, .
partlycloudy_day 11.4℃
Vārda dienu svin: Armands, Armanda

Rapool – mūsdienu rapšu sēklu pionieri

Elīna Šmite , 01-02-2021
Rapool – mūsdienu rapšu sēklu pionieri

Agronome Ērika Freimane, Rapool-Ring GmbH pārstāvniecības Baltijas valstīs reģionālā menedžere Latvijā, par rapšiem varētu runāt ilgi, jo par šo kultūru gūta pieredze pie viena no vecākajiem rapšu selekcijas uzņēmumiem Eiropā. Tomēr viena pati laba šķirne vēl nenodrošina augstu ražu, svarīgi ievērot pamata augu rotācijas principus, kas nodrošina augsnes auglību.

– Kā un kad sākās jūsu interese par agronomiju?
Ērika Freimane: – Man ģimenē nav agronomu, bet ir vairāki ārsti, tāpēc bērnībā gribēju kļūt par mediķi. Dzimu un augu laukos Kuldīgas pusē, tāpēc augi un lauki mani ļoti saistīja. Studijām gribēju izvēlēties vai nu ārstes, vai daiļdārznieces profesiju, bet, kad jau biju izlēmusi stāties Bulduru dārzkopības vidusskolā, radās iespēja apciemot Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kur jau studēja mans brālis. Man Jelgavā ļoti iepatikās, un tā arī mans ceļš aizveda agronomijas virzienā. Kursā bija daudz meiteņu, un pirmajā nodarbībā pasniedzējs, tagad jau profesors, Dainis Lapiņš teica – ja man būtu teikšana, te neviena meitene nesēdētu! Tolaik tas izklausījās skarbi, bet, kad es sāku strādāt (mans pirmais amats bija Kuldīgas rajona kolhoza iecirkņa agronome), šos vārdus līdz kaulam atcerējos. Šobrīd jau tas ir citādi, bet toreiz tie darbi tiešām īsti nebija domāti sievietēm – jāorganizē visi lauku darbi, bet tava brigāde vakar ir svinējusi...

90. gados nodibinājām savu saimniecību, jo ļoti gribējās saimniekot pašiem. Tas gan bija ļoti grūts laiks, kā jau daudziem, mums bija cūkas, govis, graudi... Savukārt 1998. gadā sāku strādāt augu aizsardzības līdzekļu kompānijā, biju agronoms – konsultants, arī tirgotājs. Atceroties savu bērnības sapni kļūt par ārsti, tagad man šķiet, ka pilsētā nemaz nevarētu dzīvot un strādāt, jo man patīk lauku brīvība, taču, strādājot kā agronome, sapratu, ka esmu gluži kā ārsts augiem! Tolaik bija ļoti daudz jābraukā pa saimniecībām, jāskatās, kas notiek uz laukiem, – jānosaka diagnoze un jāizvēlas ārstēšanas metodes un līdzekļi. Bija gadījumi, kad stāvu uz lauka, kur it kā viss ir izdarīts, kā vajag: augseka, mēslojums, bet augi vienalga mokās – tātad kaut kas nav pareizi. Un tad atkal nejaušība mani saveda kopā ar Rapool, kur sāku strādāt 2015. gadā. Pirmais brauciens uz Vāciju bija pie viena no Rapool akcionāriem – uz DSV selekcijas staciju, kur cita starpā stāstīja par starpkultūrām, Terralife programmu. Sapratu, ka šis ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai atdotu augsnei auglību. Tur tika veikti daudzveidīgi izmēģinājumi –
dažādi sugu maisījumi, dažādām augsekām: eļļas augu, kukurūzas, cukurbiešu...

Kad arī Latvijā drīz vien sāka runāt par starpkultūru nepieciešamību un daži pret to iebilda, sapratu, cik tas ir būtiski. Jo, kā zinām, arī senākā lauksaimniecības praksē tīrumos graudaugi mijās ar zālājiem, jo parasti saimniecībās bija arī mājlopi. Augsne tā atjaunojās, neveidojās nogurums, jo katra augu suga, sevišķi āboliņš, stiebrzāles, ar savu sakņu sistēmu veido labvēlīgu vidi augsnes mikroorganismiem, bet tie savukārt nodrošina minerālvielu pieejamību kultūraugiem, līdz ar to agrāk nebija problēmu ar augsnes auglību – tā gluži vienkārši bija dzīva.

