, .
cloudy 7℃
Vārda dienu svin: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Precīzā laukkopība ir straujākais solis stabilas saimniekošanas virzienā

Elīna Šmite - 2020-10-20 11:12:26
Precīzā laukkopība ir straujākais solis stabilas saimniekošanas virzienā

Gatis Bērziņš ir viens no precīzās lauksaimniecības (PL) pionieriem Latvijā un šajā jomā strādā jau 10 gadus. Viņaprāt, precīzā laukkopība nav ekstra, tā nevis papildina agrono­misko darbību kvalitāti, bet pati ir kvalitatīva agrono­mija. Kvalitatīva precīzā laukkopība pasargā lauk­saimnieku no nerentabliem sānsoļiem lielajā izmaksu segmentā – mēslošanā un augu aizsardzībā. Kad iestājas ražai nelabvēlīgi apstākļi, tad precīzā lauk­kopība vienīgā parāda, kas ir lauksaimnieka spēkos, lai situāciju atrisinātu ar mazā­kajiem zaudējumiem vai ar peļņu. Katram lauka noga­balam ir atšķirīga auglības situācija, jo daba nav devu­si pilnīgi homogēnus lau­kus. Līdz ar to arī auglības uzturēšana katrā lauka metrā atšķiras. Un te talkā nāk precīzā laukkopība!

– Tevi kopā ar uzņēmumu AgriCon var uzskatīt par precīzās lauksaimniecības ieviesējiem Latvijā.
Gatis Bērziņš: – Es esmu pirmais Latvijā, kurš PL nododas pilnībā un nodarbina padsmit cilvēkus. Krietni pirms manis ar atsevišķiem PL risinājumiem bija sācis darboties Jānis Cers (Claas). Manam AgriCon franšīzes uzņēmumam Latvijā nākamgad būs 10 gadi, savukārt pats AgriCon dibināts Vācijā pirms 22 gadiem. Šai nozarei pievērsos iepriekšējās krīzes laikā, lai gan ar lauksaimniecību biju saistīts jau iepriekš. Sākās viss ar to, ka Latvijā pazīstams lauksaimnieks 2007. gadā izrādīja interesi par slāpekļa sensoru. Toreiz kopā ar viņu devāmies uz Hanoveres lauksaimniecības izstādi un man rādās pilnīga pārliecība, ka sadarbība AgriCon ir tas, uz ko vēlos tiekties. Vēlākā ekonomiskā krīze bija tā, kas palīdzēja šo mērķi sasniegt.

Šo gadu laikā augšņu analīzes esam veikuši aptuveni 8–10 % lauksaimniecībā izmantojamām zemēm Latvijā, tā kā potenciāls vēl ir liels. Līdzīgi ir Lietuvā un Igaunijā, kur mans uzņēmums arī strādā. Pērn Baltijas valstīs augsnes analīzes tika veiktas  60 tūkst. ha, gandrīz puse – Latvijā. Klientu skaits šo gadu laikā nemitīgi kāpj, un man tiešām šķiet, ka mūsu klientu bizness attīstās milzu ātrumā. Un tas rada prieku! Latvijā šogad būs 50 Yara N–sensora lietotāju, vairāk nekā 150 saimniecības ikdienā izmanto augsnes mēslošanas un kaļķošanas kartes savos modernajos izkliedētājos. Parādījušies arī partneri, kas sniedz lauksaimniekam tehnikas pakalpojumus, kaļķojot augsnes, un izmanto mūsu sagatavotās lauku kartes.

Šo gadu laikā esmu sastapies ar daudziem lauksaimniekiem, kas redz, ka zināšanās ir spēks. Lauksaimnieki kļūst atvērtāki risinājumiem, kas palīdz pieņemt labākus lēmumus un īstenot tos. Pirmās saimniecības, ar kurām strādāju, pašas interesējās par mūsu augu sensoriem un augsnes mēslošanas kartēm, daži paši ar mani sazinājās, un daudzi nekavējoties iegādājās AgriCon risinājumus, jo par ieguvumiem jau bija pārliecināti. Vai precīzāk –  gribēja tikt vaļā no neatrisinātas un dārgas problēmas savā saimniecībā – kontroles trūkuma ražas veidošanā.

