Saimnieks LV / 2019.gads (Novembris.)

No Latvijas 119 novadiem un pilsētām tikai 12 novados un pilsētās invazīvā Sosnovska latvāņa nav. Tātad 90 % Latvijas novadu un pilsētu ikdienā saskaras ar šī invazīvā auga radīto kaitējumu cilvēka veselībai, videi, ainavai un to ekonomikai. Tādēļ Valsts augu aizsardzības dienests veica aptauju visās invadētajās 107 (no 119) pašvaldībās, lai saprastu situāciju un kas pašvaldībā tiek darīts, lai ierobežotu latvāni, samazinātu tā radīto kaitējumu un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Kopā Latvijā uzmērīti 11 044 ha ar latvāni invadētās teritorijas. Lielākā daļa (75) pašvaldību (70 % no invadētajām pašvaldībām) organizē un koordinē latvāņu ierobežošanu, vai nu komunicējot, vai sūtot vēstules teritoriju īpašniekiem, 78 (73 %) lieto VAAD datus, kas ikvienam pieejami mājaslapā. Tur var atrast informāciju par invazīvajiem Sosnovska latvāņiem, ierobežošanas metodes, ierobežošanas pakalpojumu sniedzējus, kartogrāfisko informāciju, kā arī meklēt invadētās teritorijas pēc īpašnieka, novada, kadastra apzīmējuma vai uzmērīšanas gada.

Vairākas pašvaldības (9 jeb 8 % no pašvaldībām, kas invadētas ar latvāni) samazina vai palielina nekustamā īpašuma nodokli par Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu veikšanu vai neveikšanu to administratīvajās teritorijās, tādējādi motivējot iedzīvotājus sakopt savas teritorijas.

Tā kā pašvaldībām un Valsts augu aizsardzības dienestam ir uzraudzības un kontroles funkcija par latvāņu ierobežošanas veikšanu, tad 66 pašvaldības (62 %) arī iesaistījušās uzraudzības veikšanā un administratīvās teritorijas sakārtošanā. Par Sosnovska latvāņa neierobežošanu valstī fiziskām personām noteikts brīdinājums vai naudas sods no 100 līdz 350 EUR apmērā, savukārt juridiskām personām brīdinājums vai naudas sods no 280 līdz 1400 EUR apmērā. Par atkārtotu pārkāpumu, ja nekas netiek darīts, sods ir lielāks – fiziskām personām līdz 700 EUR, juridiskām – līdz 2900 EUR.

Būtiski veikt vienā invadētajā laukā pasākumus vienlaicīgi, tādēļ nepieciešams ar kaimiņiem vienoties par pasākumu veikšanu veģetācijas sezonā.

Vairākās pašvaldībās latvānis aug arī to valdījumā esošajās teritorijās, tādēļ 90 pašvaldības veic ierobežošanu tajās.

Raksta autore pie milzīga Sosnovska latvāņa.

Pašvaldībām ir gan uzraugošā, gan arī koordinējošā funkcija, tādēļ vairākas pašvaldības izstrādā un publicē gan pašvaldībā, gan valsts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu uzsākšanu un to mājaslapās – ierobežošanas organizatorisko plānu, lai gan juridiski, gan pēc būtības informētu iespējami vairāk cilvēku, tajā skaitā tālu dzīvojošos īpašniekus. Tā kā likumdošanā noteikts pienākums īpašniekam informēt par plānotajiem ierobežošanas pasākumiem VAAD, no kā pašvaldības tiešsaistes sistēmā saņem šo informāciju, bet tas nav iesniegts, tad pašvaldība rakstiski informē to administratīvajā teritorijā esošos īpašniekus par ierobežošanas pasākumu uzsākšanu to teritorijā un veic tos šo personu vietā, pēc tam attiecīgi piestādot rēķinu, jo ierobežošanas veikšana ir īpašnieka vai valdītāja pienākums. Uzsākot vienotu pašvaldības latvāņu iznīcināšanas plānošanu, latvāņu iznīcināšana notiek daudz efektīvāk. Šobrīd šādus plānus publicējušas un izstrādājušas 23 (21 %) invadēto pašvaldību.

