, .
snow -1.4℃
Vārda dienu svin: Ignats, Virgīnija

Telpaugu izvēle darbavietām 2020. gadā

Zane Purne , 21-12-2020
Telpaugu izvēle darbavietām 2020. gadā

Dārzs un Drava / 2020.gads (Pavasaris.)

Telpaugu daudzveidība šodien ir tik milzīga, ka ļauj dažāda tipa interjeros, atšķirīgos pēc nozīmes un izmantošanas iespējām, izvēlēties katram atbilstošus telpaugus. Katrai telpai ir savas funkcijas, kuras regulē un pieprasa attiecīgus augus. Tādējādi ir krasi atšķirīgi augu sortimenti, kurus audzē darbavietās, bērnistabās, skolās, kāpņu telpās, stiklotos pārejas koridoros, relaksācijas telpās, guļamistabās, virtuvēs, vannas istabās, slimnīcās utt.

Katra konkrēta telpa koriģē arī auga izmērus, kas ir ne mazāk svarīgi par nepieciešamo apgaismojumu, gaisa temperatūru, substrāta sastāvu, laistīšanas režīmu, trauka materiālu un daudziem citiem faktoriem, kuri katrs atsevišķi un visi kopā nodrošina teicama izskata telpaugu. Piemēram, nelielā, pāris desmitu kvadrātmetru darba telpā noteikti neiederēsies fēnikspalma (Phoenix), kas ātri izaug liela un ar apgriešanu nekādi nav samazināma. Skolās noteikti nav jāaudzē kaktusi un citi sukulenti ar ērkšķiem, dzelkšņiem un asiem lapu galiem. Guļamtelpās nevajadzētu turēt specifiski un spēcīgi smaržojošus ziedu un lapu augus. Katram telpaugam, tāpat kā cilvēkam, ir optimāli atvēlēta noteikta platība telpā, lai abi (augs un cilvēks) justos labi. Telpas platība nav tikai kvadrātmetri, tā ietver arī logu uz āra gaismu, pietiekami daudz gaisa, kuram noteikti jābūt svaigam, un vajadzīgo siltumu.

Dažādu profesiju darba vietām ir savs individuāls noformējums. Vairums cilvēku darba diena paiet pie galda ar datoru. Tas nozīmē, ka redaktors, grāmatvedis, direktors, menedžeris, sekretārs, administrators, arhitekts u.tml. strādā siltās, labi apgaismotās (domātas cilvēkiem, nevis augiem) telpās ar ļoti sausu gaisu. Šāds gaiss darba telpās ir neizbēgams, jo to uztur hermētiski noslēgtie plastmasas pakešu logi, nepārtraukti strādājošā datortehnika un daudzās dokumentu mapes ar neskaitāmu papīru daudzumu. Medicīnā zinātniski pierādīts, ka sausais gaiss ir kaitīgs cilvēku veselībai, un vienīgais līdzeklis, kas spēj daļēji atrisināt šo problēmu, ir vai nu speciāli gaisa mitrinātāji, kuru motors atkal sausē gaisu, vai augi, kuri ar savu klātbūtni spēj samitrināt sauso gaisu telpās un vēl izdaiļot interjeru.

Singonija.

Lielākas priekšrocības gaisa mitrināšanā ir lielu lapu plātņu augiem – singonijām (Syngonium), monsterām (Monstera), filodendriem (Philodendron), banāniem (Musa), korinokarpiem (Corynocarpus), aspidistrām (Aspidistra), pandāniem (Pandanus) u.c., tomēr arī sīklapainie – krasulas (Crassula), dracēnas (Dracaena), fikusi (Ficus), smaržīgā kalīzija (Callisia fragrans), spatifīlas (Spathiphyllum) u.c. dod savu nelielu, bet stabilu ieguldījumu gaisa uzlabošanā. Būtisks darbiņš, kas šķiet nesvarīgs lielo lapu telpaugiem, – regulāra, pat iknedēļas putekļu tīrīšana ar mitru, mīkstu drāniņu, smalku, siltu ūdens dušu, mazas jaudas putekļsūcēju, lai fizioloģijas procesi lapās noritētu sekmīgi.

Visizcilākais sausa gaisa mitrinātājs ir telpās audzētais pamīšlapu dižmeldrs (Cypresus alternifolius), retāk citi dižmeldri, piemērm, C. papyrus, C. diffusus u.c., kuriem paliktnī vienmēr jāatrodas svaigam un tīram ūdenim. Aptuveni 20 m² lielai telpai pilnībā pietiek ar vidēji 15–20 dižmeldra dzinumiem, kuri aug vidēja izmēra podā, kurš ielikts paliktnī, kurā ievietotais auga pods atrodas vismaz 2–4 cm dziļi ūdenī. Paliktnī jāsaglabā konstants ūdens līmenis, tas bieži jāpapildina. Vasaras laikā, kad telpā ir pat karsts, dižmeldra daudzie dzinumi ātrāk patērē ūdeni, tāpēc tas biežāk jāpielej, lai nepietrūktu augam un mūsu veselībai visnotaļ vajadzīgā gaisa mitruma.

