Saimnieks LV / 2025.gads (Augusts)

Jautājums: Darbinieks ar darba automašīnu, dodas uz Lietuvu, lai apskatītu un iegādātos tehniku. Izbraukšana no darbavietas paredzēta plkst. 7:00, atgriešanās Latvijā – ap plkst. 19:00. Šādi braucieni var būt vienu vai divas reizes mēnesī. Ikdienā darbs tiek veikts uz vietas. Vai šāds brauciens uzskatāms par komandējumu vai darba braucienu? Kādi attaisnojuma dokumenti nepieciešami, lai pamatotu braucienu?

Atbilde: Lai atbildētu uz jautājumu, jānoskaidro darbinieka darbavietas atrašanās vieta un viņa darba pienākumi.

Darbavietai jābūt skaidri noteiktai
Darba pienākumus un darbavietu – proti, vietu, kur darbinieks ikdienā veic savus darba pienākumus, nosaka darba līgumā. Darba likuma (DL) 53. pants nosaka, ka darbiniekam ir pienākums veikt darbu uzņēmumā, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies citādi. Līdz ar to darba līgumā ieteicams norādīt konkrētu darbavietas adresi, īpaši tad, ja darbinieks darbu veic struktūrvienībā, kuras adrese nesakrīt ar uzņēmuma juridisko adresi. Darbavietas adreses norādīšana darba līgumā ir būtiska arī gadījumos, kad darbinieks savus darba pienākumus veic dažādās vietās.

Darbinieka darbavieta var būt:
• noteikta – nemainīga darba tiesisko attiecību laikā;
• mobila jeb mainīga – darba tiesisko attiecību laikā var mainīties un tikt pielāgota darba pienākumu izpildei.

Dažkārt darba specifikas dēļ (piemēram, celtniekiem, šoferiem) darbu nav iespējams veikt uzņēmuma atrašanās vietā vai struktūrvienībā. Ja darbinieku nav iespējams nodarbināt vienā konkrētā vietā, tad atbilstoši DL 40. panta 2. daļas 4. punktam darba līgumā jānorāda, ka darbinieks var tikt nodarbināts dažādās vietās.

Ja darba devējs vēlas darbinieku nodarbināt citā vietā, nevis darba līgumā norādītajā adresē, ir jānoslēdz rakstveida vienošanās. Tas attiecināms arī uz komandējumu – tajā jānorāda, ka darbinieks darbu neveic ierastajā darbavietā, bet citā vietā. Tāpēc nepieciešama darba devēja un darbinieka vienošanās par komandējumu.

Līdz ar to var secināt, ka darba līgumā norādītā darbavieta ir būtisks kritērijs, lai izvērtētu, vai darbinieka pienākumu veikšana citā vietā uzskatāma par komandējumu, darba braucienu vai ir saistīta ar konkrēto darba specifiku.

Komandējums vai darba brauciens?
Atšķirība starp komandējumu un darba braucienu noteikta Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 969 Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.

Saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu par komandējumu uzskatāms ar uzņēmuma vadītāja rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijā vai ārvalstī (ja darbinieka pastāvīgā darbavieta ir ārvalstī), kā arī no ārvalstīm uz Latviju, lai pildītu darba vai dienesta uzdevumus, papildinātu zināšanas vai paaugstinātu kvalifikāciju, izņemot gadījumus, kad darbinieks nosūtīts uz izglītības iestādi amata (darba) pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības
iegūšanai.

Savukārt par darba braucienu šo noteikumu izpratnē uzskatāms darbinieka darbs vai dienests, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā (piemēram, autotransporta, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijā vai ārvalstīs, vai ja darbs ir saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē).

Jautājumā aprakstītajā situācijā jāvērtē darba līgumā noteiktais, taču, ņemot vērā, ka braucieni notiek salīdzinoši reti – vienu līdz divas reizes mēnesī –, tie ir kvalificējami kā komandējumi.

Izdevumu kompensācija
MK noteikumi Nr. 969 nosaka, ka, lai darbinieku nosūtītu darba braucienā uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijā vai ārvalstī, ir nepieciešams uzņēmuma vadītāja rakstisks rīkojums...

Pilnu rakstu lasiet augusta SAIMNIEKS LV numurā!