, .
partlycloudy_day 11.7℃
Vārda dienu svin: Armands, Armanda

Normandija – bauda dārzkopjiem un augiem

Liena Gulbe , 22-12-2020
Normandija – bauda dārzkopjiem un augiem

Normandija ir bagāta ar daudzveidīgiem dārziem: nelieliem piemājas apstādījumiem, milzīgiem parkiem, piļu un muižu dārziem. Šajā Francijas pusē ir tradīcija veidot skaistu vidi. Mīlestība uz dārzu, augiem, to kolekcionēšanu ir raksturīga arī Nīderlandē, Beļģijā, Lielbritānijā. Mums, kas arī mīlam dārzus, to visu redzēt ir kā saldais ēdiens. Normandijas klimatiskie apstākļi ļauj audzēt daudz tādu augu, kas pie mums nespēj pārziemot. Tas jāņem vērā, jūsmojot par augiem un saglabājot to nosaukumus piezīmju blociņā. Lai nu kā, bet ir tik interesanti pabūt dārzos, kur var priecāties par šo augu skaistumu. Un katram no mums ir savs iemesls, kāpēc esam radījuši dārzu.

Anželikas dārzs (Les Jardins D’Angelique)

Normandijā, Tajā skaitā Ruānas apkārtnē ir daudz apskates cienīgu lielāku un mazāku dārzu. Vien 13 km attālumā no šīs pilsētas atrodas 17. gadsimtā veidots īpašums ar lielu un mājīgu dārzu. Kādam dārza platība 2,5 ha var likties liela, kādam – maza, taču saimnieki šeit ir brīnišķīgi saplānojuši teritoriju, radot divus pilnīgi atšķirīgu stilu dārzus. Viens ir tradicionāls franču stila dārzs ar stingru zīmējumu, formām, bosketiem. Otrs – brīva plānojuma dārzs ar zālienu laucēm, ūdens kanāliem, daudzveidīgu augu sortimentu, brīvi izmantotiem dārza elementiem, saulainākām un noēnotākām vietām, ar atsaucēm uz Viktorijas laika angļu stila dārziem.

Dārzs ieskauj skaistu muižas īpašumu. Tas priecē ar plašu zālienu, ko rotā bagātīgas ziemciešu dobju apmales, radot asociācijas ar angļu lauku dārzu. Īpašuma saimnieki Glorija un Īvs Le Bellegard veltījuši dārzu meitas Anželikas piemiņai.

Īvs Le Bellegard vienmēr bija sapņojis par savu māju, un ģimene, atradusi šo īpašumu, to ļoti iemīlēja, jo īpaši bērni. Tā nu gimene to iegādājās. Lielās ēkas atjaunošanai bija vajadzīgi trīs gadi. Šajā laikā meita Anželika saslima un 20 gadu vecumā atstāja šo pasauli. Vecākiem bija jāatrod spēks un iemesls dzīvošanai, tad radās doma par dārzu kā piemiņu meitai. Tas tapa, lai veldzētos atmiņās.

Pirmais tapa dārzs mājas priekšā. Lai iegūtu dārza dziļumu, tika veidoti gari, masīvi, bet šauri apstādījumi. Vēlāk starp tiem izveidoti omulīgi zāliena celiņi un laucītes. Tā kā platība ir ievērojama, lai iegūtu iecerēto dārza apjomu, vajadzēja sagādāt simtiem krūmu, daudzgadīgo ziemciešu graudzāļu stādu. Viss kopā radīja romantisku noskaņu, dārza dziļumu, mieru un mājīgumu.

Glorija mīl skaistās un aromātiskās peonijas, to šajā dārzā ir aptuveni 200. Savukārt saimnieka mīlestība ir rozes, jo īpaši vecās šķirnes.

1996. gadā sāka veidoties otra dārza daļa – aiz mājas. Šī jaunā dārza telpa strukturēta franču dārzu stilā ar centrāliem elementiem: monumentālo strūklaku ar skulptūrām un vismaz jau 200 gadus veco purpura dižskābardi. Teritorija aiz mājas sadalīta kvadrātos un taisnstūros, akcentējot tos ar cirptiem bukšu dzīvžogiem un regulārām cirptām ciprešu formām, ar regulāriem zālienu celiņiem. Ar šiem elementiem dārzs iegūst stingrus ierobežotus laukumus, taču tas nemazina tā romantisko noskaņu. Visu šo dārza daļu var dēvēt par balto dārzu, jo augu sortiments, kas aizpilda bukšu un ciprešu ieskautos laukumus, zied baltiem ziediem. Pamatā tās ir rozes, bet ir arī peonijas, delfīnijas, augi ar baltu, gaišu lapojumu. Tuvāk mājai stingrais dārza stils atmaigst, dodot vietu dažādiem vīteņaugiem, kas arī ieturēti baltajā krāsu gammā.

