Latvijas augsnes eksperti no 2023. gada 21. līdz 23. augustam atradās pieredzes apmaiņas vizītē Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūtā (NIBIO), lai iepazītos ar norvēģu pieredzi augsnes kartēšanā, Norvēģijas augsnes informācijas sistēmu, augsnes datiem un to izmantošanu tematiskajās kartēs.

“Vizīte bija ļoti intensīva un veiksmīga,” stāsta projekta “Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā” (E2SOILAGRI) vadītājs Lauris Leitāns. “Šo trīs dienu laikā mēs iepazināmies ar norvēģu pieredzi augsnes kartēšanā – no darbiem uz lauka līdz pat iegūto rezultātu ievadei Norvēģijas augsnes informācijas sistēmā. Īpaša interese mums bija par pašu augsnes informācijas sistēmu: tās uzbūvi, datu struktūru, uzturēšanu un tematisko karšu veidošanu. Norvēģu kolēģi bija atsaucīgi un ļāva mums padziļināti izpētīt savu augsnes datubāzi. Mēs esam īpaši pateicīgi par šo iespēju NIBIO, jo Norvēģijā iegūtā informācija mums ļoti noderēs mūsu lauksaimniecības augsnes un ar to saistīto reģistru izveidē un integrēšanā.”

Norvēģijas augsnes informācijas sistēmas pamatā ir augsnes kartēšana, kas sastāv no diviem svarīgiem un paralēli veicamiem procesiem. Pirmajā procesā augsni apraksta, izmantojot deviņus kritērijus: augsnes virskārtas organisko vielu saturu, akmeņainību u.tml. Pēc izveidotā apraksta augsne iegūst savu augsnes tipu. Otrajā procesā augsni sadala tā saucamajos poligonos ar vienādām īpašībām, ko var raksturot ar vienādu augsnes tipu. Šos poligonus kopā ar augsnes tipu tālāk izmanto, lai gatavotu dažādas tematiskās kartes. Visvienkāršākās no tām ir augsnes tipu karte un augsnes granulometriskā sastāva karte. Sarežģītākajās kartēs izmanto modelēšanu un atsevišķos gadījumos arī meteoroloģiskos un reljefa datus, piemēram, zemes vērtības kartei, erozijas kartei, augsnes piemērotībai kviešu audzēšanai u.c. Visas Norvēģijas lauksaimniecības augsnes tematiskās kartes ir ne vien publiski pieejamas, bet arī obligātas. Ja teritorija ir kartēta un tai ir sagatavotas visas tematiskās kartes, tad tās ir jāņem vērā.

Savukārt Latvijas augsnes izpētes eksperti dalījās savā augsnes oglekļa monitoringa un agroķīmiskās izpētes pieredzē, augsnes auglības novērtēšanā un sadarbībā ar privātajiem agroķīmisko pakalpojumu sniedzējiem. Vērtīga bija Zemkopības ministrijas (ZM) un Norvēģijas Lauksaimniecības un pārtikas ministrijas ekspertu tikšanās, kuras laikā pārrunāja aktualitātes Eiropas Savienības likumdošanā, kas skar augsnes aizsardzību un augsnes procesu monitoringu.

Divpusējās sadarbības fonda iniciatīvā “Pieredzes apmaiņa ar Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūtu par augsnes datu apstrādi Norvēģijā” piedalījās ZM, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) eksperti. Iniciatīvu īsteno ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda programmas “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” divpusējās sadarbības fonda atbalstu, un to pilnībā finansē Norvēģijas Karaliste.