Saimnieks LV / 2024.gads (Aprīlis)

SIA "Mārtiņgāršas" saimnieki Mārtiņš Ozoliņš un viņa dēls Kristaps ar lauksaimniecību nodarbojas kopš 2013. gada un pakāpeniski pilnībā pārgājuši uz bioloģisko graudaugu audzēšanu. Viņi apsaimnieko laukus divos – Limbažu un Siguldas novados, un saimniecība strauji augusi gan platību, gan tehnikas parka kapacitātes ziņā. Šoreiz stāsts par to, kā viņiem tas izdevies.

– Kāds bijis saimniecības aizsākums?
Mārtiņš: – Tas nemaz nebija tik sen, bet nu jau daudz kas ir  aizmirsies. Kad 15 gadus biju nostrādājis mežniecībā, gribēju ko mainīt. Sāku nodarboties ar biškopību un nomāju zālāju pļavas bitēm. 2013. gadā apsaimniekoju 52 ha zemes, lielu tās daļu nomāju. Palēnām nomas līgumu skaits auga un vajadzēja atrast piemērotāko variantu, kā zemi apsaimniekot. Nolēmu kaut ko sēt, līdz ar to vajadzēja arī nokult un pārdot. Tā neplānoti sākām nodarboties ar graudkopību.

Ar laiku sapratu, ka bez ļoti liela bišu ganāmpulka ar biškopību ir grūti nopelnīt, turklāt Kristapam ir alerģija pret bitēm. Tāpēc palīdzēt viņš nāca reti un tikai pilnā drošības apģērbā. Šo iemeslu dēļ atteicāmies no biškopības un pārgājām uz graudkopību.

Kristaps: – Kad bija jāizvēlas sava nākotnes profesija, neplānoju nodarboties ar lauksaimniecību. Mācījos un ieguvu bakalaura grādu RTU Datorikas un informācijas tehnoloģiju fakultātē un vairākus gadus nostrādāju VID, bet neredzēju savam darbam atdevi, jo tur, kā daudzās valsts iestādēs, bija jāveic daudz lieka un bezjēdzīga, sapratu, ka šis darbs nav priekš manis.

Tēvs jau bija sācis saimniekot, es viņam palīdzēju pa brīvdienām un brīvlaikiem, vēlāk arī atvaļinājuma laikā, vienreiz pat tādēļ paņēmu bezalgas atvaļinājumu. Domāju, tieši tas, ka lauksaimniecībā katru gadu var redzēt sava darba rezultātus, bija izšķirošais, kādēļ izlēmu pamest darbu valsts iestādē un pilnībā pārnākt uz laukiem.

Pašlaik apsaimniekojam 650 ha. Daļu zemes esam nopirkuši. Sadarbība ar iznomātājiem ir laba. Esam gan reiz piedzīvojuši, ka par spīti laikā nokārtotai nomas maksai un tirgus vērtībai atbilstošai cenai iznomātājs lauza līgumu. Tam gan bija loģisks izskaidrojums, jo īpašnieces meita apprecēja lauksaimnieku.

Tā kā lielāko daļu zemes nomājam, mums ir jāspēj konkurēt par nomas cenām, tāpēc daudz vairāk uzmanības un resursu veltām efektivitātei un precizitātei visos darbos. Ja zeme ir īpašumā, tad jāmaksā tikai Nekustamā īpašuma nodoklis, kas ir 10–15 EUR/ha, ja zeme ir nomā, tad viens hektārs lauksaimniecības zemes gadā izmaksā daudzkārt vairāk. Tā ir ļoti liela atšķirība. Līdz ar to starpība starp potenciāliem ienākumiem un pastāvīgiem izdevumiem uz hektāru ir ievērojami mazāka. Tāpēc lielu uzsvaru lieku uz efektivitāti...

Pilnu rakstu lasiet aprīļa SAIMNIEKS LV numurā!