Saimnieks LV / 2021.gads (Jūlijs.)

Siltumnīcu baltblusiņa ir viens no pasaulē plašāk izplatītākajiem dārzkopības un dekoratīvo augu kaitēkļiem, kura dažādu apstākļu dēļ ievazāta segtajās platībās. Latvijā ar šo kaitēkli ir nācies saskarties teju ikvienam dārzkopim. Baltblusiņa spēj invadēt vairāk nekā 800 dažādu augu sugas gan atklātā laukā, gan segtajās platībās. Visbiežāk tiek invadēti gurķi, tomāti, paprika, zemenes un dažādu sugu krāšņumaugi.

Kas ir baltblusiņa un kādus postījumus tā nodara
Siltumnīcu baltblusiņa no pirmā acu uzmetiena atgādina kodi. Tās garums vidēji 1.5 mm, ķermenis balti apsarmots, kā putekļainas vaska kārtiņas klāts. Uz auga daļām sastopamas visas kaitēkļa attīstības stadijas. Segtajās platībās sezonas laikā kaitēklis spēj attīstīt vairākas paaudzes. Svarīgi piebilst, ka laika periods starp paaudžu attīstības cikliem ir atkarīgs no gaisa  temperatūras. Zinātniskajā literatūrā atzīmēts, ka, gaisa temperatūrai sasniedzot +20 °C un vairāk, kaitēklis pieauguša kukaiņa attīstības ciklu no oliņas spēj sasniegt 25–27 dienu laikā. Sākumā to populācija ir pavisam neliela un grūti pamanāma, īpaši pirmās divas paaudzes, jo tās slēpjas zem lapu apakšpuses. Arī baltblusiņas oliņas tiek dētas jauno lapu apakšpusē, bet izšķīlušies kāpuri uzmeklē auga mīkstos audus, kur tie piesūcas un uzsāk barošanos.

Baltblusiņa ir izteikts fitofāgs, pārtiek tikai no augu šūnsulas. Kaitēklim sūcot auga mīkstos audus, uz lapām izveidojas nelieli hlorotiski plankumi. Laika gaitā lapa sāk dzeltēt, sačokurojas vai izveido pangas, visbeidzot sakalst. Barošanās procesā baltblusiņa izdala lipīgus ekskrementus, ko tautā mēdz saukt par medus rasu. Kaitēklim strauji savairojoties, ar šiem lipīgajiem ekskrementiem tiek noklāta tikpat kā visa siltumnīca – ne tikai auga lapas, augļi un dārzeņi, bet arī grīdas, sienas un pat dārzkopības inventārs. Lipīgie izdalījumi satur daudz dažādu auga cukuru. Dažkārt novērots, ka uz baltblusiņas ekskrementiem attīstās kvēpsarmes sēne. Tā atgādina pelēkus līdz melnus sodrējus, kas smagas izplatības rezultātā pārklāj tikpat kā visu augu, tajā skaitā lapu virsmu, ievērojami samazinot fotosintēzes procesus un novājinot augu.

Bioloģiskās metodes baltblusiņas ierobežošanai
Baltblusiņām dabiskajās ekosistēmās un agroekosistēmās ir daudz dabisko ienaidnieku, piemēram, dažādu sugu plēsīgie kukaiņi (zirnekļi, mārītes, zeltactiņas, pangodiņi, blaktis, parazītlapsenes, spožlapsenes) un pat patogēni. Šādi dabā sastopamie derīgie kukaiņi spēj dabiski ierobežot baltblusiņu populāciju, bet audzēšanai segtajās platībās nepieciešama lielāka vērība. Kaitīgā organisma identificēšanai nepieciešami zinoši un apmācīti cilvēki.

Latvijā ir reģistrēti vairāki bioloģiskie augu aizsardzības līdzekļi, ar kuriem ir iespējams aizstāt ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. No tiem pieejams sistēmas un zarnu iedarbības insekticīds un akaricīds NeemAzal, tā sastāvā ir tropiskā auga Azadirachta indica ekstrakti. Efektīvi ir arī ražotāju Koppert un Biobest Group piedāvātie dzīvos organismus saturoši līdzekļi. To sastāvā ietilpst dažādas plēsīgo kukaiņu sugas, piemēram, parazītlapsenes, spožlapsenes, plēsējērces, plēsīgās mīkstblaktis u.c. Šādu derīgo kukaiņu galvenais uzdevums ir ierobežot baltblusiņas populāciju līdz tādam līmenim, kad tās vairs nespēj apdraudēt kultūrauga augšanas procesus.

Uzsākot sezonas darbus segtajās platībās, svarīgi veikt savlaicīgu kaitēkļu monitoringu. Šim nolūkam noderēs dzeltenie līmes vairogi, kas ātri ļaus konstatēt baltblusiņas ieviešanos siltumnīcā. Lielās platībās dzelteno līmes lentu izmantošana agrīnā invāzijas sākumā spēj daļēji ierobežot baltblusiņas populāciju.

Svarīgi izvēlēties no slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem tīru stādāmo materiālu vai sertificētas sēklas materiālu no uzticamiem ražotājiem. Šāds piesardzības pasākums ļaus izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un liekiem tēriņiem nākotnē.

1. att. Smagi invadēta tomātu lapa ar siltumnīcu baltblusiņu koloniju dažādās attīstību stadijās.

2. att. Baltblusiņu sūkumu rezultātā nekrotizēta tomāta lapa.

3. att. Baltblusiņas zem tomāta.

