Saimnieks LV / 2023.gads (Februāris)

Dr. biol. Jevgenija Ņečajeva kā vadošā pētniece Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Augu aizsardzības zinātniskajā institūtā Agrihorts padziļināti pēta ar nezāļu ierobežošanu un bioloģiju saistītus jautājumus, īpašu uzmanību pievēršot vējauzai. Tuvojoties jaunajai lauksaimniecības sezonai, ir vērts vēlreiz akcentēt nezāļu rezistenci pret herbicīdiem, jo šī problēma Latvijā un pasaulē kļūst arvien aktuālāka.

– Jūsu darbavietai – Agrihortam – ir iesācies piektais pastāvēšanas gads. Vai esat jau stabili iestrādājušies?
Jevgenija Ņečajeva: – Agrihorts izveidojās, atdaloties no SIA Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs (LAAPC). Joprojām abas iestādes cieši sadarbojas, jo LAAPC ir dažādi resursi – gan cilvēku, gan aprīkojuma ziņā, kas mums ir nepieciešami pētījumu veikšanai, tāpat mūsu zināšanas noder viņiem. Arī daļa kolēģu strādā abās vietās.

Agrihort funkcijas diezgan būtiski atšķiras no LAAPC funkcijām, jo institūts neveic augu aizsardzības līdzekļu (AAL) efektivitātes pārbaudes, kuras ir nepieciešamas šo līdzekļu reģistrācijai. Galvenais darba virziens ir dažādi projekti, pētījumi, kas ir saistīti ar lauksaimniecībā kaitīgajiem organismiem – slimību izraisītājiem (patogēnajiem mikroorganismiem), kaitēkļiem un nezālēm. Pētījumi var būt ļoti dažādi, no demonstrējumiem, kur pēta un parāda dažādus AAL vai metodes, līdz pētījumiem, kuru mērķis ir pētīt kaitīgo organismu bioloģiju.

– Kādi bija jūsu veiktie svarīgākie pētījumi 2022. gadā?
– Pērn turpinājās projekti, kas ir saistīti ar vējauzas ierobežošanu vasaras graudaugos. Tie ir demonstrējuma projekti, kuros izmantojam dažādus herbicīdus un arī augu maiņu. Tas bija arī otrais gads projektam Sēklu mikrobioma raksturojums un dinamika nezāļu augsnes sēklu bankā (Nr. Izp-2020/1-0163), kurā pētām mikroorganismus, kuri apdzīvo divu nezāļu sugu (vējauzas un parastās gaiļsāres) sēklas. Šis pētījums nav saistīts ar konkrētiem lauksaimniecības kultūraugiem, bet ir veltīts nezāļu sēklu bioloģijai. Tāpat kā citās jomās, arī augu bioloģijā pieaug izpratne par to, cik liela ir mikroorganismu nozīme. Dažādām augu sugām ir raksturīga sava mikroflora (vai pareizāk būtu teikt – mikroorganismu sabiedrības), gan uz augu virsmas, gan iekšā augu audos (tādus mikroorganismus sauc attiecīgi par epifītiem un endofītiem). Ar sēklām saistītos mikroorganismus (sēnes un baktērijas) arvien vairāk pēta kultūraugiem un savvaļas augiem, jo tie nav tikai patogēni, bet var dažādi ietekmēt gan pašu augu, gan citus mikroorganismus. Mūs interesē tas, kādi mikroorganismi atrodas uz sēklu virsmas un dziļāk sēklās iekšā, kā mainās to sastāvs, sēklām nonākot augsnē, jo šie mikroorganismi var ietekmēt sēklu spēju saglabāt dzīvotspēju augsnē.

Vēl lauksaimniecības jomā pērn noslēdzās projekti Ilgtspējīga augu aizsardzības sistēma – pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un nākotnes risinājumi, Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana, RustWatch: Eiropas agrīnās brīdināšanas sistēma par kviešu rūsas slimībām, Pieejamo risinājumu izpēte augu aizsardzības līdzekļu noneses mazināšanai, Jaunāko tehnoloģiju izmantošana nezāļu ierobežošanai laukaugu sējumos integrētajā audzēšanas sistēmā, vēl joprojām turpinās projekts Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanai, kā arī vairāki projekti augļkopības un dārzkopības jomās.

Vējauza ziemas kviešu sējumā.

