Saimnieks LV / 2026.gads (Marts)

Gada sākumā medijus pāršalca ziņa, ka pirmo reizi Latvijā un Baltijā turēšanai saimniecībā Cēsu novada Vaives pagastā atvesti neierasti mājlopi – ūdens bifeļi. 

Šo pirmatnējo dzīvnieku audzēšanu pēc piecu gadu sapņošanas un cītīgas gatavošanās uzsācis uzņēmums Jaunžūras Vaives pagasta īpašumā Kalna Kļaustes, kas līdz šim pazīstams ar aitkopību. Tikāmies ar eksotisko dzīvnieku saimniekiem Artu Celmu un Pēteri Janevicu. 

No sporta līdz nišas lopkopībai 

Pētera ceļš līdz lauksaimniecībai ir pavisam vienkāršs – pirms saimniekošanas uzsākšanas viņš profesionāli nodarbojās ar sportu – bija profesionāls riteņbraucējs un daudz laika pavadīja izbraukumos ārpus Latvijas. Beidzot riteņbraukšanas karjeru – otrs hobijs bija kalnu slēpošana, kļuva par slēpošanas instruktoru un, kad Latvijā bija vasara, devās strādāt uz otru zemeslodes pusi – Jaunzēlandi, kur ir ziema. 

„Tieši tur notika pirmā iepazīšanās ar ūdens bifeļiem, jo vienai manai kolēģei bija buffalo (tā bifeļus dēvē angliski) saimniecība un tur pirmo reizi tika nogaršota īsta mocarella no bifeļu piena. Tajā brīdī sapratu – šim produktam ir pavisam cita struktūra un garša. Radās doma, ka šī varētu būt interesanta niša arī Latvijā,” atceras Pēteris. 

Atgriezies Latvijā, viņš turpināja nodarboties ar slēpošanu un tad radās iespēja iegādāties šo īpašumu. „Skaista vieta ar 36 ha zemes, dzīvojamo māju un kūti. Zeme gan nebija ideālā stāvoklī – aptuveni deviņi hektāri bija aizauguši ar latvāņiem. Tajā brīdī man uzreiz bija skaidrs, ko es ar to gribu darīt, proti, audzēt ūdens bifeļus. Ziemā laiku pavadītu uz kalna, bet vasarā nodarbotos ar lopkopību,” apcerīgi stāsta saimnieks. 

Īpašums tika iegādāts ar valsts finanšu institūcijas ALTUM atbalstu, bija plāns arī dzīvniekus tāpat iepirkt. Tomēr ideja tika novērtēta kā pārāk riskanta un netipiska. „Tad sapratām, ka jāsāk ar ko saprotamāku un vienkāršāku – tāpēc pirmās bija aitas,” stāsta Pēteris. 

Aitkopība – vairāk nekā tikai ganības 

Tā nu sagadījies, ka tieši tajā laikā Kocēnos likvidējās aitu saimniecība un tika izpārdoti visi lopi, kurus arī jaunie saimnieki iegādājās. 

„Tajā pašā dienā LAD uzrakstījām pieteikumu mazo lauksaimnieku atbalsta programmā un par saņemto finansējumu iegādājāmies gan 70 aitas, gan nepieciešamo tehniku. Tā aizsākās aitkopība,” atceras Arta. 

Saimnieks uzsver, ka aitkopība nav tik vienkārša, kā sākotnēji varētu šķist: „No malas izskatās vienkārši – palaid ganībās un viss notiek pats. Patiesībā tā ir ļoti strukturēta nozare ar precīzu plānošanu.” 

Atgriešanās pie sākotnējās ieceres 

Paralēli aitkopībai doma par ūdens bifeļiem netika atmesta. Pirms pāris gadiem, mainoties likumdošanai, jauno...

Pilnu rakstu lasiet marta SAIMNIEKS LV numurā!