, .
snow -1.4℃
Vārda dienu svin: Ignats, Virgīnija

Tauriņziežu nozīme un iekļaušana augu maiņā bioloģiskajā lauksaimniecībā

Laura KIRSANOVA , 02-11-2021
Tauriņziežu nozīme un iekļaušana augu maiņā bioloģiskajā lauksaimniecībā

Saimnieks LV / 2017.gads (Jūnijs.)

Tauriņzieži ir augi, kas pieder pie tauriņziežu jeb pupu dzimtas. Tā ir viena no vislielākajām augu dzimtām – pasaulē sastopamas aptuveni 20 000 sugu (kultūraugu un savvaļas augu). Nozīmīgi tie ir ar savu spēju simbiozē ar gumiņbaktērijām sakņu gumiņos saistīt atmosfēras slāpekļa krājumus, tādējādi padarot to pieejamu augiem.

Tā kā slāpekļa nodrošinājums augsnes aramkārtā ir viens no ražas lielumu limitējošajiem nosacījumiem, tauriņzieži ir viens no svarīgākajiem kultūraugu veidiem bioloģiskās lauksaimniecības sistēmas saimniecībās. Arī likumdošanā ir noteikts, ka bioloģiskajās saimniecībās vismaz 20 % no aramzemes jāaudzē tauriņzieži. Vācijā veiktie aprēķini rāda, ka, lai bioloģiskā saimniekošana būtu sabalansēta un ilgtspējīga, tiktu uzlabota augsnes auglība, tauriņziežiem vajadzētu aizņemt vismaz 30 % aramzemes.

Lai garantētu pēc iespējas lielāku augšanas un slāpekļa piesaistes spēju, augsnē ir jābūt līdzsvarotam barības vielu (N, P, K) un pH līmenim. Bez tam piesaistīto slāpekļa apjomu būtiski ietekmēs augsnē esošo gumiņbaktēriju daudzums un kvalitāte. Pētot Latvijas augsnēs sastopamās gumiņbaktērijas, ir noskaidrots, ka āboliņa, zirņu, vīķu, pupu gumiņbaktērijas ir atrodamas visās Latvijas augsnēs. Lucernas un lupīnas grupas gumiņbaktēriju ir ievērojami mazāk, un daudzās augsnēs tās vispār nav sastopamas. Tomēr augsnē brīvi dzīvojošo gumiņbaktēriju sastāva analīze parāda, ka tās nespēj nodrošināt iespējami lielāko atmosfēras slāpekļa piesaistīšanu, īpaši tas novērots mazāk iekultivētās augsnēs. Tāpēc ir lietderīgi tauriņziežu sēklas apstrādāt ar speciāli selekcionētām efektīvām gumiņbaktērijām (nitragīnu), tādā veidā panākot ievērojami lielāku slāpekļa saistīšanas spēju un arī ražas pieaugumu.

Tauriņziežu iekļaušana augu maiņā
Izplatītākais veids, kā tauriņziežus iekļaut augu maiņā ir, izmantojot tauriņziežu dzimtas zālaugu un veidojot tauriņziežu – stiebrzāļu maisījumus. Populārākie tauriņziežu dzimtas zālaugi ir āboliņš un lucerna, tos parasti audzē maisījumos ar dažādām stiebrzālēm. Šādus maisījumus var izmantot gan lopbarības vajadzībām, gan zaļmēslojumam, tomēr pamatā tie tiek izmantoti lopbarībai – ganībām, siena un skābsiena sagatavošanai. Ierīkojot jaunu zālāju, ir svarīgi izvēlēties piemērotāko maisījumu – ņemot vērā augsnes tipu, auglību, pH lielumu, plānoto izmantošanas intensitāti un ilgumu, dzīvnieku sugu, kurai lopbarība paredzēta, plānoto zelmeņa izmantošanas veidu.

Nākamais lēmums, kas jāpieņem, ierīkojot zālāju, ir sēt ar virsaugu vai bez tā. Lielākajā daļā gadījumu labākā izvēle ir sēt ar virsaugu, jo sēja bez virsauga nav ekonomiski izdevīga, bieži virsauga lomu aizņem nezāles, un sējas gadā no šāda lauka nevar iegūt pilnvērtīgu ražu. Par virsaugu ražošanā tiek izmantotas dažādas kultūras. Labs virsaugs ir auzas vai zirņauzu mistrs, kas laicīgi novākts zaļbarībai, tad pasētās daudzgadīgās zāles līdz rudenim var labi pieņemties spēkā, sacerot, izveidot spēcīgu sakņu sistēmu.

