12. maijā Ministru kabinets atbalstījis Zemkopības ministrijas izstrādātos noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 1. septembra noteikumos Nr. 506 “Mēslošanas līdzekļu un substrātu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi””. To mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un vienkāršot mēslošanas līdzekļu un substrātu reģistrācijas, paziņošanas un aprites kārtību Latvijā.
 

Aktuālākā informācija par mēslošanas līdzekļu un substrātu tirdzniecību Latvijā apkopota šeit: 

Lejupielādēt:MĒSLOŠANAS LĪDZEKĻU UN SUBSTRĀTU TIRDZNIECĪBA LATVIJĀ 

Galvenās grozījumu izmaiņas

• Samazināts iesniedzamo dokumentu apjoms 

  Samazināts reģistrācijai, atļauju saņemšanai un savstarpējai atzīšanai iesniedzamais dokumentu apjoms. Mazāk nozīmīgie dokumenti vairs netiks prasīti vai tiks prasīti tikai izņēmuma gadījumos. Daļu informācijas, piemēram, par dzīvnieku blakusproduktu operatora statusu, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) iegūs no citām informācijas sistēmām vai avotiem.

• Saīsināts dokumentu izskatīšanas termiņš

  Atļauju izsniegšanas un savstarpējās atzīšanas termiņš saīsināts līdz 15 darba dienām.

• Pilnveidota mēslošanas līdzekļu izvērtēšana bioloģiskajai lauksaimniecībai

  Jaunus mēslošanas līdzekļus un substrātus VAAD varēs izvērtēt un iekļaut reģistrā vienlaicīgi. Tas būtiski samazinās laiku, lai produktu drīkstētu izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā un piedāvāt tirgū. Papildus izvērtēšanā varēs izmantot arī citu organizāciju, piemēram, “FiBl” vai “Ecocert” sertifikātus. Šādos gadījumos nebūs jāiesniedz papildus dokumenti par izejvielām, taču produktu atļaujas termiņš būs tāds pats kā sertifikātā, kas var būt īsāks nekā VAAD noteiktais.

• Samazinātas prasības augu augšanas veicinātājiem un mikrobioloģiskajiem preparātiem

  Augu augšanas veicinātājiem un mikrobioloģiskajiem preparātiem vairs nebūs nepieciešami plaši lauka izmēģinājumi ar noteiktu ražas pieaugumu. Šie produkti ir plaši izplatīti - lauksaimnieki paši spēj izvēlēties sev piemērotāko no tiem un kritiski izvērtēt produktu potenciālo efektivitāti.

• Padarītas elastīgākas marķēšanas prasības

  Etiķetēs drīkstēs norādīt ne tikai noteikumos paredzētos deklarētos rādītājus, bet arī papildus informāciju, to skaidri nodalot, piemēram, ar norādi “Papildus satur”. Citām rādītāju skaitliskajām vērtībām jābūt pierādāmām.

  Substrātu etiķetēs varēs norādīt plašāku informāciju par to paredzēto lietošanu. Piemēram, vai substrāts paredzēts augsnes aizstāšanai, vai augsnes ielabošanai, to pievienojot augsnei.

• Precizēti un papildināti gadījumi, kad reģistrācija nav nepieciešama

  Reģistrācija nav vajadzīga, ja:

  - produktu jau reģistrējis ražotājs;

  - to ražo pēc gala lietotāja individuāla pasūtījuma un tas netiek piedāvāts tirdzniecībā;

  - produktu izmanto tikai kā ražošanas izejvielu.

• Vienkāršota tirgus uzraudzība

  Lai nodrošinātu efektīvāku tirgus uzraudzību, kā arī ātrāk veiktu pasākumus nekvalitatīvu un bīstamu mēslošanas līdzekļu radīto risku novēršanai, VAAD turpmāk analizēs tikai vienu kontroles paraugu lēmuma pieņemšanai. Otrs kontroles paraugs tiks analizēts tikai pēc atbildīgā uzņēmuma pieprasījuma.

• Pārskatīta kaļķošanas materiālu marķēšana

  Daļai no tirgū pieejamiem kaļķošanas materiāliem neitralizācijas spēja izteikta sausā materiālā, taču daļai dabīgi mitrā. Tas nozīmē, ka lauksaimnieki var nepareizi aprēķināt nepieciešamās kaļķošanas devas. Līdz 2027. gada 1. jūnijam uzņēmumiem, kas ražo vai izplata kaļķošanas materiālus, jāveic grozījumi, etiķetē neitralizācijas spēju norādot dabīgi mitrā kaļķošanas materiālā.