Tikšanās laikā tika pārrunāta Latvijas lauksaimniecības konkurētspēja, straujais ražošanas izmaksu pieaugums, minerālmēslu cenu kāpums, Eiropas Savienības klimata politikas ietekme, nevienlīdzīgie konkurences apstākļi un citi faktori, kas būtiski ietekmē lauksaimnieku darbu un nozares attīstību.

Apmeklē unikālo zirņu proteīna ražotni un Baltijā lielāko lauksaimnieku kooperatīvu LATRAPS

Vizītes sākumā ministru prezidents Andris Kulbergs viesojās zirņu proteīna ražotnē SIA "ASNS Ingredient" Jelgavā – Latvijā pirmajā un vienā no modernākajām zirņu proteīna izolāta rūpnīcām Ziemeļeiropā, kuras darbību plānots uzsākt 2027. gadā. "Ražotne radīs stabilu ilgtermiņa pieprasījumu pēc vietējās izejvielas, jaunas darbavietas un stiprinās ekonomiku, vienlaikus nostiprinot Latvijas pozīcijas strauji augošajā pasaules augu proteīna tirgū. Pieaugošo interesi apliecina arī lauksaimnieku aktivitāte – LATRAPS zirņu digitālajā kartē jau otro gadu apvienoti 25 zirņu lauki, savukārt kooperatīva 2025. gada izmēģinājumi rāda, ka pēc zirņiem kviešu raža var pieaugt vismaz par 600 kilogramiem no hektāra," norādīja SIA "ASNS Ingredient" valdes loceklis Edgars Ruža.

Savukārt vizītes laikā pie lauksaimnieku kooperatīva LATRAPS ministru prezidents iepazinās gan ar kooperatīva vēsturi un darbības principiem, gan sarunā ar kooperatīva valdes priekšsēdētāju Robertu Strīpnieku pārrunāja Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju, straujo ražošanas izmaksu pieaugumu un minerālmēslu cenu kāpums, kā arī citus jautājumus, kas būtiski ietekmē lauksaimnieku darbu un nozares attīstību. 

Straujais ražošanas izmaksu kāpums rada papildus izmaksu slogu zemniekiem

Ministru prezidents savu vizīti noslēdza Z/S “Paugurīši”, kas lauksaimniecības nozarē darbojas jau vairāk nekā 30 gadus, audzējot rapsi, pākšaugus un dažādas graudaugu kultūras. Zemnieku saimniecībā A. Kulbergs tikās ar biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāju Juri Lazdiņu, valdes priekšsēdētāja vietnieci Mairu Dzelzkalēju-Burmistri un saimniecības saimniekiem Armandu un Artūru Jankeviciem. “Šobrīd augkopības nozares zemnieki ir nonākuši starp diviem dzirnakmeņiem. Ražošanas izmaksas strauji aug, ko sevišķi ietekmē degvielas un minerālmēslu cenas. Vienlaikus par izaudzēto produkciju saņemtā cena neļauj šo sadārdzinājumu kompensēt, jo graudu iepirkuma cenas biržā arvien ir zemas. Latvija no vietējā zemnieka prasa konkurētspēju un kompromisus jautājumos, kas skar klimata politikas prasības, bet trūkst atbalsta mehānismu, kā rezultātā zemnieki strādā nerentabli. Tāpēc valdībai pēc iespējas ātrāk kopā ar lauksaimnieku organizācijām ir jāizstrādā konkrēts rīcības scenārijs, ja izmaksas turpinās pieaugt, citādi sekas izjūtīs ne tikai pašas zemnieku saimniecības, bet arī gala patērētājs,” sarunas laikā uzsvēra “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. 

Salīdzinot ar pērno gadu, minerālmēslu cenas augušas pat par 60%, ko veicinājuši ģeopolitiskie konflikti, piegādes ķēžu traucējumi un zaļā kursa klimata politikas prasības. Tāpat sadārdzinājumu radīs arī ES Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms jeb CBAM – tā dēļ ievest minerālmēslojumu no trešajām valstīm kļuvis neizdevīgāk, samazinot pieejamos krājumus un veicinot cenu kāpumu. Būtiski, ka, lemjot par ārkārtas finansējuma piešķiršanu lauksaimniekiem, kas palīdzētu mazināt Tuvo Austrumu krīzes ietekmē pieaugošās minerālmēslu un degvielas izmaksas, Eiropas Komisija (EK) Latvijai piešķīrusi vienu no zemākajiem finansējuma apmēriem. 

Saimniecības īpašnieks Armands Jankevics tikšanās laikā ministru prezidentam atzina – zemnieka ikdienu regulē ne tikai laikapstākļi, bet arī valsts un zaļā kursa prasības. Noteikumu daudz, un tie kļūst arvien grūtāk izpildāmi, bet sniegtais atbalsts bieži paliek solījumu līmenī. “Bez papildus atbalsta pie mūsdienu augstajām izmaksām zemniekam izdzīvot ir grūti, īpaši, ja Eiropas prasības ar katru dienu pieaug,” secina A. Jankevics.  

Rosina risināt nodarbinātības jautājumus sezonas darbu veicējiem  

Vizītes laikā tika pārrunāts jautājums par iespējām atviegloto nodokļu režīmu laukstrādniekiem paplašināt uz citiem palīgdarbiem sezonas laikā, vienkāršojot reģistrāciju Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskajā sistēmā. Šobrīd atviegloto nodokļu režīmu var piemērot tikai ierobežotam darbu lokam - augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējai un stādīšanai, platību kopšanai, ražas novākšanai un šķirošanai, kā arī akmeņu lasīšanai sējumu, stādījumu un zālāju platībās. Tas veicinātu legālu nodarbinātību sabiedrības grupām, kas meklē “piepelnīšanās” iespējas, piemēram, skolēniem, studentiem, sezonas strādniekiem un personām, kuru atgriešanās darba tirgū ir apgrūtināta. Pēc LAD datiem, pērn atviegloto nodokļu režīmu izmantoja 3798 sezonas laukstrādnieki un 492 saimniecības. Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par sezonas darbinieku režīma paplašināšanu, taču tā tālākā virzība pašlaik ir apturēta.