–  Kādi ir AgriCon pakalpojumi?
–  Pamatā mēs palīdzam sakārtot augu barošanas procesus ar makroelementiem, ieviešot saimniecībā metodes efektīvākai augu barošanai. Sniedzam pakalpojumus un piegādājam iekārtas.
Pakalpojums ir augsnes mēslošanas plāna sagatavošana. Latvijā nenovērtēti lielas problēmas rada trūkstošie barības elementi, nesakārtotais pH visā teritorijā un Ca trūkums Zemgales zemēs. Nesabalansēta auglība augsnē būtiski pastiprina ražas nosvārstīšanos uz leju pie ekstrēmiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī samazina slāpekļa mēslojuma lietderību. Šo problēmu atri-sina korektas augsnes mēslošanas kartes, ko mēs sagatavojam lauksaimniekam, izvērtējot katru lauka nogabalu. Lauksaimnieks saņem recepti P, K, Mg un kaļķa saturošiem mēslojumiem.


Vēl mēs piegādājam slāpekļa sensora iekārtu un aprīkojam traktortehniku, kas veic augu mēslošanas darbus. Pats lielākais izaicinājums lauksaimniekam ir lietot slāpekļa mēslojumu tik daudz, lai tas sasniegtu izdevīgāko ražas punktu. Pārsniegt šo optimālo augu barošanu ir ļoti viegli, tāpat arī viegli ir nepietiekami barot augus. Robeža, cik augam attaisnojas slāpekli mēslot, nav redzama ar neapbruņotu aci. Turklāt, mēslojot bez sensora, konstantā mēslošanas metodē nav iespējams optimāli labi pabarot augu. Nav tādu platību, kur augsne visos nogabalos nodrošinātu vienmērīgu dabisko slāpekli. Tātad ar konstantu devu nav iespējams korekti papildmēslot, lai nepāršautu pāri vai arī nesasniegtu optimālo devu. Kā to var redzēt dzīvē? Piemēram, augu veldrēšanās atsevišķos nogabalos, laba raža, bet svārstīga kvalitāte un 1000 graudu masa vai arī izteikti svārstīgas ražas. N (slāpekļa) mēslojumu var rentabli lietot tikai tad, ja ņem vērā apstākļus, augu potenciālu un augsnes N nodrošinājumu un zina, kā šo pārvērst pareizajā N mēslošanas devā. To izdara mūsu inteliģentais slāpekļa sensors.

Arī AAL lietošana konstantās devās ir dažkārt nepietiekami efektīva. Klasiskajā smidzināšanas metodē preparāts tiek izstrādāts konkrētā apjomā uz hektāru. Taču kas tad jāsmidzina −  hektāri vai augi? Vienā vietā ir 0.5 kg/m2 augu, citā vietā – 3 kg/m bioloģiskās masas. Plānākajos apgabalos preparāta deva būs sešreiz augstāka uz vienu augu nekā kuplākajā nogabalā. Ja pat puse smidzinājuma miglas nonāk zemē, tāpat disproporcija saglabājās 1 pret 3. Konstantā deva ir ārkārtīgi neproporcionāla. Iedomāsimies, ka slimnīcā ir 100 slimnieki, no kuriem apaukstējušies ir 30 %, 20 % ar iesnām un pārējie veseli. Pretapaukstēšanās līdzekļus vajag 50 cilvēkiem, bet kāds būs efekts, ja 50 cilvēku porciju sadala 100 vienādi? Skaidrs, ka labāk 50 nekā nekas, bet efektivitāte tādai metodei ir ļoti zema. Tieši tas pats ir uz lauka ar augšanas regulatoriem un fungicīdiem. Mēs piegādājam sensorus, kas atrisina šo problēmu, lai lauksaimnieks neizlietotu preparātu vieniem augiem pārāk daudz un citiem augiem pārāk maz.

– Kādi ir precīzās laukkopības risinājumu sniegtie ieguvumi?
– Īsā atbilde – peļņa ir divreiz lielāka! Tas kādam var šķist pārspīlēti, taču visu AgriCon risinājumu pareiza pielietošana saimniecībā dod papildus 240 EUR/ha un vairāk. Jo katrs mēslošanas vai augu aizsardzības līdzekļa kilograms savu darbu paveic 1.5–4 reizes efektīvāk, jo tiek lietots pareizajā laikā un pareizajā devā. Neesmu redzējis nevienu investīciju lauksaimniecībā, kas tik strauji atpelnītu katru ieguldīto eiro, kā precīzā laukkopība. Ne vienmēr ir runa par resursu taupīšanu, bet gan par efektivitāti, ko iegūstam no pielietotajām izejvielām. Ir ne mazums gadījumu, kad kādu līdzekli lietojam par maz, piemēram, fosforu, vai arī pārāk maz lietojam augu aizsardzības līdzekļus.