– Un kā ir tagad, vai ar augsnes auglību ir problēmas?
– Jā, iztrūkstot zālāju elementam vai starpkultūrām, augsne noplicinās un sablīvējas. Ar minerālmēsliem tiek iedots fosfors, slāpeklis, kālijs, bet ne vienmēr kultūraugs var tos uzņemt. Vēl viens ļoti būtisks elements ir skābeklis. Ja augsne nav poraina, skābeklis pie saknēm nenokļūst un saknes tajā bezgaisa telpā nemaz neiet iekšā, paliek augsnes virskārtā, kas rada lielas problēmas, iestājoties sausumam. Notiek arī virkne citu procesu, piemēram, fosfors pie zināma augsnes pH saistās nešķīstošos savienojumos, bet būtu jāienāk citām augu sugām, kas ar saviem sakņu izdalījumiem – ektoenzīmiem to pārvērš augiem uzņemamā formā. Jābūt sabalansētai augmaiņai, bet tās mums lauksaimniecībā nereti pietrūkst.

– Pastāstiet vairāk par kompāniju Rapool-Ring GmbH!
– Rapool ir vācu selekcionāru apvienība, kas pirms vairāk nekā 40 gadiem apvienoja trīs galvenos akcionārus – Hans-Georg-Lembke KG, Deutsche Saatveredelung AG un W. von Borries-Eckendorf GmbH & Co KG, lai tirgū ērti varētu piedāvāt savu selekcionēto rapšu sēklas materiālu. Divi no Rapool akcionāriem ir arī septiņu vācu selekcionāru apvienības Saaten Union akcionāri, kas apvienojušies, lai tirgū piedāvātu savu selekcijas materiālu: graudaugu, zālaugu, tauriņziežu, biešu, tāpat arī starpkultūras sēklas. Baltijas valstīs darbojas Rapool, kas pārstāv arī Saaten Union intereses, citu valstu tirgos abas kompānijas strādā atsevišķi.

Rapool var uzskatīt par celmlauzi rapšu hibrīdu selekcijā. Pirmās hibrīdās rapšu šķirnes tika izveidotas nebūt ne tik sen – to Rapool selekcionāri paveica pirms 20 gadiem. Pirmā Rapool pārstāvniecība Baltijā tika atvērta Lietuvā, kur joprojām ir galvenais birojs. Toties sēklu izmēģinājumi tiek veikti katrā valstī atsevišķi, jo apstākļi tomēr atšķiras, tieši tāpat kā mentalitāte un intereses. Sākotnēji manā pārziņā bija gan izmēģinājumu kontrole, gan darbs ar tirgotājiem, kas Latvijā izplata Rapool sēklas, gan ar lauksaimniekiem, visas mārketinga aktivitātes. Pieaugot darbības apjomam, Lietuvā darbu uzsāka produktu menedžeri, kas atbild par izmēģinājumiem (arī Latvijā) un mārketingu, šogad man piebiedrojusies kolēģe Latvijā – Inese Rafaele.

Pie mums izmēģinājumi galvenokārt notiek MPS Pēterlauki, taču plānojam tos attīstīt arī citur. Lietuvā un Igaunijā katrā ir pa trīs izmēģinājumu stacijām, kur tiek iekārtoti izmēģinājumi, jo tur vēl joprojām notiek jauno šķirņu reģistrācija. Ļoti būtiski pārbaudīt tieši ziemcietību. Kad sākotnēji tiek veikti izmēģinājumi Vācijā, katrs jaunais hibrīds tiek rūpīgi pārbaudīts – nosaka tā ziemcietību, izturību pret slimībām u.tml. Taču citos augšanas apstākļos augs var uzvesties citādi, tāpēc arī nepieciešamas vietējās pārbaudes. Ja konkrētai šķirnei Latvijā nenotiek izmēģinājums, dodam sēklas izmēģināt kādā saimniecībā. Šķirnes potenciālu var ietekmēt audzēšanas apstākļi, agrotehnika, augsnes stāvoklis – dažādi faktori. Sevišķi to var attiecināt uz graudaugiem.

