Saimnieks LV / 2025.gads (Maijs)

Parasti kā iespējamie ganāmpulka veselības problēmu (piemēram, ketozes, acidozes, sliktas barības uzņemšanas, caurejas u.c.) izraisītāji tiek minēti mikotoksīni. Daudzi veterinārijas produktu un barības izplatītāji piedāvā t.s. mikotoksīnu ķērājus kā panaceju visām likstām ganāmpulkā. Vai šie solījumi ir pamatoti un kādi pasākumi jāveic, lai kontrolētu mikotoksīnu līmeni barības devā?

Mikotoksīni ir toksiski vielmaiņas galaprodukti, kas rodas no pelējuma un citām sēnītēm barībā. Šīs sēnītes attīstās vai nu augu augšanas (piemēram, Fusarium ģints sēnes, kas veido DON toksīnu, zearalenonu, T-2), vai arī uzglabāšanas laikā tām labvēlīgos apstākļos (Aspergillus vai Penicillium ģints sēnes, kas veido aflatoksīnu B1, ohratoksīnu, patulīnu u.c.). Mikotoksīni ir termiski un ķīmiski stabili, līdz ar to pat karsēta barība var saturēt aktīvus mikotoksīnus. Turklāt, jo ilgāk tiek uzglabāta barība, jo vairāk mikotoksīnu tajā var būt.

Neliela saindēšanās izpaužas kā samazināta barības uzņemšana, samazināts izslaukums un svara zudums. Mikotoksīni lielākās devas veicina saslimstību ar infekcijas slimībām un reproduktīvos traucējumus. Tikai ļoti augstās devās mikotoksīni var izraisīt redzamus bojājumus aknās, nierēs, radīt tūsku zemādā vai dzimumorgānos, asiņošanu, izraisīt abortus, kā arī izmainīt barības vielu uzņemšanas spēju. Pārstājot ēdināt mikotoksīnus saturošu barību, var paiet vairāki mēneši, līdz dzīvnieki atgūst veselību. Tāpēc bieži saindēšanās ar mikotoksīniem nav atšķirama no vielmaiņas slimībām un menedžmenta kļūdām, kas var radīt līdzīgas pazīmes.

Atšķirībā no cūkām un putniem atgremotājiem dabiski ir lielāka izturība pret saindēšanos ar mikotoksīniem. Govīm...

Pilnu rakstu lasiet maija SAIMNIEKS LV numurā!