– Ir arī augsnes analīzes, kas saimniecībām ir obligāti jāveic atkarībā no reģiona ik pēc pāris gadiem.
– Es iesaku augsnes analīzes veikt ik pēc 4–5 gadiem, jo, ņemot vērā mūsu rekomendācijas, šajā laikā var savest kārtībā augsnes auglību, sabalansējot barības elementu nodrošinājumu un pH. Atkārtotas analīzes veic, lai pārliecinātos, cik veiksmīgi lauks ir ielabots, tad mēs sagatavojam nākamo piecu gadu recepti. 

–  Kādas saimniecības ir jūsu klienti?
–  Sadarbojamies ar saimniecībām, kuru platības ir no 100 līdz 6000 ha. Visvairāk strādājam ar vidēja lieluma saimniecībām, kur parasti ir vienas ģimenes locekļi un darbinieki uz vienas rokas saskaitāmi, jo viņiem ir augsta motivācija izdarīt labāko ar savu zemi un iegūt no tās maksimālu labumu.

Par mūsu pakalpojumiem parasti interesējas cilvēki, kas ir atvērti jaunajam un nedomā, ka viņi jau tāpat visu zina. Ja saimnieks kaut ko nezina, bet meklē informāciju, viņš var pieņemt pareizāku lēmumu nekā tas, kurš uzskata, ka viņa pieredzē ir atbildes uz visiem jautājumiem. It kā mums ir informācijas pārbagātība, konsultantu padomi, bet lēmums ir jāpieņem pašam saimniekam. Un, ja viņš māk salikt kopā pareizos datus, tad pieņems pareizo lēmumu.

Pirms gadiem divdesmit, kad Latvijas augsnes vēl nebija tik auglīgas, praktiski jebkura rekomendācija, ko ieteica agronoms vai pārdevējs, strādāja, jo uzlabot varēja daudz ko, līdz ar to ražas nemitīgi kāpa. Lauksaimnieki to atceras. Taču ir viens brīdis, kad augstās ražas ir sasniegtas un kāds varbūt dara par daudz... Un nemanot ir sākusies līdzekļu zaudēšana, nevis investēšana. Otrs variants – raža zūd acu priekšā. 

– Vai saimniekam ir viegli ieviest saņemtās rekomendācijas dzīvē?
– Šajā produktā ir jāiedziļinās, tas prasa laiku un smadzenes, to nevar vienkārši nopirkt, precīzā laukkopība ir jāintegrē saimniecības darbā. Mēs, protams, veicam, visu skaidrojošo darbu. Tehniskā ziņā saimniekam ir nepieciešams tikai moderns izkliedētājs, kas spēj lasīt karti. Ņemot vērā ieguvumu, šis darbs nav nekas liels.

– Vai augsnes analīzes ļauj saimniekam iegūt maksimālo ražu no katra lauka?
– Tā kā katrā laukā augsnes potenciālā ražība ir atšķirīga, mūsu uzdevums ir palīdzēt iegūt ekonomiski izdevīgāko ražu. Tas ne obligāti nozīmē – pašu augstāko, taču tuvu tai. Katrai augsnei vajadzīga sava pieeja un optimālais nodrošinājums ar barības elementiem, kas smilšainā un mālainā augsnē atšķiras. Rekomendācijas mēs veidojam katram augsnes tipam. Piemēram, smilšainā augsnē pH 5.6 ir pieņemami, papildu kaļķošana nav nepieciešama. Savukārt tāds pats apjoms mālainā augsnē nozīmē, ka bez 4 t/ha kaļķa nekas nemainīsies. Savukārt optimālais kālija apjoms smilšainā vai mālainā augsnē atšķiras uz pusi.

Tā ir zinātne – viens no posmiem, ko mēs izmantojam savos algoritmos, veidojot rekomendācijas konkrētai saimniecībai. Ja augsne ir sakārtota ar fosforu, kalciju, kāliju, magniju, augam tas nodrošina 80 un vairāk procentu no barības elementu optimuma un attiecīgu ražu. Pārējos procentus saimnieks kompensē ar papildmēslojumu rudenī. Slāpeklis ir vēl atsevišķs, sarežģītāks jautājums.

