu sensori, mainīts to daudzums, mērīšanas nosacījumi.

Laikā, kad tiek pārdomāti darba veikšanas procesi, mainīti ieradumi un tehnoloģiskās iekārtas, sensoru tehnoloģiju attīstība apsteidz laiku. Sensoru tehniskie parametri ir niansēti un ārkārtīgi atšķirīgi. Tomēr es iedrošinātu meklēt alternatīvas, kad jānomaina kāds no sensoriem.

Induktīvais leņķa mērīšanas sensors precīzai izsmidzināšanai.

Sensoru īpatsvars un to nozīme visās nozarēs palielināsies, bet pieredze un zināšanas par sensoriem būs vērtīgs ieguldījums saimniecības nākotnē!