Plēsīgā mīkstblakts
Plēsīgās mīkstblakts izmantošana kaitēkļu ierobežošanai segtajās platībās Latvijā ir samērā jauns bioloģiskās metodes veids, kuru izmanto lielās dārzeņu audzētavas. Mīkstblakšu izmantošanā ir jāievēro dažādi būtiski nosacījumu, kas ļaus sekmīgi iegūt vēlamo rezultātu. Piemēram, attīstības cikla ilgums, kas tiešā veidā saistīts ar gaisa temperatūru, kā arī pieejamā barības bāze.

Pati mīkstblakts ir pavisam neliels, 3 mm garš kukainis ar garām, slaidām kājām un taustekļiem. Gan pieaudzis kukainis, gan nimfa ir zaļā krāsā. Pateicoties diviem pāriem spārnu, tā spēj lidot un ātri pārvietoties starp augu daļām. Mīkstblaktis un to nimfas dažkārt novērojamas uz visām auga daļām, taču biežāk uzturas augu galotnēs pie jaunajiem dzinumiem, slēpjoties zem lapām.

Mīkstblakts dabisko ienaidnieku skaits ir neliels, tās ēdienkartē ietilpst siltumnīcu baltblusiņa, laputis (kartupeļu un persiku), miltu svilnis, Kalifornijas tripsis un parastā tīklērce. Mīkstblakts savam upurim uzbrūk, izdurot caurumu pieauguša kukaiņa ķermenī vai oliņā, un izsūc tā saturu. Mēdz rasties situācijas, kad mīkstblakts barības bāze sāk izsīkt un tā ir spiesta meklēt citu barības veidu. Ilgstošos barības meklējumos mīkstblakts var pārtapt par kaitēkli un nodarīt kaitējumu kultūraugam, sūcot auga šūnsulu no jaunajiem dzinumiem. Lai izvairītos no šādām problēmām, mīkstblakts regulāri jāpiebaro ar ražotāja norādīto specializēto barību, piemēram, Nutrimac, kuras sastāvā ir miltu sviļņa oliņas. Tas jādara arī tāpēc, ka šie derīgie kukaiņi attīstās lēnāk kā to citu sugu dabiskie ienaidnieki un ir nepieciešams ilgāks laiks tādas populācijas sasniegšanai, kas efektīvi spēs nodrošināt augu aizsardzību.

Metode plēsīgās mīkstblakts plēsonības līmeņa novērtēšanai
LLU Augu aizsardzības zinātniskais institūts Agrihorts pēta plēsīgo mīkstblakšu aktivitāti ZS Kliģēni un SIA Getliņi EKO segtajās tomātu audzētavu platībās. Pētījuma laikā esam veikuši plašu mīkstblakšu monitoringu ar dažāda veida uzskaites metodēm. Analizējot zinātnisko literatūru par dažādu valstu pieredzi saistībā ar mīkstblakšu ekoloģiju un ēšanas paradumiem, izveidojām ērtu mīkstblakšu plēsonības līmeņa uzskaites metodi.

4. att. Papīra loksne, uz kuras uzklātas miltu sviļņa oliņas, virs tās redzama plēsīgā mīkstblakts.

5. att. Papīra loksne, uz kuras uzklātas miltu sviļņa oliņas, virs tās redzama plēsīgā mīkstblakts.

Projektā izmantotā uzskaites metode dārzeņu audzētājam ļauj ērti un ātri noteikt mīkstblakšu plēsonības līmeni. Šādā veidā audzētāji var noteikt, vai mīkstblakts populācija ir pietiekami augstā līmenī, kas spēj ierobežot siltumnīcas kaitēkļus. Metodi var izmantot jebkurš audzētājs.

Mīkstblakšu plēsonības līmeņa noteikšanai pamatā tiek izmantotas baltas un neapstrādātas biezas papīra strēmeles ar laukuma izmēru 2x3 cm, der arī tapešu loksnes ar gludu virsmu. Uz šādām strēmelēm iezīmē 2x2 cm laukumus un tos izgriež. Pēc tam uz tiem ar otiņu uzklāj jēlu vistas olas baltumu, kas kalpo kā dabīgs salipšanas šķidrums, un uzber noteiktu skaitu sterilizētu miltu sviļņa oliņu. Citu valstu zinātniskajā literatūrā minētais skaits ir 15–25. Kad loksnes mīkstblakšu plēsonības līmeņa monitoringam sagatavotas, tās vienmērīgi izliek pa visu siltumnīcu, piestiprinot kultūraugu galotnēs. Pēc 24 stundām, kad mīkstblakts iziet miera un barības meklējumu periodu ciklu, loksnes noņem un veic bojāto un veselo miltu sviļņa oliņu uzskaiti. Oliņas ir maziņas, tāpēc darbam nepieciešams binokulārs vai lupa ar desmitkārtīgu palielinājumu. Bojātās sviļņa oliņas atgādina laivveida čaumalas, kas palikušas no mīkstblakšu barošanās. Saskaitot veselās un bojātās oliņas un nosakot to attiecību, var noteikt plēsīgās mīkstblaks plēsonības līmeni procentos un veikt nepieciešamās korekcijas baltblusiņas vai citu kaitēkļu ierobežošanai.

Projekta sadarbības partneri: ZS Kliģēni; SIA Getliņi EKO.
Atsauce uz projektu:
Projekts Optimālu augšanas apstākļu noteikšana dārzeņiem, izmantojot hidroponikas audzēšanas metodi ar mākslīgo un dabīgo apgaismojumu (Nr. 18-00-A01612-000017) tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma Sadarbība 16.1. apakšpasākuma Atbalsts Eiropas Inovāciju partnerības lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai ietvaros.