, .
cloudy 2.2℃
Vārda dienu svin: Zigurds, Sigurds, Sigvards

SIA Intas govis staigā pa paklājiem

Anda Purviņa , 10-01-2022
SIA Intas govis staigā pa paklājiem

Saimnieks LV / 2021.gads (Aprīlis.)

Kurzemes viducī ar skaistu nosaukumu Lubezere saimnieko uzņēmīga un stipra sieviete – SIA Intas valdes locekle un īpašniece Inta Bagdone, kura teju trīsdesmit gadus nodarbojas ar piena lopkopību. Kaut gan, kā pati apgalvo, sākotnēji tas viņai bijis liels nezināmais.

Sākums
Inta Lubezerē saimnieko kopš 1993. gada. Savulaik nonākusi laukos šķietami negatava. „Es pat govi nebiju tuvumā redzējusi, bet tagad gan sēkloju, gan protu visu pārējo,” padižojas Inta. „Man lauki patika arī tad, kad vēl strādāju Talsos. Ja nepatiktu, es te turpat 30 gadus nebūtu. Ja jau esam uzbūvējuši jaunu kūti, tad arī to apaļo jubileju šeit sagaidīšu,” spriež Inta. Saimniecībā jāgādā par 80 slaucamām govīm un gandrīz tikpat jaunlopiem. Uz jautājumu, kas saimniekojot ir grūtākais, viņa atbild: „Man šķiet, ka tagad izteikti smagi vairs nav nekas, jo mūsdienās taču daudz kas ir automatizēts un robotizēts, turklāt process ir zināms un ierasts − vien darīšanas vaina.”

Ganāmpulks
Ganāmpulku veido Holšteinas melnraibās un sarkanraibās govis. Ganāmpulku atražo paši, jo saimniece uzskata, ka vietējās gotiņas ir labākas: „Jebkurš lops pārdzīvo, ja to pārvadā lielākos attālumos. Tad telītes jāved pavisam maziņas, lai dzīvniekiem nebūtu lieks stress. Esam atveduši apmēram mēnesi vecus lopus, un tad viņas te izaug.”

Sākotnēji govis turētas bijušajā sovhoza kūtī, kur slaukšana bija piena vadā, govis gāja ganos. „Sākām saimniekot sovhoza kūtī ar 100 govīm. Pašlaik te atrodas cietstāvošās govis un teles. Tāpēc govis rotē starp veco un jauno kūti. Arī jaunajā kūtī turētos lopus gribētu laist ganos, vai tā notiks, nezinu. Man patīk, ka govis iet ārā,” neslēpj Inta.

Jaunais kūts projekts
Pērn saimniecībā tika nodota ekspluatācijā jauna govju kūts ar 140 guļvietām. „Jaunais kūts projekts atnāca vienā naktī,” smejoties atceras saimniece. Ilgi esot turējusies pretī jaunas būvniecībai, jo saimniecība gūlusies vien uz pašas pleciem, bet tas kaut ko nozīmē. Kad bija izveidots labs darba kolektīvs, radās arī motivācija uzlabot darba apstākļus. „Sapratu, ka neviens jauns cilvēks nevēlēsies strādāt fermā, kur lielākoties viss ir roku darbs,” stāsta Inta.

Kūts būvniecība sākusies jau 2018. gadā, bet lopus tur varēja ielaist 2020. gada 29. jūlijā. „Projektu iesniegt nebija grūti, LAD izrāda pretimnākšanu un atbalsta. Rakstot jaunās kūts projektu, jau bija skaidrs, ka mums būs arī slaukšanas roboti − nolēmu, ka paši vairs neslauksim.”

Intu kūtī tagad ir divi Lely roboti, katrs apkalpo 35−40 govis, bet varētu vairāk – vēl rezervē ir 30 % brīvas jaudas. Robots ir paredzēts 70 govju apkalpošanai, bet Inta uzskata, ka vairāk par 60 tam uzticēt nevajadzētu, jo govīm nepatīkot, ja ilgi jāgaida.

Ganāmpulku veido Holšteinas melnraibās un sarkanraibās govis.