Kastiljonas dārzs (Les Jardin de Castillon)

Kastiljonas dārzs (pie Bayeux pilsētiņas) ne tikai priecē ar plānojumu un augu izvietojumu, bet arī dod iespēju apmeklētājiem papildināt savas zināšanas, klātienē vērojot saimnieku darbu.

1975. gadā augu entuziasts un lauksaimnieks Hubert Sainte Beuve nolēma šajā pusē iegādāties īpašumu stādaudzētavas izveidei. Arī viņa sieva Colette, kam līdz tam nekāda sakara ar dārzkopību, iesaistījās darbā un atbalstīja vīru. Viņi sāka ar retu augu iegādi Apvienotajā Karalistē un to pavairošanu realizēšanai savā reģionā. Colette šim darbam pieķērās ar lielu entuziasmu, ieguva zināšanas un drīz tieši viņa bija tā, kas cēla audzētavas reputāciju. Tajā bija iespējams iegādāties šim reģionam piemērotas pelargonijas, hortenzijas, dažādus ēnu mīlošos augus. Tagad Colette ir ievērojama, pieredzes bagāta dalībniece dažādos dārzkopības pasākumos: Courson ziedu izstādē, ziedu šovā Saint Jean de Beauregard u.c.

Divdaļīgā dārza aizsākums datējams ar 1985. gadu. Viena tā daļā tapusi pēc Colettes projekta. Šo dārzu faktiski veido astoņi tematiskie dārzi, ko gan apvieno, gan atdala augsti dzīvžogi. Katrs dārzs ir unikāls, katram piemīt sava noskaņa, ir kā ejot no telpas uz telpu. Celiņš it kā savieno un apvieno šos dārzus, ar katru atsevišķo telpu vedot dziļāk noslēpumā. Dārzs iesākas ar plašām mixborder tipa dobēm, ūdens beseinu. Katra zona ir veidota, balstoties uz kāda pasaules reģiona stila dārziem: angļu, itāļu, austrumu. Par to liecina plānojums, dārza arhitektūras elementi, augu sortiments. Centrālais elements ir koka pergola, kuru rotā mežvīteņi (clematis) ‘Majorie’. Šeit var redzēt dekoratīvo graudzāļu, dienliliju un hostu kolekcijas. Tematiskos dārzus papildina arborētums – daudzveidīgie kokaugi, kas izmantoti dārzā, –magnolijas, dižskabāržu formas, īves u.c.

Otras dārza daļas veidošanai ticis pieaicināts Parīzes ainavu mākslinieks Francois Houtin. Dārzs projektēts vairākās zonās, tajā izmantots viegls dažādu līmeņu terasējums. Visu dārzu apvieno centrālā ass – galvenais ceļš, kas vietām ietver konkrētā dārza centrālos elementus – dažviet tie ir augi, citviet ūdens baseins. Dārzs kā pastaiga, kas noslēdzas ar vietu atpūtai, soliņu, no kura paveras skats uz dārzu, bet aiz – dārza turpinājums ar bukšu dzīvžoga labirintu. Lai gan daudziem augiem ir speciāli veidotas formas, tie maigi ieļaujas kopējā vidē, radot formu un krāsu spēli, kā arī kalpo kā akcenti vasarā augu ziedēšanas laikā. Mēs dārzu redzējām pavasarī, kad ziemcietes, hortenzijas vien sāk mosties. Daudzi augi tiek veidoti atbilstoši dārza stilam un izmēriem. Piemēram, šajā dārza daļā vistērijas vairs nebija vīteņaugi, bet, regulāri apgrieztas, kļuvušas par kokiem. Dārzā ir daudz retu un interesantu augu sugu un šķirņu. Žēl, ka reti kur bija redzami nosaukumi, ar tiem mūs iepazīstināja saimnieks mutiski. Tā kā stādaudzētava piedāvā daudz unikālu stādu, ar šo sortimentu var iepazīties, apskatot dārzu, turklāt daudzus augus blakus esošā audzētavā iespējams iegādāties.

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Augststumbra potējumi
Augststumbra potējumi

Šķiet, gandrīz katrā skaistumdobē jau aug kāds augststumbra potējums, un ci...

Ko Ziemassvētku vecītis liek uz kārā zoba?
Ko Ziemassvētku vecītis liek uz kārā zoba?

„Laipni lūdzu cienāties ar šorīt dārzā salasītajām saldajām vīnogām un dzid...

No 0 līdz 101 – tāds ir plāns
No 0 līdz 101 – tāds ir plāns

Jelgavniekiem Kārlis un Andris Bolmaņi droši vien vairāk asociējas ar teātr...

Bišu produkti mājas aptieciņā
Bišu produkti mājas aptieciņā

Ikvienā ģimenē mēdz būt mājas aptieciņa. Aptieciņas komplektācija – visdažā...