Ņemot vērā, ka latvānis ir sastopams 90 % Latvijas novadu un strauji izplatās gar upēm, ceļiem, dzelzceļiem, elektrolīnijām, gan pa sērsnu ar vēja palīdzību, gan citos veidos, latvāņi sastopami ne tikai grūti pieejamās vietās, bet arī plaši tūrismam izmantotās teritorijās, objektos, netālu no skolām, bērnudārziem un arī pilsētās. Tāpēc aicinām pieaugušos bērniem iemācīt atpazīt invazīvos latvāņus un neriskēt gūt apdegumus, kā arī iemācīt, kā rīkoties, ja notikusi saskare ar latvāņa sulu: uzreiz skarto vietu mazgāt tekošā ūdenī un nekavējoties ziņot par to pieaugušajiem. Jāņem vērā, ka apdegumi neveidojas uzreiz, bet pēc laika, tādēļ rūpīgi jāveic sevis pasargāšanas pasākumi. Apdegumu veicinošās vielas šūnsulā aktivizē ultravioletie stari, kas sastopami arī apmākušās dienās un vakaros, tādēļ esiet uzmanīgi un rūpējieties par sevi, savu bērnu veselību un dzīves kvalitāti! No mums pašiem atkarīgs, cik kvalitatīvā un sakārtotā vidē dzīvosim, vai varēsim neuztraukties par apdegumiem, atpūšoties pie dabas, vai varēsim droši ļaut bērniem doties ekskursijās.

Lai gan valstiskā mērogā atbildīgajām institūcijām resursi monitoringam un uzraudzībai netiek piešķirti jau 10 gadus, tomēr, saprotot problēmas nozīmīgumu un tās vēršanos plašumā, paralēli saviem ikdienas darbiem cenšamies iespēju robežās reaģēt uz iesniegumiem vai sūdzībām, lai palīdzētu cilvēkiem, kas saskaras ar invazīvo latvāņu sagādātajām problēmām. Šajos atsevišķajos gadījumos redzam, ka situācija uzlabojas tajās vietās, kur ierobežošanas darbi notiek, bet pasliktinās teritorijās, kas netiek apsaimniekotas. Pēc atsevišķu kontroļu veikšanas šajās teritorijās īpašnieki sākt veikt ierobežošanu un invazīvo sugu radītās problēmas samazinās.

Būtisks ir pašvaldībās strādājošo cilvēku ieguldījums un paveiktais milzīgais darbs, kas nodrošina labus rezultātus. Tas redzams, piemēram, Siguldas, Ķekavas, Cēsu novadā un daudz kur citur. Cēsu novadā milzīga nozīme ir deputātu izpratnei par problēmas nozīmīgumu un politiskajam atbalstam, kā rezultātā, izbraucot cauri Cēsu pilsētai un Vaives novadam, kas ir viens no visinvadētākajiem novadiem Latvijā, redzams, ka situācija ir krasi mainījusies.

Labus rezultātus devuši arī uzņēmīgu cilvēku rakstīti un īstenoti projekti, piemēram, pie Raunas Staburaga latvāni izdevies pilnībā iznīcināt. Priecājamies arī par labajiem piemēriem un motivētiem cilvēkiem, kuri uzvarējuši latvāni savos īpašumos, uzņēmīgiem pakalpojumu sniedzējiem un par cilvēkiem, kas ar pašiniciatīvu iesaistās atsevišķu latvāņu ierobežošanā, vienkārši apstājoties ceļa malā un latvāni ar lāpstu nocērtot.

Latvāņi sastopami arī galvaspilsētā – attēlā Ganību dambis.

Invazīvais Sosnovska latvānis pats nepazudīs, jo tam patīk gan skābas, gan bāziskas augsnes un kaut nedaudz saulītes. Tikai iesaistoties, mēs varam Latviju padarīt skaistāku un savu un nākamo paaudžu dzīvi veidot kvalitatīvāku bez latvāņiem!