Vācijā kvieši pēc kvalitātes rādītājiem tiek iedalīti pa konkrētām grupām: E, A, B, C, un tās var atšķirties vienai un tai pašai šķirnei Latvijas apstākļos, piemēram, stabila B grupa Vācijā var būt A pie mums. Tas tādēļ, ka atšķirīgos apstākļos var atšķirties proteīna un ražas daudzums atkarībā no veģetācijas perioda.

– Kad sākāt strādāt Rapool, rapši jau bija izplatīta kultūra, bet pirms vairākiem gadiem tā Latvijai bija pavisam netipiska.
– Kad es studēju universitātē un sāku strādāt, par rapšiem zinājām pavisam maz, arī audzēšanas platības bija minimālas. Toreiz jau arī nebija tādas hibrīdās šķirnes, rapšu sēklās bija augsts erukskābes saturs, tāpēc to īsti nevarēja izmantot pārtikā, vienīgi tehniskiem mērķiem. Jaunajās hibrīdšķirnēs šīs skābes nav vai ir ļoti minimāli – 0.0. Vācijā joprojām ir šķirnes ar paaugstinātu erukskābes saturu, bet tās tiek audzētas tehniskām vajadzībām.

Pašlaik no mūsu piedāvātājām ziemas rapšu šķirnēm visi ir hibrīdi, arī no vasaras šķirnēm – pārsvarā. Hibrīdās šķirnes tiek veidotas, krustojot mātes un tēva līnijas, ar konkrētām šķirnes īpašībām, ko vēlas attīstīt. Iegūtais bērniņš ir pirmās paaudzes hibrīds jeb F1, kurā dominēs noteiktas mūs interesējošas īpašības. Rapši kā svešapputes augi savā starpā var krustoties arī paši, bet tad mēs nekad nezināsim, kuras īpašības piemitīs nākamajai paaudzei. Hibrīdi savukārt ir viendabīgi jeb homogēni – visos bērniņos ir vienas un tās pašas īpašības, līdz ar to iegūstams viendabīgs sējums. Līnijšķirņu sējumā savukārt katrs augs var būt ar atšķirīgu ziedēšanas laiku, garumu, izturību pret slimībām u.tml.

– Jūs aktualizējat arī problēmu par hibrīdo sējumu pašrocīgu pārsēšanu saimniecībās.
– Tas ir uztraucoši, jo pēdējos gados par to dzirdu ik pa laikam. Tas nozīmē, ka zemnieks no iesētās hibrīdās sēklas nokuļ materiālu, ko nākamgad sēj atkal. Ja šim hibrīdam nav nekādas ļoti specifiskas īpašības – rezistences, iegūsi parastu līnijšķirni, kam būs dažādas īpašības, ne vairs ar garantiju tās, kas sākotnēji bijušas hibrīdam. Taču, ja iesēj Clearfield rapšu hibrīdu sēklas, skaldoties tikai katrs ceturtais augs mantos izturību pret herbicīda darbīgo vielu imazamoksu. Sliktākais, kas notiek, ja pārsēj pret kādu slimības ierosinātāju, piemēram, sakņu augoņiem rezistentas hibrīda sēklas, – rezistences gēns pārmantosies tikai daļai augu, kādam kā dominants, kādam kā recesīvs, līdz ar to šie augi jau būs ieņēmīgi pret slimību, un laika gaitā konkrētais slimības ierosinātājs iemācīsies apiet rezistento gēnu, lai inficētu augu. Tās būs rezistences beigas pret šo ierosinātāju. To pašu var attiecināt arī uz citām slimībām, pret kurām ir jau izveidotas rezistentas šķirnes, − fomozi, turnepšu dzelteno vīrusu. Pārsējot šādu sēklu, kaut kādā laika periodā veidosies sējumi, kas būs ieņēmīgi pret konkrēto slimību, jo patogēni arī cīnās par izdzīvošanu un visu laiku meklē ceļus, kā vairoties. Tas ir liels risks! Tas nozīmē, ka būs jālieto arvien vairāk fungicīdu, bet, kā zināms, Eiropas Savienības lauksaimniecības politika pašlaik vērsta uz to, lai samazinātu, pat izbeigtu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu rapšos. Tāpēc arī Rapool selekcionāri strādā pie tā, lai iegūtu rapšu hibrīdus, kas ir izturīgi pret slimībām un ko varētu audzēt arī bez fungicīdu lietojuma. Taču šāda patvaļīga hibrīdu pavairošana visu šo sistēmu, kā arī augu seku var sagraut.

