Saimnieks LV / 2025.gads (Augusts)

Sertificētas sēklas un mūsdienu prasībām atbilstošas šķirnes ir ļoti svarīga lauksaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas būtiski ietekmē visu pārtikas ražošanas ciklu no sējas līdz pat produktam veikalu plauktos. Tas, kādu sēklu lauksaimnieks izvēlēsies ražas ieguvei, būs pirmais solis, kas noteiks patērētājiem piedāvātās pārtikas kvalitāti.

Latvijā sēklu sertifikāciju veic Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Sēklu kontroles departaments, kas atrodas Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Sertifikācijas process ietver sēklu audzēšanas un sagatavošanas uzraudzību vairākos posmos: pārbaudes sēklu audzēšanas laukā, laboratorijas analīzes, kā arī sagatavoto sēklu partiju šķirnes tīrības un identitātes novērtēšana, tajā skaitā lauka pēckontroles pārbaudes.

Šī sistēma garantē, ka sēklas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kvalitātes standartiem attiecībā uz šķirnes identitāti, šķirnes tīrību, citu augu sēklu piejaukumu, sēklu tīrību, dīgtspēju un ka tajās nav patogēnu.

Kad veiktas laboratoriskās pārbaudes, katrai sēklu partijai tiek izsniegts Sēklu testēšanas pārskats ar atzinumu par tās atbilstību sēklu tirdzniecības prasībām. Ja partija paredzēta tirdzniecībai, tai tiek piešķirtas oficiālās sēklu saiņojuma etiķetes, kas apliecina sēklu sertificēto statusu.

VAAD uzglabā paraugus no katras sertificētās sēklu partijas vienu gadu pēc analīžu pabeigšanas, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu darba kvalitātes kontroli.

Latvijas un Eiropas Savienības normatīvie akti nosaka, ka tirdzniecībā drīkst piedāvāt tikai sertificētas sēklas – nesertificētu sēklu realizācija ir likuma pārkāpums.

Sertificētas sēklas sēja ir kvalitatīvs pārtikas ražošanas procesa starts, tās izmantošana pozitīvi ietekmē saimniecību peļņu, saimniekošanas atbilstību likumdošanas prasībām, produkcijas izsekojamību un, kas ne mazāk svarīgi, – inovāciju attīstību, jo daļa ieņēmumu no sēklu realizācijas tiek novirzīti selekcionāriem jaunu, mūsdienīgām ražošanas prasībām atbilstošu šķirņu radīšanai.

Būtībā sertificētas sēklas izvēle pozitīvi ietekmē visu ražošanas ciklu – no ražas izaudzēšanas uz lauka, tās pārstrādes pārtikas rūpniecības uzņēmumos līdz pat produktu patērētāja galdam.

Neizmantots potenciāls
Lai gan sertificētu sēklu izmantošanas priekšrocības ir zināmas un vispāratzītas, mūsu valstī tās lieto maz. Latvijā vairāk audzētā graudaugu kultūra ir ziemas kvieši. Vidēji pēdējos piecos gados ar sertificētajām sēklām gadā var apsēt tikai 13 % no ziemas kviešu kopplatības, tātad teju 90 % kviešu Latvijā izaudzēti no nesertificētas sēklas. Ar pārējām graudaugu kultūrām ir līdzīgi. Diemžēl šajā ziņā būtiski atpaliekam no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas, nemaz nerunājot par citām Eiropas valstīm. Zviedrijā un Dānijā, piemēram, ar sertificētām sēklām tiek apsēti 70–90 % graudaugu platību.