Darba telpām jāizvēlas augi, kuri spēj samērā ciešami pielāgoties daļēji aizvērtajām vai pilnībā aizvērtajām žalūzijām, saulainā laikā gandrīz visas dienas garumā, un nereti pat tās atstājot aizvērtas līdz nākamajam rītam, ja darba galds atrodas telpā ar rietumu puses logu, kurā ilgi spīd vakara saule. Šādās telpās izcili augs dīfenbahijas (Dieffenbachia), aglaonēmas (Aglaonemas), stenospermas (Stenosperma), korinokarpi, spatifīlas, aspidistras u.c. Dižmeldrs ir pirmais augs gaisa mitrināšanā, izturības ziņā tam seko dažādās spatifīlas. Spatifīlas var augt kā karstās, tā vēsās telpās, gaišās un ēnainās vietās, var paciest gan neprognozētu neapliešanu, gan pārlaistīšanu. Ikreiz, ja gadās pārliet vai iekaltēt telpaugu, jāatceras, ka katram augam ir savs individuālais izturības slieksnis, kuru pārsniedzot jārēķinās ar bēdīgu iznākumu. Vienīgais, ko spatifīlas necieš, ir tiešie saules stari. Telpās, kur nav daudz gaismas, labi izziedēs dažādās bromēlijas – guzmanijas (Gusmania), ehmejas (Aechmea), vrīzijas (Vriesia), kuru neīstie, spilgto krāsu ziedi saglabāsies ilgi, vēl pēc sīko īsto ziedu noziedēšanas. Pie ziedējušā vecākauga izveidojušās jaunās lapu rozetes noteikti uzziedēs, aptuveni pēc 1–3 gadiem. Ziedējusī rozete otrreiz vairs neuzziedēs.

Ja žalūzijas darba telpās pa dienu stāv vaļā, tās tikai piever, lai sargātos no karsējošas saules, tad var audzēt jukas (Yucca), strelīcijas (Strelitzia), lījas (Leea), antūrijas (Anthurium), kolokāzijas (Colocasia), kodijas (Codiaeum), falenopšus (Phalaenopsis), sīklapu un liellapu fikusus (Ficus), pundurbanānus, asparāgus (Asparagus) u.c. Arī visu gadu nepārtraukti ziedošajām sanpaulijām (Saintpaulia) nepatīk cepinošie, tiešie saules stari.

Dīfenbahija.

Visvieglāk audzējamās telpu puķes ir komelīnu (Commelinaceae) dzimtas daudzās ģintis – zebrinas (Zebrina), kalīzijas (Callisia), cianotes (Cyanotis), setkrēzijas (Setcreasia), tradeskancijas (Tradescantia) u.c., kuras mēs ikdienā visas dēvējam par tradeskancijām. Šie augi viegli pavairojas ar galotnes spraudeņiem, kuri, iesprausti augsnē istabas temperatūrā, bez speciāla seguma apsakņojas 1–1,5 nedēļu laikā. Tie labi izskatās un ātri apaug poda malas. Zebrinas, kalīzijas, tradeskancijas un pārējie šīs dzimtas pārstāvji spēj neitralizēt no datortehnikas nākošās kaitīgās gaistošās vielas, ko cilvēks nejūt. Šos ātri augošos krāsaino lapu telpaugus var audzēt arī ūdenī, ik pa laikam to apmainot pret svaigu un reizi pāris nedēļās ielejot mēslojumu. Tādējādi būs gan augi, gan mitrs gaiss, gan savdabīgs meditācijas process – vērojot, kā ūdenī attīstās saknes.

Ja grib darba telpās auzēt palmas, vajadzētu izvēlēties tādas, kuru augstums nepārsniedz pieauguša cilvēka garumu. Skaistas un praktiskas ir pundurpalmas – hameropši (Chamaerops), kuri ar gadiem veido īsu stumbru, no kura attīstās ne pārāk lielas lapu plātnes uz gariem kātiem un pie kura februārī, martā uzzied spilgti dzelteni ziedi. Hameropši bez problēmām aug sausā gaisā. Vēl ir hamadorejas (Chamaedorea), kuras podā veido daudzus dzinumus, kuri pēc vairākiem gadiem uz zied ar viegli nokareniem ziedu ķekariem. Trešā, kuru bieži sauc par zivju palmu, jo lapas atgādina zivs spuras, ir kariota (Caryota). Tā labi jūtas arī sausās, siltās, ne izcili gaišās telpās.