– Kādas bija jūsu galvenās atziņas par efektīvu vējauzas ierobežošanas stratēģiju?
– Demonstrējuma projekti (Efektīvas vējauzas ierobežošanas stratēģijas izstrāde un demonstrējums un Augu maiņas izmantošana vējauzas izplatības efektīvai ierobežošanai dažādos Latvijas reģionos) parādīja, ka vējauzas ierobežošana ir svarīga, īpaši saimniecībās, kur audzē vasaras kviešus. Demonstrējuma projektos rezultāts lielā mērā ir paredzams, tomēr arī tajos parādījās lielas atšķirības starp situāciju dažādās saimniecībās, dažādos reģionos. Vējauza acīmredzami negatīvi ietekmē ražu tad, ja nezāļu skaits ir liels, līdz noteiktam brīdim izmaiņas nav ievērojamas, taču nezāle turpina vairoties, ja to neierobežo. Tā ietekmē ne tikai ražu, bet arī atsevišķus graudu kvalitātes rādītājus – piemēram, mūsu pētījumā, tilpummasu.

Herbicīda izvēle ir svarīga (protams, der tikai tie herbicīdi, kas ir efektīvi pret vējauzu), taču liela nozīme ir laicīgai apstrādei – nezāles nedrīkst izaugt pārāk lielas. Tas ir labi zināms un demonstrējumā vēlreiz uzskatāmi parādījās. Ļoti bieži esam novērojuši, ka augi pēc apstrādes neiet bojā pilnībā, bet to attīstība tiek aizkavēta, un augu garums, kā arī saražotais nezāļu sēklu skaits ir daudz mazāks, salīdzinot ar neapstrādātajiem augiem. Viens no demonstrējuma mērķiem bija parādīt, ka glifosātu saturošo herbicīdu lietošana rudenī neietekmē vējauzas attīstību, kas arī parādījās iegūtajos datos.

Augu maiņas nozīme izteikti parādījās vienā no saimniecībām, kurā kontroles variantā audzēja tikai vasaras kviešus. Šādā monokultūrā vējauzas vidējā biezība pieauga, par spīti tam, ka vējauzu ierobežoja katru gadu. Tas var notikt, piemēram, tādēļ, ka vējauza var dīgt ilgā laika posmā un pēc apstrādes uzdīgst jauni augi, ar kuriem vasaras kvieši nekonkurē tik spēcīgi kā ziemāji. Vēl viens iemesls ir tas, ka apstrāde ne katru gadu ir vienlīdz efektīva, kļūdas vai objektīvu iemeslu dēļ tā var būt iekavēta, efektivitāti var samazināt augšanas apstākļi. Ziemāju (ziemas kviešu, ziemas rapšu) iekļaušana augu maiņā kavēja vējauzas attīstību arī kontroles variantā, kur neveica ierobežošanu, augi izauga daudz mazāki un to biezība nākamajā gadā samazinājās. Laukos, kur veic ierobežošanu ar herbicīdiem, augu maiņa rada iespēju dažādot augu aizsardzības līdzekļus, kas ir svarīgi rezistences novēršanai.

– Nezāļu rezistence droši vien vēl ilgi būs aktuāla problēma Latvijā un Eiropā?
– Nezāļu rezistence pret herbicīdiem arvien ir liela problēma, un prognozes, ko var lasīt zinātniskajos pētījumos par šo tēmu, nav iepriecinošas – nezāļu rezistences gadījumu skaits turpinās pieaugt. Ne visi rezistences gadījumi, visticamāk, ir zināmi. Tas nozīmē, ka joprojām aktuāli ir pasākumi, kas vērsti uz rezistences novēršanu, pirmkārt, herbicīdu aktīvo vielu dažādošana un arī alternatīvas herbicīdiem. Tas nozīmē, ka vēlams neizmantot katru gadu vienu un to pašu herbicīdu, kā arī dažādu nosaukumu herbicīdus ar vienu un to pašu aktīvo vielu. Un reizēm pat ir tā, ka AAL atšķiras iedarbīgā viela, bet to iedarbības princips ir ļoti līdzīgs. Tāpēc jāorientējas herbicīdos un jālasa, kas rakstīts uz to iepakojumiem. Īpaši liels risks ir ar 2. grupas (vēsturiski – B grupas) herbicīdiem, kas ir acetolaktāta sintāzes inhibitori.

Nezāļu rezistences riska ierobežošanai:
• katru gadu neizmantojiet vienus un tos pašus herbicīdus un vienu un to pašu darbīgo vielu;
• veiciet regulāru augu maiņu;
• izmantojiet nezāļu apstrādes alternatīvās metodes: ecēšanu, aršanu.

Vējauza vasaras kviešu sējumā.

