Saimnieks LV / 2025.gads (Aprīlis)

„Patlaban putnkopība ir viena no efektīvākajām un spēcīgākajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā, kas nodrošina iedzīvotājus ar svaigām olām un kvalitatīvu putnu gaļu un ir svarīga pozīcija valsts ekonomikā un iedzīvotāju nodarbinātībā,” saka Latvijas  Apvienotās putnkopības nozares asociācijas (LAPNA) izpilddirektore un valdes locekle Anna Ērliha.

Vairākos tautsaimniecības rādītājos putnkopība pārspēj cūkkopību un piena lopkopību. Piemēram, 2023. gadā putnkopības jomas uzņēmumi kopumā valsts budžetā iemaksājuši 18.632 milj. EUR, piena lopkopji – 11.894 milj. EUR, bet cūkkopji – 9.783 milj. EUR.

„Latvijas putnkopības uzņēmumi ir arī otrs lielākais darba devējs lauksaimniecības nozarē, teju 40 % šajā jomā nodarbināto strādā tieši putnkopībā. Kaut gan pēdējos gados ražotāji ir saskārušies ar būtiskiem izaicinājumiem – aizvien stingrākām labturības prasībām, konkurenci ar trešajām valstīm, kuras neievēro Eiropas Savienības stingros standartus, un putnu gripu, lielākie uzņēmumi turpina investēt inovācijās un eksportspējas paaugstināšanā,” uzsver Ērliha.

LAPNA aicina ielūkoties Latvijas putnkopības vēstures lappusēs un nozares nākotnē.

Olu eksports – nozīmīgs ienākumu avots
Līdz 19. gadsimtam putnkopība Latvijā bija mazattīstīta un galvenokārt koncentrējās muižās, kur mājputniem bija vairāk dekoratīva nozīme. Strauja putnkopības attīstība aizsākās 1870. gadā, kad Eiropā parādījās pirmie olu inkubatori.

Sākotnēji valstī vistas un citi mājputni tika audzēti pašpatēriņa vajadzībām, taču 20. gadsimta trīsdesmitajos gados ar putnkopību nodarbojās teju ikvienā lauku sētā, no Liepājas ostas uz Rietumeiropu eksportēja pat dzīvas zosis.

„Divdesmitajos gados Latvijā olas ražoja galvenokārt mazajās saimniecībās, bet vēl pirms trīsdesmitajiem gadiem eksports kļuva par nozīmīgu ienākumu avotu. Piemēram, 1927. gadā olu eksports veidoja tikai 0.01 % no lauksaimniecības ražojumu eksporta, proti, 24 t olu gadā, taču līdz 1936. gadam tas pieauga līdz 562 t gadā, veidojot 0.52 % no eksporta. Šie rādītāji rāda nozares spēju ātri attīstīties un pielāgoties tirgus pieprasījumam,” stāsta Ērliha.

Pēc Pirmā pasaules kara putnkopības nozīme Latvijā mazinājās, jo olas patēriņam vairumā ieveda no Krievijas, savukārt pēc Otrā pasaules kara viss notika gluži pretēji. Padomju Savienības okupācijas laikos lauksaimniecības kolektivizēja un veidoja specializētas saimniecības. 1960. gadā Latvijā bija 12 specializētas putnkopības padomju saimniecības, līdz 1961. gada oktobrim to skaits pieauga līdz 19.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1990. gadā putnkopības nozare piedzīvoja būtiskas pārmaiņas. Valsts uzņēmumi tika privatizēti, tirgus ekonomikas apstākļos daudziem uzņēmumiem nācās pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Par spīti...

Pilnu rakstu lasiet aprīļa SAIMNIEKS LV numurā!