Saimnieks LV / 2023.gads (Septembris)

Aizvien biežāk domājot, kā kultūraugiem nodrošināt labākus augšanas apstākļus, iegūt labu ražu un saimniekot aizvien zaļāk ar videi draudzīgām metodēm, iedziļināmies dabas, augu un dzīvo organismu mijiedarbības procesos, atklājot jaunas un agronomiski noderīgas lietas.

Slāpekli fiksējošās baktērijas
Agronomiem un dārzkopjiem jau ir labi zināms, ka slāpekli no apkārtējas vides piesaista gumiņbaktērijas, kas veidojas uz tauriņziežu saknēm. Tas dod pozitīvu efektu ne tikai tauriņziežiem, bet arī pēckultūrām.

Taču tās nebūt nav vienīgās dabā sastopamās baktērijas, kas saista slāpekli un spēj ar to apgādāt augus. Ir daudz baktēriju, kas nodrošina slāpekļa fiksāciju gaisā. Tās visas izmanto nitrogenāzes kompleksu, lai pārveidotu N₂ no gaisa par augiem absorbējamu (uzņemamu) slāpekļa formu NH₄₊.

Baktērijas, kas nodrošina slāpekļa fiksāciju gaisā, sadalītas dažādās klasēs:
• Simbiotiskās baktērijas, kas atrodas augsnē (Rhizobium, Bradyrhizobium, Azorhizobium, Sinorhizobium, Frankia). Šīs baktērijas veido būtisku struktūru – sakņu un/vai audu mezgliņi + baktērijas, kas spēj fiksēt N₂.
• Asimbiotiskās baktērijas, kas arī atrodas augsnē (Azotobacter, Azospirillum, Pseudomonas vai Azomonas). Šīs baktērijas atrodas rizosfērā un parasti fiksē N₂, ja trūkst cita N avota un ja ir pieejams zems skābekļa daudzums.
• Endofītiskās baktērijas (Methylobacterium, Herbaspirillum, Gluconacetobacter). Tās ir baktērijas, kuras pieņem augu imūnsistēma un ļauj izplatīties augu audos (lapās un/vai saknēs).

Tieši metilobaktērijas ir tās, kuras pētot un izzinot, kompānijas Corteva biological (Symborg) pētnieki ir izstrādājuši jaunus produktus (Utrisha N, Blue N), lai šīs baktērijas varētu izmantot mūsu kultūraugu audzēšanā gan konvenciālās, gan bioloģiskās saimniecībās...

Pilnu rakstu lasiet septembra SAIMNIEKS LV numurā!