Noteikti darba telpas jārotā ar īssezonu ziedošajiem augiem, kurus pēc noziedēšanas nevajadzētu par visu vari saglabāt (šādus augus var auklēt mājas apstākļos, nevis bojāt omu sev un kolēģiem ar augu bēdīgo izskatu). Acālijas (Azalea), kalanhojes (Kalanchoe), kampanulas (Campanula), primulas (Primula), dekoratīvie pipari (Capsicum), hipeastri (Hippeastrum), ciklamenes jeb alpu vijolītes (Cyclamen), poinsetijas (Poinsettia) un citas neilgu laiku ziedošās puķes, kad pēdējais zieds izziedējis, izmet. Paralēles varētu vilkt arī ar augu kompozīcijām, kur nelielā traukā sastādīti 4–5 augi, kas pēc 6–7 mēnešiem pāraug un zaudē dekorativitāti.

Superizturīgi sausā, siltā līdz karstā gaisā ir dažādie sukulenti – eševērijas (Echeveria), eonijas (Aeonium), sedumi (Sedum), alojes (Aloe), senēcijas (Senecio) u.c., kuri spēj paciest sausumu augsnē, bet nespēj dzīvot bez laba apgaismojuma. Sukulentiem vajadzīga saule, bet pie saules nepieradinātie jāsargā no tiešiem, karsējošiem stariem. Sukulentus, kā arī kaktususnedrīkst saulainā laikā novietot uz palodzes starp stiklu un aizvērtām žalūzijām, ja nav nodrošināta pastiprināta svaiga gaisa padeve. Šādos apstākļos augi vienkārši izcepas. Eiforbijas (Euphorbia), sansevjēras jeb līdakastes (Sansevieria) gan taisnām, garām, gan īsām rozetveida lapām, havortijas (Haworthia), gastērijas (Gasteria), agaves (Agave), peperomijas (Peperomia) ir viegli aprūpējami augi, kas nav jāpārstāda katru gadu.

Ficus 'Melany'.

Darba telpās nevajadzētu audzēt pelargonijas (Pelargonium), fuksijas (Fuchsia), ahimēnes (Achimenes), petūnijas (Petunia), oleandrus (Nerium) un citas katru dienu ziedlapiņas birdinošas puķes. Sausās, siltās darba telpās neaugs mirtes (Myrtus), lauri (Laurus), cirtomijas (Cyrtomium), granāti (Punica), kamēlijas (Camellia), gardēnijas (Gardenia) u.c. Kaltīs lapu gali un slikti augs marantas (Marantha), ktenantes (Ctenanthus), kalatejas (Calathea), pilejas (Pilea), cīkas (Cycas), polipodijas (Polypodium), araukārijas (Araucaria) un citi telpaugi, kuriem nepieciešams pastiprināts gaisa mitrums. Nevajadzētu pārāk aizrauties ar ātri augošu un ziedošu augu audzēšanu, piemēram, Ķīnas rozes (Hibiscus rosa – sinensis) ir regulāri jāgriež, lai saglabātu izskatu un formu.

Darba telpā augs nedrīkst traucēt cilvēkam, bet tam jābūt labi pamanāmam un jāiekļaujas interjerā. Viens variants, kā izvietot augus telpā, – liels augs var būt nolikts uz grīdas, neliels uz darba galda un trešais iekarināmā podā pie loga. Jauks variants, ja augiem darba telpā atvēlēta speciāla vieta. Darba telpu palodzes nevajadzētu pārvērst par augu ataudzēšanas un pavairošanas vietām, kā arī apkraut darba galdu ar daudziem maziem podiņiem. Ar savu klātbūtni 2–3 skaisti un veselīgi telpaugi ne tikai izdaiļo interjeru, bet arī garīgi palīdz cilvēkam strādāt. Izvēloties darba telpai augus, noteikti jāņem vērā tajās strādājošo darbinieku vēlmes, lai izvairītos gan no dažādām alerģiskām slimībām, gan galvassāpēm.

Kalanhoje.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Edgars un Liena Mucenieki – mākslinieki, bioloģiskie saimnieki, biškopji un “Lienas Medus”
Edgars un Liena Mucenieki – mākslinieki, bioloģiskie saimnieki, biškopji un “Lienas Medus”

Mūsu saimniecības Puteņi pirmsākumi meklējami 2008. gadā, kad pievērsāmies ...

"Baltijas Pinumi" - GROZI
"Baltijas Pinumi" - GROZI

Andris Lejnieks ir klūdziņu pinējs trešajā paaudzē....

Aktuālākās ābeļu un bumbieru slimības
Aktuālākās ābeļu un bumbieru slimības

Integrētajā augu aizsardzībā ir ļoti svarīgi atpazīt kaitīgos organismus, n...

Atziņas par vīnogu potēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos
Atziņas par vīnogu potēšanu Latvijas klimatiskajos apstākļos

Vīnogu potēšana Latvijā vēl ir pasveša un nenovērtēta nodarbe, jo tiek uzsk...