– Rapool rapšu sēklu izvēle ir ļoti plaša, kā lauksaimniekam atrast īsto?
– Baltijas valstīs tirgotājiem ir ekskluzīvas tiesības izplatīt konkrētas šķirnes sēklas. Latvijā Rapool rapšu sēklas izplata Baltic Agro, Latraps, Vaks, Elagro Trade, Linas Agro, KG Latvija un Agrochema. Scandagra – viena mūsu akcionāra šķirni. Taču es šķirnes grupētu pēc līdzīgām pazīmēm, kur vienā grupā ietilpstošas, piemēram, ar izturību pret konkrētu slimību, ir savā starpā arī citādi ļoti līdzīgas, pēc izskata (kompakta vai liela auguma), nogatavošanās laika u.tml. Ar katru paaudzi šķirnei par aptuveni 1.5 % pieaug ražas līmenis, arī izturība pret slimībām paaugstinās. Šķirnes kļūst robustākas, audzelīgākas, lai tās jau pašā sākumā varētu labāk konkurēt ar nezālēm, varētu labāk ataugt pavasarī, ja ir apsalušas vai nograuzuši meža zvēri.

Clearfield tehnoloģijas radīšanas periodā Rapool cieši sadarbojās ar Basf un radīja hibrīdus, kas piemēroti šai tehnoloģijai, tas nozīmē, ka ar klasiskajām selekcijas metodēm tika veidoti hibrīdi, kas ir izturīgi pret herbicīda Clamox darbīgo vielu.

No Latvijā pieejamām Rapool selekcijas sēklām populārākais joprojām ir ‘Mercedes’, vēl pavisam nesen tas bija ‘Visby’. Lauksaimnieks ir konservatīvs un ņem to, kas pārbaudīts, jaunumus izvēlas, bet audzē mazākās platībās. ‘Mercedes’ ir sala izturīga šķirne, kas ir piedzīvojusi visus nelabvēlīgos apstākļus, saimnieki to uzskata par drošu un pārbaudītu visos novados. Savukārt jaunās šķirnes ir jāpārbauda, lai izvēlētos savai saimniecībai piemērotāko.

– Arvien mazāk tiek sēti vasaras rapši.
– Viens no iemesliem − tika aizliegta insekticīdu saturošā kodne un nevarēja vairs īsti ierobežot spradžus, kas īpaši nepatīkami var būt sausos pavasaros. Taču galvenā problēma ir spīdulis, jo jau pirms vairākiem gadiem tam bija izveidojusies rezistence pret parastajiem piretroīdu grupas pieskares insekticīdiem. Daudzi produkti vienkārši nestrādāja, un spīdulis masveidā nograuza rapšu ziedpumpuriņus. Atliktu lietot kādas stiprākas iedarbības vielas, taču tas vairs nav atļautas, lai netiktu smidzināts ziedošos rapšos. Ziemas rapšos ziedēšana parasti sakrīt ar vēsāku laiku, kad spīduļi vēl nav tā savairojušies, var pat iztikt bez miglošanas. Vasaras rapšos tas nav iespējams.

Vēl viena liga jau pāris gadus ir kāpostu cekulkode, kas uzbrūk vasaras rapšiem un ar ko arī ir ļoti grūti cīnīties. Der tikai sistēmas iedarbības insekticīdi.

Jā, vasaras rapšu platības sarūk, tos pat vairāk izmanto, ja jāpārsēj ziemas rapši vai vajag augsekai.

