Dārzs un Drava / 2022.gads (PAVASARIS)

Foto: personīgais arhīvs

Līdz ar pavasara saulītes mīlīgo siltumu un bērzu koši zaļajām lapu austiņām mūs priecē arī spurdzes. Tās veido vairāki Latvijas savvaļas koki un krūmi. Starp tiem arī tādi, kas apstādījumos maz zināmi un nepelnīti nenovērtēti.

Alkšņi

Pirms lapu plaukšanas martā sāk ziedēt alkšņi. Milzu lielais, slaidais melnalksnis droši vien ir redzēts kādā slapjā Latvijas pļavā, grāvjos, krūmājos. Tas ir visai bieži sastopams visā Latvijas teritorijā. Augums var pārsniegt pat 30 m, lapas ir ieapaļas, ar spīdumu virspusē un savdabīgu iedobi jeb jomu augšpusē. Rudenī birstot, lapas veido vērtīgu trūdu, kas ceļ augsnes auglību. Arī sakņu sistēma alksnim ir vērtīga, uz sakņu virsmas veidojas mazi izaugumi  gumiņbaktērijas, kas piesaista atmosfēras slāpekli un padara to izmantojamu augam, tātad alksnis bagātina to vietu, kur aug. Lai būtu gatavas ziedēšanai agri pavasarī, spurdzes attīstās jau iepriekšējā rudenī. Vīrišķās spurdzes ir tuvāk dzinumu galiem, vainaga ārpusē, kur apputei palīdz vējš. Spurdzes ir nokarenas, pušķos, 4–7 cm garas. Sarkanīgi dzeltenās nokrāsas, viegluma un gaisīguma dēļ zarus ar spurdzēm cilvēki labprāt uzziedina mājās vāzēs. Ziedot birst dzelteni putekšņi, kas kā smalki milti noklāj virsmu, kur atrodas. Putekšņi var būt alerģiski jūtīgākiem deguniem. Alkšņa augļi ir čiekuriņiem līdzīgi veidojumi – iesākumā zaļi, tad brūngani melni. Ziemas beigās izbirst sīkas sēkliņas, ko var mēģināt izdiedzēt. Čiekuriņi arī noderīgi miniatūriem dekoriem ar raupju faktūru.

Melnalksnis glezni izskatās pie ūdensbaseiniem, ievērības cienīgas ir arī dekoratīvās formas. Šķeltlapainā forma ‘Imperialis’ sasniedz ap 10 m augstumu, šķirne ‘Laciniata’ ar dziļi šķeltām lapām – 15–18 m. Pavisam eksotiski izskatās šķirne ‘Aurea’, kam ir melnalksnim tipiskās ieapaļās lapas ar strupo galu un koši dzeltena krāsa.

Bērzs ‘Youngii’.

Baltalksnis
Bieži Latvijā sastopams koks upju krastu gravās, palieņu sanesumos. Tas pirmais pārņem nekoptas pļavas, ganības un tīrumus. Arī šis koks ir gana liels, 8–20 m augsts, ar plašu vainagu un gaišu, gludu, pelēcīgu mizu.Tāpat kā sugas brālis mīl mitras augsnes, gaišas augšanas vietas. Sakņu zonas mikroorganismi ielabo augsni. Spurdzes mazāk košas, toties sāk ziedēt pat divas nedēļas agrāk nekā melnalksnis. Sēklu izbiršana notiek vēlā rudenī un ziemā. Pēc lapām ir viegli atšķirams, jo tās ir ar smailu galu un pelēcīgi zaļu apakšpusi. Apstādījumos savdabīgas un interesantas ir šķeltlapu formas. Piemēram, ‘Laciniata’ – koks ar izteikti taisnu stumbru un neregulāru, brīvi veidotu vainagu, dziļi dalītās lapas ar gareni nosmailotām daivām rada vieglu, gaisīgu efektu. Retums ir sēru forma ‘Pendula’, kas veido vijīgu, nokarenu zarojumu līdz pat zemei. Perspektīvas, bet vēl maz zināmas ir baltalkšņa šķirnes ‘Aurea’ un ‘Aureomarginata’. ‘Aurea’ veido nelielu, līdz 8 m augstu koku, kam plaukstot lapas ir dzeltenas, bet vēlāk sezonā gaiši zaļas. Savukārt ‘Aureomarginata’ ir koša izskata, samērā lēnaudzīga šķirne, lapas zaļas ar dzeltenu, neregulāru apmali, koka augstums 8–10 m.

Bērzi
Spurdzes veido gan lielie (āra jeb kārpainais bērzs, purva bērzs), gan krūmveidīgie (pundurbērzs un zemais bērzs) koki.