– Vai saimnieki uzreiz ierauga ieguvumus, lietojot jūsu tehnoloģijas?
– Visbiežāk saimniekus motivē, ja viņi ierauga ietaupījumu. Taču es vēlreiz uzsveru, ka precīzās laukkopības mērķis nav saimniecībā uzreiz kaut ko ietaupīt, tā maina saimniecības paradumus, sākot uzlabot augu mēslošanu. Dažkārt līdz ar pareizo mēslošanu izdevumu daļa var arī pamatīgi pieaugt, toties tieši tas visstraujāk kāpinās ražu.

Vēl klienti saka, ka ir izlīdzinātākas, stabilākas un augstākas ražības, ražas visos lauka apgabalos pietuvojas pie sliekšņa pirms veldres. Naudas izteiksmē saimniekiem to ir grūti pārrēķināt, tādēļ mēs paši veicam testus, AgriCon izmanto pasaulē atzītāko pētījumu metodi On Farm Research (pētījums ražojošu lauku ap  stākļos), kas skaidri parāda ieguvumus. Dabiski sabalansēta augsne nepastāv, tāpēc analīzes vienmēr paradīs, ka kaut kas no mēslošanas līdzekļiem ir jākoriģē ekonomiskā ieguvuma labad. Protams, var gūt labu peļņu arī bez precīzās lauksaimniecības. Taču mēs palielinām peļņu vēl vairāk.

Runājot par pamatmēslošanu, Latvijā P, K un kalcija mēslošana pēc AgriCon izstrādātām kartēm vidēji paceltu kviešu ražu par 12 %. Naudas izteiksmē ieguvums ir aptuveni 120 EUR/ha. Mēs veicām Latvijā ekonomiskos pētījumus, izmantojot On Farm Research metodi. 2015. gadā ziemas kviešos Zemgalē, trīs reizes lietojot Yara N–sensoru, ieguvums uz hektāru bija 62 EUR,  koriģējot devu. Pirms deviņiem gadiem kādā saimniecībā Latvijā tika veikts pētījums par sensora lietošanu. Izrādījās, ka, vasaras kviešos divas reizes ieslēdzot sensoru, saimnieks, ņemot vērā toreizējās graudu un minerālmēslu cenas, nopelnījis 29 EUR. AAL smidzināšana ar sensoru veido 65 EUR/ha.

–  Vai saimnieki vienmēr ievēro jūsu ieteikumus?
–  Ievēro lielāko daļu. Par pamatmēslošanu īsti nešaubās neviens. Augšanas regulatoru un fungicīdu smidzināšanā ar sensoru visi lietotāji ievēro rekomendācijas. Slāpekļa mēslošanā ar sensoru daļa saimnieku sākumā šaubījās, jo tas, cik radikāli mainās devas attiecībā pret ierasto konstanto devu, sākumā šokē jebkuru lietotāju. Taču vēlāk, pamanot, ka ražas auglīgajos apgabalos var būt vēl augstākas un bez veldres, savukārt sliktākajos apgabalos tās kāp straujāk nekā jebkad, gūst pārliecību, ka sensors tiešām kompensē to devu, kas augam trūkst labas ražas veidošanai. Ir atsevišķi gadījumi, kad saimnieki neievēro sniegtās mēslojuma rekomendācijas, uzliekot vēl teju dubultu slāpekļa devu vai mēslojot nepareizajā laikā. Sensors var samazināt slāpekļa pārāk augstu piesātinājumu, taču nevar to izdarīt pilnvērtīgi.

– Augsekai arī ir sava ietekme uz barības vielu iznesi konkrētā laukā.
– Monokultūras audzēšana samazina mēslošanas līdzekļu lietderību, tāpēc būtiska ir augu maiņa un starpkultūru audzēšana, kas uzlabo augsni, samazina slimību patogēnu dzīvotspēju, mikroorganismu darbību un mēslošanas līdzekļu efektivitāti. Bezaršanas tehnoloģijai arī ir savi plusi. Tas viss ievieš uzlabojumus. Mēs iesakām saimniekiem domāt par loģisku augu maiņu, taču to noteikt saimnieka vietā nevaram. Lielākā daļa mūsu klientu strādā ar trīs un vairāk kultūraugiem, kā arī daļa ar starpkultūrām, neesam manījuši vajadzību būtiski iejaukties augu maiņas rekomendāciju veidošanā.