– Pēc novērotā – vai ziemas rapšus mūsu lauksaimnieki prot audzēt pietiekami prasmīgi?
– Vispārīgos vilcienos noteikti varētu teikt, ka jā. Taču jautājums par augseku un pareizu agrotehniku joprojām pastāv. Ja šis aspekts būs sakārtots, tad arī atkritīs daudzas problēmas ar slimībām un kaitēkļiem, augsnes nogurumu, kas arvien vairāk parādās. Dažkārt gadās tā, ka maijā un jūnijā redzu ļoti skaistus rapšu laukus, bet pēc kulšanas saimnieks teic, ka bija gaidījis vairāk. Tas nozīmē, ka ir skaista zaļa masa, bet ražas veidošanai kaut kā pietrūcis – kāda svarīga barības elementa, mitruma, jo saknes nav pietiekami dziļi iestiepušās augsnē; tas būtu jāanalizē. Es gan teiktu, ka ar Rapool šķirnēm tā gadās retāk un dažkārt raža pat ir labāka nekā sākotnēji no malas izskatījās. Domāju, ka tas ir jaunākās selekcijas un rezistenču pret slimībām nopelns.

Katrā ziņā rekomendācijas rapšu audzēšanai mainās, mainoties laikapstākļiem un situācijai uz lauka vispār. Savukārt, runājot par optimālajiem sējas termiņiem, mēs iesakām – jo ātrāk, jo labāk. Rapsi par ātru iesēt nevar! Par vēlu gan. Ja rapši aug par strauju, tos var pieregulēt, bet, pārāk vēlu iesējot, piemēram, sausuma dēļ, rapši sadīgst trīs nedēļas vēlāk, un tur īsti vairs neko nevar labot – vēlamā to summa nebūs. Var būt arī tā, ka septembrī rapši veido skaisto zaļo masu, bet ne stipru un dziļu sakņu sistēmu.

Tāpat rapšu attīstību ietekmē silta ziema. Selekcionāri ir novērojuši, ka, ja nav sala, rapši sāk slinkot un nākamajā gadā ražo mazāk sēklas. Tā Lielbritānijā, kur īsti nav ziemu, novērots, ka rapši vairs nedod tik labas ražas, jo tiem ir vajadzīgs stress. Augs par nākamās paaudzes veidošanu pastiprināti domā tad, kad ir nonācis stresa situācijā! Arī augšanas regulatora lietojums var izraisīt tādu efektu.

Man patīk, ka, strādājot Rapool, mēs strādājam ar dzīviem augiem. Te nekad nav viena pareizā recepte. Par rapšu audzēšanu var mācīties un mācīties, jo situācijas un augšanas apstākļi vienmēr mainās. Lauksaimniecībā tagad ienāk jaunā paaudze, kas daudz mācās no ārvalstu avotiem un izmēģina jaunas metodes. Tas ir lieliski!

– Eiropas Savienībā ģenētiski modificētas rapšu sēklas ir aizliegts audzēt, taču kādas ir to priekšrocības?
– ĢMO rapšu sēklas daudz audzē Kanādā. To audzēšani ir mazākas izmaksas, jo var ietaupīt uz augu aizsardzības līdzekļiem – nav nepieciešami tik daudzi miglojumi. Šogad pēc rapšu eļļas varētu būt diezgan liels pieprasījums, pat zināms deficīts, to izmanto gan pārtikai, gan dīzeļdegvielai, spraukumus – lopbarībai, kā arī sāk izmantot kā proteīna avotu. Un tādā gadījumā rapšu eļļu ES fabrikas var iepirkt no ārvalstīm, bet neviens nevar būt drošs, ka tās nav no ĢMO šķirnēm. Iejaukšanās gēnu darbībā ir bīstama, jo nevar zināt, kādas izmaiņas var notikt pēc 10 un 20 gadiem.

