Pērkona negaiss nedēļas sākumā pamatīgi iedragājis saimniecisko darbību Zemgalē un Kurzemē, īpaši smagus postījumus nesot Dobeles novadā. Pēc LPKS „LATRAPS” un apdrošināšanas kooperatīva VEREINIGTE HAGEL (VH Latvija) informācijas, pirmajās trijās dienās pieteikumi uz sējumu apdrošināšanu ir saņemti no vairāk nekā 100 saimniecībām par 19 000 tūkstošiem ha izpostītu sējumu.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: “Tā kā Latvijā kopumā darbojas 4 sējumu apdrošinātāji, tad prognozējam, ka apdrošinātājiem tiks pieteikti līdz pat 25 tūkst. ha. Cietušo saimniecību skaits turpina augt, jo aizvien tiek saņemtas ziņas par postījumiem. Jāpiebilst, ka ne visi saimnieki savus laukus ir apdrošinājuši, līdz ar to prognozējam, ka gandrīz tāda pat platība ir iznīcināta un kompensācijas nesaņems. Šīm saimniecībām, kuras nebija apdrošinājušas sējumus, turpmākā izdzīvošana ir ļoti problemātiska. Vētras skartajos reģionos iedzīvotāji savos tuvākajos tirdziņos, visticamāk, šoruden vietējos dārzeņus un augļus nopirkt nevarēs.

Šādās dabas katastrofu risku situācijās ir būtiska nozīme trauksmes apziņošanas vai brīdināšanas sistēmai, lai iedzīvotāji potenciāli apdraudētajās teritorijās varētu laicīgi sagatavoties. Šī vētra parādīja, ka Latvijā šāda brīdinājuma sistēma nestrādā tā kā Rietumeiropā, kur ikviens iedzīvotājs uz telefonu saņem ziņu par tuvojošām briesmām. Vētras dienā nebija ziņas par vētras konkrētu virzību, bet bija tikai ziņas par iespējamo negaisu pusē Latvijas teritorijas. Aizvien nav saprotams, kāpēc tajā brīdī, kad Latvijas pierobežā plosījās vētra, netika iedarbinātas trauksmes sirēnas, jo lauku cilvēki darba laikā nesēž pie televizoriem vai radio. Galarezultātā – izpostītas ēkas, sabojāta tehnika un autotransports, cietuši cilvēki un mājdzīvnieki.

Arī krīzes vadība šajā situācijā notiek nepiedodami lēni – jau pagājušas vairākas dienas un joprojām nav atbilstošas koordinācijas un sapratne par to, kas cietušajiem būtu jādara saviem spēkiem un ko palīdzēs valsts vai pašvaldība. 

Ir jāiet prom no kompensāciju maksāšanas prakses, un zemnieki jāmudina atbildību uzņemties pašiem, sniedzot atbalstu sējumu apdrošināšanai. Sējumu apdrošināšana jāpapildina ar augļu dārzeņu un kukurūzas apdrošināšanas iespējām. Gan Latvijā, gan lielākajā daļā Eiropas valstu sējumu apdrošināšana tiek subsidēta, bet šogad atbalsts segs mazāk nekā 50% no apdrošināšanas polises izmaksām, nevis kā iepriekš – 70 %. Tā kā šis ir dārgs apdrošināšanas veids, Latvijā ir apdrošināti vien ap 20% no visiem sējumiem. Uzskatām, ka atbalsta samazināšana būtu pieļaujama tikai tad, kad apdrošināto sējumu skaits sasniegtu vismaz 60 % no sējumu platībām. 

Lai lauksaimnieki vētras skartajos reģionos varētu izdzīvot, valdībai būtu jānāk palīgā ar apgrozāmo līdzekļu programmu ar zemiem/bez procentiem uz 2-3 gadiem.