Dzīve pirms un ar robotu
„Kādreiz skatījos uz robotiem skeptiski, bet tagad novērtēju, cik ļoti tie atvieglo dzīvi. Kūtī ir jābūt, jo govis jāuzrauga un jāsēklo, bet vakaros vairs neesmu tā piekususi kā pēc darba vecajā kūtī, kur slaukšana bija vadā un barošana bija roku darbs,” saka Inta. Saimniecības darbiniece ir apguvusi robotus, lai zinātu, kā rīkoties, ja nu tas sadomājot saniķoties kāda iemesla dēļ. Piemēram, šogad pēc ilgiem laikiem uznākusī ziema ar kārtīgu salu bija pārbaudījums gan jaunbūvētajai aukstajai kūtij, gan slaukšanas iekārtām. Serviss nav uz vietas.

Govis ātri pierada pie robota, brāķēt tādēļ nevajadzēja, ja nu vienīgi vecās. Jaunās govis jau otrā, trešā dienā ejot robotā pašas.

„Jaunais sākums bija dramatisks. Grīdas jaunajā kūtī izrādījās no nekvalitatīva betona. Govis negribēja pa to staigāt, nenāca ēst un mazāk kustējās – vairākus desmitus lopiņu pat bijām spiesti likvidēt. Govis negāja ārā no guļvietām, jo tur bija gumijas segums. Pieaicinājām dažādus speciālistus un nācām pie atziņas, ka vainīgas ir grīdas. Tad atbrauca AS Dimedium Latvija pārstāvis un pateica, ka šo sāpi var atrisināt, ieliekot gumijas paklājus visā kūtī. Operatīvi ieklātais Magellan grīdas segums no Francijas ne tikai novērsis šo problēmu, bet ir arī drošāks un ērtāks lietošanā govīm un fermas darbiniekiem, tās apkopjot. Pat govis ar bojātiem nagiem uzreiz spēja pašas doties slaukties uz robotu. Piens un govju kustīgums atjaunojās pāris nedēļu laikā. Mēs, šķiet, esam vieni no pirmajiem Latvijā, kuriem visas kūtis izklātas ar gumijas tepiķiem. Tagad govis staigā, danco un dod kārtīgi pienu. Ar tīrīšanu arī nav problēmu, jo skrāpis iet pāri arī gumijas grīdai,” grīdu sāgu noslēdz Inta.

SIA Intas īpašniece Inta Bagdone.

Izslaukumi
Arī izslaukumi kopš pie piena robota palaišanas esot saimniecībā pieauguši, jo govis iet četras un pat piecas reizes dienā slaukties. „Robots izvērtē izslauktā piena daudzumu, ja govs dod mazāk par sešiem litriem vienā slaukšanas reizē, tad to govi neslauc,” skaidro saimniece.

Pašlaik izslaukums saimniecībā ir 32 l piena no govs dienā. Rekordistes dod ap 60 l dienā. Inta lēš, ka pērn bijis ap 10 000 kg no govs laktācijā, šogad varētu būt kādi 12 000 kg: „Tomēr uz lieliem izslaukumiem netēmēšu, pažēlošu govis, lai saražo mazāk piena, bet padzīvo pāris laktācijas ilgāk, jo labas govis nav viegli izaudzināt. Mums ganāmpulkā ir gan ceturtās, gan piektās un pat sestās laktācijas govis. Lielajās fermās mēdz izbrāķēt jau otrajā laktācijā, jo rodas kāju problēmas. Es visiem tagad saku, ja vēlreiz būvētu kūti, uzreiz ieliktu gumijas paklājus. Govīm jādod viss labākais, tad arī viņas atdarīs tāpat.”

Pienu saimniecība jau daudzus gadus realizē Talsu piena pārstrādes uzņēmumam, kura piena mašīna iebrauc sētā reizi divās dienās un aizved prom piecas tonnas piena.

Jautāta par piena kvalitāti, Inta stāsta, ka arī vecajā kūtī tā esot bijusi augsta, bet tagad situācija uzlabojusies vēl vairāk. „Robots uzreiz monitorā parāda, kurai govij ir kādas veselības problēmas. Tas ir pirmais ieraksts, no rīta atverot datoru.

Robots mēra arī govīm temperatūru. Tāpēc slimība ātri tiek pamanīta un netiek ielaista, līdz ar to zāles nav jālieto, pietiek vien ar biežāku slaukšanu un pāris devām smēres. Slimo govju piens slaucot tiek atdalīts atsevišķi un ievadīts speciālos spainīšos. Robots arī pats sevi iztīra pēc slimās govs izslaukšanas,” saimniece uzteic robotu.