– Rapši šogad jau ir sasēti. Kam iesakāt pievērst uzmanību, lai pavasarī sagaidītu skaists zelmenis?
– Par augseku un augsnes auglību es jau minēju, par to ir jādomā vienmēr. Augsnei ir jābūt dzīvai, tad viss notiks! Vēl man patīk, ka arvien biežāk rapšu sējumos izmanto minimālās sējas un augsnes apstrādes tehnoloģijas. Esmu redzējusi, ka decembrī, janvārī, kad ir nolijis auksts lietus, rapši tādi galīgi sanīkuši mēģina augt tajā plikajā laukā. Nav brīnums, ka izsalst! Taču, ja rapšiem apkārt ir kādi salmi, kaut kāds aizvējiņš, palicis humuss no salmu atliekām, tiem nodrošināta omulīgāka vide. Citādi – ir labi, ja rapšiem ir labi izveidojusies lapu masa un tie pārklājuši augsni, iesaku arī lapu mikroelementus, kuros ir fosfors, tas noderēs sakņu sistēmas stiprināšanai. Paēdis cilvēks izturēs salu un aukstumu, tieši to pašu var teikt par augiem! Visa pamatā ir sabalansēta barošana. Augsnē no rudens vajadzīgajā apjomā ir jābūt visam – slāpeklim, sēram, fosforam, kālijam, cinkam, varam, boram... Jo rudenī jaunajam augam tiek ielikti visi pamati – tas izveido sakņu sistēmu, siltā rudenī par var nonākt līdz primāro ziedpumpuru izveidei. Optimāli uz ziemošanu vajadzētu būt astoņām lapām, vācu kolēģi izpētījuši, ka tad augs ir uzņēmis 80 kg slāpekļa – no augsnes, nokrišņiem, salmiem.

Savukārt augšanas regulatoru vajadzēs stiprāku intensīvi augošam hibrīdam, lai tas neaug par ātru, bet lēnākām šķirnēm, piemēram, ‘Einstein’, vispār labāk tikai fungicīdu. Augsnes regulators rudenī palīdz augam uzkrāt cukurus, labi, ja tas satur arī fungicīdu, kas paralēli pasargā no inficēšanās ar slimībām no rapšu sārņaugiem.

Lauksaimniecība ir bizness, un tā arī jāuztver. Jāveic tirgus un savas darbības analīze, lai redzētu kļūdas, problēmas vai gluži pretēji, labākos risinājumus. Tomēr šis bizness atšķiras no citiem, jo ražošanas līdzekļi ir dzīvi organismi – zeme, augi, mājlopi un darbības vide vienmēr mainīga, dabas untumiem pakļauta. Taču līdz ar to tas ir interesants un izaicinošs. Šeit nekad nedarbosies tikai viena recepte, rekomendācija. Pat vienas saimniecības dažādos laukos var būt jāizmanto atšķirīgas pieejas. Analizējiet, atmetiet nederīgo un veiciet pierakstus – kas ir bijis labais un noderīgais, kas ne. Nemitīgi jāizdara secinājumi!

– Tātad rapši Latvijā ir uz palikšanu!
– Rapšus audzēt ir ļoti izdevīgi, jo to cena parasti ir augsta, nav tik svārstīgā kā graudiem. Eiropā prognozē, ka pieprasījums pēc rapšiem tikai augs, jo ziemas rapšus izaudzēt Rietumeiropas valstīs kļūst arvien problemātiskāk, tiem uzbrūk kaitēkļi, slimības, ko arvien grūtāk kontrolēt, jo izkrīt pesticīdi. Izaicinājumu siltajās valstīs, pat Vācijā, kļūst arvien vairāk, un ražas krītas, kamēr Latvijā un Baltijā rapšus var izaudzēt, un tas vēl joprojām ir ekonomiski izdevīgi gan no iegūtās naudas, gan agronomiskā viedokļa.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas
Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas

Pierasts, ka visas automātiskās slaukšanas iekārtas ir aprīkotas ar automāt...

Izaicinājumi slaukšanas zālē: pupu mazgāšanas un tesmeņa atrietināšanas sistēmu izmantošana
Izaicinājumi slaukšanas zālē: pupu mazgāšanas un tesmeņa atrietināšanas sistēmu izmantošana

Šajā rakstā gribu pastāstīt par izaicinājumiem, ar kādiem sastopas piena ra...

100 kilogrami eksotikas
100 kilogrami eksotikas

Strausu fermā Mazzariņi, kas atrodas Glūdas pagastā starp Jelgavu un Dobeli...

Mūsu pēdu veselība
Mūsu pēdu veselība

Ziema un tumšais laiks ir atkāpies. Fiziskās aktivitātes un slodzes pieaug....