Pēdējos gados arvien populārāka kā daudzgadīgo zālāju virsaugs kļūst viengadīgā airene. Tā strauji ataug un veģetācijas periodā var veidot vairākus pļāvumus, nekaitējot pasētajam ilggadīgo zālāju zelmenim. Viengadīgā airene labi noder arī paātrinātu ganību ierīkošanai, saudzīgi noganot to, var sākt izmantot jau apmēram 40 dienas pēc sējas. Bioloģiskajās saimniecībās, lai nodrošinātu pietiekamu slāpekļa piesaisti un tādējādi arī pozitīvu slāpekļa bilanci, tauriņziežu īpatsvaram zālāju maisījumā vajadzētu būt vismaz 50 %. Šāds tauriņziežiem bagāts zelmenis palīdzēs saglabāt un ilgtermiņā arī palielināt augsnes auglību, labvēlīgi ietekmēs pēckultūru, dziļa sakņu sistēma uzlabos augsnes struktūru dziļākajos slāņos, un simbioze ar mikorizas sēnēm aktivizē fosforu.

Vācijā un Dānijā, īpaši saimniecībās, kurās netiek audzēti dzīvnieki, plaši tiek praktizēta tauriņziežu ka starpkultūras izmantošana. Ziemas starpkultūras – inkarnāta āboliņš (Trifolium incarnatum L.), Landsberger maisījums (ziemas vīķi, inkarnāta āboliņš, viengadīgā airene). Vasaras starpkultūras – inkarnāta āboliņš (Trifolium incarnatum L.), Aleksandrijas āboliņš (Trifolium alexandrinum L.), sējas seradella (Ornithopus sativus Brot.), apiņu lucerna (Medicago lupina L.).

Labs veids tauriņziežu iekļaušanai augu maiņā ir arī graudaugu – pākšaugu mistru audzēšana, piemēram, lauka pupas ar auzām, zirņus ar vasaras miežiem, kviešiem un rudzus ar vīķiem. Pākšaugu un labību maisījumi dod iespēju pilnīgāk izmantot zemes auglību (dažādu augu sakņu sistēmas attīstās dažādos augsnes līmeņos) un saules enerģiju (virszemes zaļā masa ir izvietota dažādos augsnes līmeņos). Tā arī ir iespēja saražot sabalansētu un kvalitatīvu lopbarību. Dažādu graudaugu un pākšaugu mistru efektivitāte pētīta vairākos LLKC organizētos demonstrējumos.

Galvenie secinājumi, kas izriet no demonstrējumos iegūtiem datiem, ir:
• Lai gan novērots, ka, sējot mistros graudaugu sugas ar dažādu veģetācijas garumu, tās spēj viena otrai pielāgoties un nogatavojas vienlaicīgi, tomēr vislabāk būtu, ja graudaugu sugu un šķirņu veģetācijas periods neatšķirtos vairāk par septiņām dienām.
• Mistros kaitēkļu bojāto un slimību inficēto augu skaits vasaras kviešiem, miežiem un auzām ir mazāks kā audzējot tos tīrsējā, mistros ir novērota mazāka nezāļainība.
• Pākšaugu un graudaugu mistram piemērotākas ir graudaugu sugas un šķirnes ar noturīgiem, ne pārāk gariem stiebriem un mazāku cerošanas koeficientu.
• Pākšaugu un graudaugu mistrs dod lielāku graudu kopražu nekā audzējot kultūraugus tīrsējā
• Izsējas normas mistriem ir jārēķina, ņemot vērā katra izvēlētā komponenta 1000 graudu masu, dīdzību un vēlamo kultūraugu proporciju, optimālā izsējas norma ir 500–550 dīgtspējīgu sēklu uz 1 m2.
Biezāki sējumi saveldrējas.
• Labākos rezultātus gan ražas, gan lopbarības kvalitātes ziņā uzrādījuši trīskomponentu mistri – zirņi 20 % + vasaras mieži 40 % + vasaras kvieši 40 % un auzas 35 % + vasaras kvieši 35 % + zirņi 30 %.

Plašāk ar LLKC organizētajiem demonstrējumiem un to rezultātiem iespējams iepazīties iestādes mājaslapā – http://new.llkc.lv/, kur sadaļā Noderīgi atrodama lauksaimniecības izmēģinājumu un demonstrējumu rezultātu datu bāze.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Ainava – lauku mājas vizītkarte
Ainava – lauku mājas vizītkarte

Nesen pabeigts pētījums par lauku ainavas attīstību simts gadu periodā un a...

Piezīmes par gaļas lopu infekcijas un parazitārajām slimībām
Piezīmes par gaļas lopu infekcijas un parazitārajām slimībām

Dr. vet. med. Liesma Vicinska, SIA Anitas veterinārais serviss veterinārārs...

Slaukšanas mašīnas mazam ganāmpulkam – vēsture un šodiena
Slaukšanas mašīnas mazam ganāmpulkam – vēsture un šodiena

Labvēlīgi dabas klimatiskie apstākli ļauj Latvijā pastāvīgi nodarboties ar ...

Vissvarīgākais ir ciltsdarbs!
Vissvarīgākais ir ciltsdarbs!

Gaļas lopu saimniecības attīstības pamatā vajadzētu būt izkoptam ciltsdarba...