– Cik ilgā laikā rezistence var izveidoties?
– Tas ir atkarīgs no konkrētā herbicīda un vēl citiem faktoriem – kādus procesus augos šis herbicīds izjauc, cik tie ir kritiski auga augšanā un kā tos var regulēt, jo arī augam ir dažādi veidi, kā tas var pielāgoties. Piemēram, ir 2. herbicīdu grupa, pret kuriem rezistence var attīstīties 4–6 gadu laikā, ja vienu un to pašu aktīvo vielu izmanto katru gadu. Nedaudz ilgākā laikā var attīstīties rezistence pret 1. grupas (vēsturiski – A grupas) herbicīdiem (kavē acetil-CoA karboksilāzes sintēzi). Pret citu grupu herbicīdiem rezistence var attīstīties dažu desmitu gadu laikā. Te piemērs ir glifosāts, par kuru sākumā domāja, ka pret to noteikti rezistence nevar izveidoties, bet tas tomēr notika.

Ir dažādi rezistences veidi. Ir tādi, kas ir atkarīgi no mutācijām augos, kas piešķir augam un tā pēcnācējiem rezistenci pret kādu konkrētu vielu vai reizēm līdzīgu vielu grupu. Vēl ir t.s. metaboliskā rezistence, kad augi var palikt rezistenti pret vairākiem dažādiem herbicīdiem, jo iemācās tos atindēt. Turklāt pētnieki atklāj arvien jaunus veidus, kā augi var padarīt herbicīdus sev mazāk kaitīgus.

Eiropā, izņemot atsevišķas valstis, rezistento nezāļu sugu skaits vēl ir salīdzinoši neliels. Skatoties pēc izplatības kartēm, visvairāk pret herbicīdiem rezistentu nezāļu ir ASV, Austrālijā, kur ir lielas lauksaimniecības augu platības un intensīva lauksaimniecība. Lai pareizi izvērtētu problēmas mērogu, būtu jāizvērtē ne tikai rezistento sugu skaits, bet arī tas, cik lielās platībās tās ir izplatītas. Rezistentas nezāles var būt dažādu kultūraugu laukos – kviešos, rīsos, kukurūzā.

Mikroorganismi ir izolēti no nezāļu sēklām.

– Cik daudz zināms par nezāļu rezidenci Latvijā?
– Par to droši zinām no diviem avotiem, viens no tiem ir mūsu pašu pētījums par šo tēmu, ko veicām projekta ietvaros. Saņemam informāciju arī rezistencei veltītajos semināros, ko organizē NORBARAG (šī grupa apvieno Ziemeļvalstu un Baltijas valstu zinātniekus un AAL ražotāju pārstāvjus, kas pēta rezistenci dažādos kaitīgajos organismos). Taču kopumā informācijas ir maz. Protams, jo vairāk meklē, jo atrod. Latvijā pašlaik pētījumu intensitāte nav liela, citās valstīs, kur ar to nodarbojas vairāk, arī ziņojumu ir vairāk.

Gan Latvijā, gan Lietuvā rezistenci pret 2. grupas herbicīdiem konstatēja parastajai rudzusmilgai un parastajai virzai. Lietuvā bija konstatēti rezistences gadījumi peļastīšu lapsastei, parastajai rudzupuķei un baltajai balandai.

– Kā lauksaimnieks var saprast, ka viņa laukā nezāles pret kādu herbicīdu ir rezistentas?
– Protams, tam, ka herbicīds neiedarbojas, var būt arī citi iemesli. To var novērot pēc dažādām pazīmēm. Piemēram, jāskatās, vai pēc smidzināšanas ir izdzīvojušas visas nezāles vai tikai kāda konkrēta suga. Jo var būt, ka herbicīds izsmidzināts nepiemērotā laikā vai nepareizi, nepietiekamā apjomā. Tad visas nezāles paliktu neierobežotas aptuveni līdzīgi. Savukārt, ja izteikti izceļas viena suga, kurai vajadzētu būt ierobežotai, bet tā turpina augt, tad jau tas ir aizdomīgi.

– Kādi būtu alternatīvie nezāļu ierobežošanas paņēmieni?
– Tās pašas tradicionālās metodes – mehāniska nezāļu ierobežošana un augsnes apstrāde. Tieši tāpat – augu maiņa, kas neļauj savairoties noteikta veida nezālēm. Rezistences risks ir atkarīgs no nezāļu populācijas lieluma – jo nezāļu ir vairāk, jo risks ir augstāks.

– Atgādiniet, kādas problēmas nezāļu rezistence izraisa.
– Līdzko izveidojas rezistence pret vienu herbicīdu vai pat herbicīdu grupu, ir jālieto kāds cits līdzeklis. Labi, ja tāds eksistē, citādi var būt nezāles, kuras nemaz nav iespējams ierobežot ar herbicīdu. Tā kā nezālēm ir sēklu krājumi, vienā sezonā visus augus var arī nebūt iespējams ierobežot. Tas nozīmē, ka konkrētajam laukam būs ilgstoši jāpievērš uzmanība. Turklāt nezāles arī izplatās – uz kaimiņu laukiem vai kopā ar sēklas materiālu aizceļo pavisam tālu.