Skaitļi rāda, ka lielais vairums graudu pie mums tiek ražoti izmantojot nesertificētas sēklas, kas nav izgājušas attiecīgās kvalitātes pārbaudes un daudzos gadījumos tiek sagatavotas ļoti vienkāršā un neprofesionālā veidā. Ir gadījumi, kad šādas sēklas tiek piedāvātas tirdzniecībai, lai gan tas ir klajš sēklu tirdzniecības noteikumu pārkāpums un draud pārdevējam ar tiesvedību. Neizskatāmies labi arī šķirņu selekcionāru tiesību aizsardzības jomā. Eiropas Savienības un Latvijas likumi nosaka, ka saimniecībām ar graudaugu platībām virs 20 ha, kas savām vajadzībām pavairo autortiesību aizsardzībai reģistrētas šķirnes, jāsamaksā selekcionāram intelektuālā īpašuma izmantošanas atlīdzība. Taču, tā kā regulējums nav sakārtots, par izmantotajām aizsargātajām graudaugu šķirnēm atskaitās un ar selekcionāriem norēķinās tikai aptuveni 5 % lauksaimnieku. Tas nozīmē, ka vismaz 80 % Latvijā izaudzēto graudu tiek ražoti, nesamaksājot selekcionāriem par šķirņu radīšanā ieguldīto darbu. Pateicoties graudu audzētāju prasmēm un pielietotajām tehnoloģijām, Latvija bieži vien ierindojas ES lielāko graudu eksportētāju pirmajā pieciniekā, bet, ņemot vērā iepriekš teikto, ir risks, ka attiecīgā produkta eksports no valsts var tikt apturēts intelektuālā īpašuma likumdošanas pārkāpumu dēļ. Citas ES valstis jau ir ar to saskārušās.

Vai mērķis tiešām attaisno līdzekļus
Kā galveno argumentu nesertificētas sēklas izvēlei vairums lauksaimnieku min naudas taupīšanu. Un tiešām, ja paskatāmies uz cenas starpību starp preču graudiem un sertificētām sēklām, sanāk, ka izmaksas uz hektāru tādējādi var samazināt par 30–40 EUR, bet, vai tas ir pietiekami, lai uzņemtos riskus, kas saistīti ar nepārbaudīta un, iespējams, nepietiekami kvalitatīvi sagatavota sēklas materiāla lietošanu?

Mūsdienu lauksaimniecībā nesertificētu sēklu izmantošana tiek uzskatīta par novecojušu un nekonkurētspējīgu darbības modeli. Eiropas lauksaimniecības stratēģija orientē uz visos aspektos legālu, augstākās kvalitātes pārtikas un lopbarības produkcijas ražošanu. Lai to sasniegtu, lauksaimniekiem jāstrādā profesionāli, izmantojot kvalitatīvākos ražošanas līdzekļus un ieguldītos resursus, to skaitā sertificētas sēklas.

Graudaugu sējumi, ja lauksaimnieks izvēlas sēt nesertificētu sēklas materiālu - šķirņu saujaukums, grūti apkarojamas nezāles (Bauskas novads, Vecsaules pagasts).

Rēķinoties ar patērētāju
Eiropā, tajā skaitā Latvijā patērētājs arvien lielāku uzmanību pievērš pārtikas produktu izcelsmei, veselīgumam un izsekojamībai, vai produkti ražoti no kvalitatīvām izejvielām un ar videi draudzīgām tehnoloģijām. Mūsdienās patērētājs ir tas, kas nosaka pārtikas ražošanas nozares attīstību un lielo pārtikas ražotāju stratēģiju. Laika gaitā patērētāju prasībām ir izteikta tendence pieaugt. Jau šodien pārtikas produktu ražotājs cenšas uzsvērt produkta vietējo izcelsmi, veselīgumu, ražošanu, izmantojot videi draudzīgas tehnoloģijas. Ļoti iespējams, ka pavisam drīz produkta nokļūšanu pircēja grozā veicinās uzraksts uz iepakojuma Izaudzēts, izmantojot sertificētas sēklas. Tas būtu nepārprotams vēstījums patērētājam, ka sertificētas sēklas ir svarīga priekšrocība, kas cita starpā garantē pārtikas veselīgumu, tās izsekojamību un ražošanu, ievērojot likumdošanas un ētikas normas.