Lopkopības saimniecībām, kas sēj zālājus, kas ļoti iznes kāliju no augsnes, iesakām domāt pat 5–7 gadu perspektīvā. Jo ir jāsa-gatavojas zālājam, ko sēs pēc 2–3 gadiem, sākot augsnes auglību kāpināt savlaicīgi.

Taču, ja lauksaimniekam kaut kas mainās augu maiņā, mēs ar mēslošanas plānu un kartēm spējam ātri reaģēt, noslēgt bilanci, secināt, kas uz lauka ir izdarīts, un adaptēties jaunam kultūrau-gam, kas nebija plānots. Piemēram, kartupeļiem, kam ir pilnīgi cita iznese un nepieciešams koriģēts mēslošanas plāns.

–  Precīzā lauksaimniecība labvēlīgi ietekmē arī vidi.
–  Tieši tā, jo mēslots tiek tieši tur un tik, cik vajag. Viss liekais, ko augs nelieto no mēslojuma, nepaliek augam, bet gan nonāk apkārtējā vidē. AAL lietošana ar sensoriem samazina rezistenci un pesticīdu pārpalikumus pārtikā. Tieši tāpēc arī ES lauksaimniecības politika atzīst precīzās laukkopības izmantošanu un ietver to savās nostādnēs ar nolūku saudzēt vidi. Kopā ar LLU esam veikuši pētījumu, kas parāda, ka, lietojot Yara slāpekļa sensoru, emisijas samazinās par 7 %.

–  Cik lielām saimniecībām sākt pielietot precīzo laukkopību?
–  Es teiktu, ka augsnes analīzes jāveic saimniecībām no 100 ha. Ir vērts sākt ar tādu apjomu, kura dēļ saimnieks būs gatavs ieviest vajadzīgās izmaiņas, t.i., lietot lauka mēslošanas kartes ar izkliedētāju un pasūtīt vajadzīgos mēslošanas līdzekļus. Ne mazāk par 80 ha mazām saimniecībām un ne mazāk par 10 % platību lielākām saimniecībām. Augsnes mēslošanas plāns izmaksā, sākot no 20 EUR/ha. Augsnes analīzes prioritāšu rindā ir uzreiz pēc zemes iegādes un meliorācijas sakārtošanas, pirms sākt plānot lauku mēslošanu un augu barošanu. Latvijā nav saimniecību, kurām tas nebūtu vajadzīgs. Lopkopības saimniecībā augsnes analīzes var veikt pēc zālāju nopļaušanas, savukārt graudkopības saimniecībās – pirms vasarāju sējas vai graudaugu ziemāju laukos, kamēr ir cerošana.

Slāpekļa mēslošanu ieteiktu koriģēt no 150 ha sējplatību saimniecībai. Sensoru tehnoloģija slāpeklim un AAL izstrādei izmaksā no 33 tūkst. EUR. Tās ir investīcijas, bet vidēji uz vienu hektāru, mēslojot ar slāpekli, ienes 60 EUR, lietojot vēl papildus regulatorus un fungicīdus, − plus 65 EUR. Tas ir ieņēmumu kāpums par 18 750 EUR vienā gadā šādai saimniecībai. Nezinu nevienu citu tik rentablu un stabilu ieguldījumu saimniecībā, kura pilnvērtīgi atpelna sevi divos gados neatkarīgi no tā, vai gads ir ražīgs vai sauss. Ja vēl saņem Eiropas atbalstu 50 %... tad tālākais pats par sevi skaidrs! 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Vilks aitās!
Vilks aitās!

Aitkopība mūsu valstī pārsvarā attīstīta Austrumlatvijā, kur reljefa specif...

Lai kāju vannas sniegtu rezultātu
Lai kāju vannas sniegtu rezultātu

Kaut arī kāju vannošana ir tikai daļa no pasākumiem, kas jāveic nagu slimīb...

Lāčplēša piens toreiz un tagad
Lāčplēša piens toreiz un tagad

Lielvārdes pagastā savulaik bija slavens kolhozs Lāčplēsis, kas savus ziedu...

Esi dabas draugs – izmanto digitālās iespējas vides saudzēšanai!
Esi dabas draugs – izmanto digitālās iespējas vides saudzēšanai!

Dabas vērtību saglabāšana vienmēr bija un būs aktuāla, tādēļ, pirms doties ...