Kurš gan neatpazīst bērza slaido stumbru un košo tāsi? Lapu rombus un aromātu atceras gan pirtī pērtie, gan skolas izlaidumu dalībnieki. Izteiksmīgs vainags ar nokareniem zaru galiem, ainavisks, romantisks, tādēļ plaši izmantots apstādījumos. Āra bērzs zied reizē ar lapu plaukšanu maijā, vīrišķās spurdzes nokarenas, 5–9 cm garas. Uz vasaras vidu spurdzes pamazām sadrūp, sēklas izbirst. Ainavu veidošanai brīnišķīgas krāsu iespējas ar šķirnēm ‘Golden Cloud’ – koks ap 7–8 m augsts, plaukstot dzeltenzaļas, vēlāk sezonā spīdīgas, zeltainas lapas, šķirne ‘Schneverdinger Goldbirke’ – līdz 10 m augsts koks ar koši dzeltenu lapojumu, šķirne ‘Purpurea’ – smuidrs, ap 10 m augsts koks ar tumši sarkanām lapām. Iespējamas vairākas šķeltu lapu variācijas: šķirne ‘Laciniata’ – augstums 10–15 m, lapas dziļi šķeltas; ‘Dalecarlica’ – augstums 8–10 m, lapotnes platums 4 m, lapas dziļi šķeltas, spīdīgi zaļas, rudenī dzeltenas; ‘Gracilis’ – tumši zaļa lpotne, skaisti pārkareni dzinumu gali; ‘Fastigiata’ – šaurs, stāvs vainags ar izlocītiem zariem; ‘Youngii’ – nokareni zari, sēru formas vainags; ‘Tristis’ – īpaši nokareni zari un dzinumi; ‘Spider Ally’ – 8–10 m augsts koks ar izlocītiem zariem un neregulāru vainagu, audzējams saulainā vietā, pietiekami mitrā augsnē ar augstu trūdvielu saturu.

Purva bērzs var lepoties ar gludu, baltu mizu, kas ilgi saglabājas pa visu stumbru. Vainags ir mazāk dekoratīvs, jo nav nokareno dzinumu, taču pilsētas apstākļos, pēc speciālistu domām, jūtas labāk, ir izturīgāks par āra bērzu. Savvaļā purva bērzs bieži sastopams purvos, pamestās lauksaimniecības zemēs un pārmitrās augsnēs. Labi aug pilnā saulē un noēnojumā, vidēji mitrās, trūdvielām bagātās augsnēs. Noteikti jāatzīmē purva bērza dekoratīvās formas. Tā ‘Aurea’ ir 4–5 m augsts koks ar plaukstot dzeltenu, vēlāk sezonā – zaļgandzeltenu lapotni. Savukārt šķirne ‘Rubra’ veido 5–10 m augstu koku ar pašauru stāvu vainagu, lapojums tumši sarkans.

Vien retais būs ievērojis pundurbērza niecīgā izmēra spurdzes – tikai 0,5–0,8 cm. Pats augs arī salīdzinoši mazs, līdz 1 m augsts krūms. Diemžēl cilvēka darbības rezultātā pundurbērzu platības purvos samazinās. Ne velti sīkais tundras floras pārstāvis ar apaļīgajām lapiņām ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā.

Mazs, bet ar spurdzēm zied arī zemais bērzs, kurš visai līdzīgs pundurbērzam, tā zari un sīkās lapiņas paceļas līdz 1–2 m augstumam, un spurdzes ir tikai 1–1,5 cm garas.

Vēl viens tipisks spurdžveidīgais ir parastā lazda, kas aug kā stāvs krūms, sasniedzot 4–5 m augstumu. Spurdzes veidojas jau rudenī, vīrišķās zied agri pavasarī, martā, aprīlī, pelēcīgi dzeltenas. Sievišķie ziedi veido pumpurveida ziedkopu, no tās ārā redzamas tikai tumši sarkanas drīksnas, pamanāmas vien pašiem acīgākajiem. No šiem sīkajiem diedziņiem augustā, septembrī veidojas auglis – rieksts. Lazda ir samērā ēncietīga, bet prasīga augsnes apstākļu ziņā – tai vajadzīgas trūdvielām bagātas, mitras augsnes. Ar savu lapu nobirām ir labs augsnes ielabotājs.

Bērzs 'Crispa'.

Dekoratīvās lazdu šķirnes:
‘Aurea’ – lapas dzeltenas, vēlāk dzeltenzaļas. Samērā lēnaudzīgs krūms, sasniedz 3–4 m, košs akcents, labāk stādīt pusēnā, lai izvairītos no lapu apdegumiem.

‘Fuscorubra’ – zemāka auguma, lapas pavasarī tumši sarkanas, vēlāk sarkanbrūnas. Ražo sarkanīgus, saldenus riekstus.

‘Purple Umbrella’ – forma ar nokareniem zariem un tumši violetu lapojumu. Brīnišķīgi skaistas ir formas ar izlocītiem dzinumiem un krokainu lapojumu.

‘Contorta’ – lēnaudzīga, bet izcili dekoratīva pat bezlapu stāvoklī, kad labāk redzami spirālēs izlocītie zari, pavasarī tie kontrastē ar nokarenajām spurdzēm. Lapojums zaļš, neregulāri krokots, rudenī dzeltē.

‘Red Majestic’ – dekoratīvi izlocīti dzinumi komplektā ar tumši sarkano lapojumu – visu bonusu apkopojums vienā augā!

‘Pendula’ – zaļš lapojums, zarojums slaideni nokarens. Palielās lapas rada lietussarga efektu.

‘Heterophylla’ – lazda ar zaļām dziļi šķeltām, šaurām lapām.

Ar īpašiem augļiem apveltītas lazdu šķirnes: ‘Barcelona’, ‘Cosford’, ‘Kulist Perny’, ‘Webba’ u.c., labāk augs un ražos saulainās vietās, trūdvielām bagātās, mitrās augsnēs.