Magellan grīdas segums no Francijas.

Atražošana
Govis saimniecībā sēklo paši, biomateriāls pēc atbilstošāko pāru atlases tiek piegādāts no vairākiem veterinārajiem servisiem. „Vienu brīdi sēklojām ar šķiroto biomateriālu, bet, kad govis slikti meklējās un tām parādījās problēmas ar kājām, pārgājām uz sēklošanu ar nešķiroto materiālu. Tagad atkal sākam domāt par atgriešanos pie šķirotā, jo dzimst daudz bullēnu, kurus pārdodam divus nedēļus vecus. Savukārt telītes paturam ganāmpulka atražošanai. Iztiekam ar pašu resursiem. Pirms diviem gadiem, kad sapratām, ka būs jaunā kūts un būs vajadzīgs liels izrāviens, tad gan iepirkām mēnesi vecas telītes,” stāsta saimniece.

Mazie teliņi dzīvo āra būdiņās, tāpēc saimniecei jau padomā atjaunot vēl vienu blakus esošo bijušo sovhoza kūti, kas atrodas uz Intas zemes, un iekārtot tur teļu kūti. Blakus pat sanāktu vieta vasaras aplociņam.

Barības piestūmējs.

Barošana
SIA Intas apsaimnieko 300 ha zemes, no kuriem puse ir apsēta ar rapsi un labību, pārējās platībās aug zālāji un ir ganības. „Barību gatavojam paši, pērkam tikai kombinēto spēkbarību robotam. Jau divus gadus audzējam kukurūzu. No tās arī piens garšīgāks un saldāks,” piebilst saimniece.

Kūtī atrodas arī Lely barības piestūmējs, kas ik pēc noteikta laika izbrauc un pie stumj govīm skābsienu, jo govis to izrakņā un tad vairs netiek klāt. „Barības stūmējs, līdzīgi kā mājas uzkopšanas robotiņš, izdara savu darbu un aiziet atpakaļ uz savu mājiņu lādēties. Cilvēku blakus nevajag. Ja nebūtu agregāta, tad tas būtu jādara kādam cilvēkam,” ar modernizāciju apmierināta Inta.

Jaunā govju kūts ar 140 guļvietām.

Attīstība
„Turpmākā attīstība viennozīmīgi saistīta ar govju skaita pieaugumu, jo rudenī kūtī jau vajadzētu būt ap 140 govīm, lai abi roboti būtu nodarbināti. Savulaik par pirmajiem projektu līdzekļiem deviņdesmitajos gados iegādātā tehnika novecojusi. Protams, ir jau pa šiem gadiem nopirkts arī šis tas jauns, bet vēl noteikti vajag jaunu barības mikseri un vircas mucu, kā arī gudru minerālmēslu kliedētāju, lai ietaupītu naudu. Vajag vēl vienu traktoru, arī lielāku kombainu. Redz, to vajadzību sanāca jau diezgan daudz. Tāpat vajadzētu sakopt apkārtni, lai pašiem prieks nākt uz darbu. Pērnruden mums gāja smagi, kamēr tā īsti apguvām jauno kūti, bet visu esam pārdzīvojuši un ar gaišu skatu raugāmies nākotnē,” uz pozitīvas nots sarunu noslēdz Inta Bagdone.

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Zemnieku saimniecība "Lazdiņi" - jauns lauksaimnieks, strauja izaugsme
Zemnieku saimniecība "Lazdiņi" - jauns lauksaimnieks, strauja izaugsme

Jauno lauksaimnieku un speciālistu trūkums laukos ir vispārzināms fakts, tā...

No sūkalām līdz bioplastmasai
No sūkalām līdz bioplastmasai

Saskaņā ar ES nostādnēm pētījumi rūpnieciskās biotehnoloģijas jomā arvien v...

Mizgrauži apēd tavu mežu!
Mizgrauži apēd tavu mežu!

Latvijā nejaukākais egļu audžu kaitnieks ir egļu astoņzobu mizgrauzis. Tam ...

Būt zaļākiem un vairāk nekā pusgadu nemaksāt par elektrību
Būt zaļākiem un vairāk nekā pusgadu nemaksāt par elektrību

Ēdoles pagasta Kuldīgas novadā atrodas z/s Mežoki − šobrīd lielākā aitu aud...