, .
Vārda dienu svin: Konrāds, Sebastians

Nobarošana ganībās – izaicinājums jaunlopu audzētājiem

Inga Muižniece - 2020-10-21 13:28:47
Nobarošana ganībās –  izaicinājums jaunlopu audzētājiem

Jaunlopu nobarošana ganībās ir liels izaicinājums saimniekiem, tomēr vasaras sniegtās  sezonas priekšrocības noteikti ir jāizmanto, lai samazinātu saražotā produkta izmaksas un iegūtu garšīgu un veselīgu liellopu gaļu. Ganību zāle ir lētākais barības līdzeklis, kas spēj  nodrošināt liellopiem visas nepieciešamās barības vielas, padarot nobarošanu izdevīgu. Vienīgais priekšnosacījums – pareiza ganību ierīkošana, kopšana un izmantošana.

Nobarošana ganībās nodrošina liellopu dabiskajām vajadzībām visus nepieciešamos apstākļus, bet, kā zināms, liellopu labsajūta ir nozīmīgs to produktivitātes faktors. Arī gaļas ķīmiskais sastāvs ir atšķirīgs, ja salīdzina ar gaļu, kas iegūta, nobarošanā izmantojot graudaugus un dažādas piedevas. Īpaši tas attiecināms uz omega 6 un omega 3 taukskābju saturu un to attiecību liellopu gaļā. Ar zāli nobarotu liellopu gaļā ir samazināts omega 6 saturs un palielināts omega 3 saturs, kas ir svarīgi labas veselības uzturēšanā un dažādu slimību profilaksē.

Ganību plānošana un apsaimniekošana
Zāles kvantitātei un kvalitātei (īpaši enerģijas saturam zālē) ir ļoti liela nozīme veiksmīgā liellopu nobarošanā. Nobarošanas ilgums ir tieši saistīts ar lopbarības kvalitatīvo sastāvu neatkarīgi no izvēlētā nobarošanas veida. Protams arī jaunlopu šķirņu atšķirības ir jāņem vērā.

Ganībām jābūt pietiekami ražīgām un bagātām ar vērtīgiem zālaugiem, lai nobarošana būtu veiksmīga. Pēc pieredzes var teikt, ka nobarošana var notikt gan sētajos, gan arī dabīgajos zālājos. Tomēr jāņem vērā, ka nobarošana dabīgajos zālājos būs ilgāka un būs nepieciešamas lielākas platības, lai nodrošinātu liellopiem nepieciešamo zāles daudzumu. Tāpat svarīgi, lai arī dabīgo zālāju ražība būtu pietiekama, citādi barības meklējumos jaunlopi nostaigās lielus attālumus, zaudējot uzkrāto enerģiju, kas nepieciešama dzīvmasas pieaugumu veidošanai.

Noteikti jāņem vērā arī dzīvnieku blīvums ganāmajā platībā. Blīvumu noteiks izvēlētās ganību platības lielums un zālāja ražība, kas gadu no gada var atšķirties, jo to tieši ietekmē laika apstākļi. Arī izvēlētajam ganību menedžmentam ir liela nozīme –  porcijveida ganībās iespējams nobarot lielāku jaunlopu skaitu nekā vienlaidus ganību platībās. Ja liellopu blīvums ganāmajā platībā būs pārāk liels, dzīvmasas pieaugumi būs zemi vai nebūs nemaz un nobarošana var beigties ar zaudējumiem. 

Gaļas liellopu ēdināšanā liela uzmanība jāpievērš vajadzīgajam enerģijas nodrošinājumam lopbarībā, īpaši svarīgi tas ir jaunlopu nobarošanā. Tādēļ arī ganību zālaugu sastāvam jābūt tādam, lai tas nodrošinātu augstu enerģijas saturu. Protams, nedrīkst aizmirst arī par proteīna vajadzību, tomēr lielākas problēmas Latvijas apstākļos sagādā tieši enerģijas trūkums. Izvēloties zālāja maisījumu sēšanai, nedrīkst pārspīlēt ar tauriņziežu īpatsvaru maisījumā – gaļas šķirņu liellopiem pietiks ar 10–20 % tauriņziežiem maisījumā. Pārējam zālaugu īpatsvaram jābūt stiebrzālēm, noteikti iekļaujot sastāvā arī airenes, kas ir bagātas ar cukuriem.

Ganību platību ierīkošanai jāizvēlas sugas, kas ir izturīgas pret nomīdīšanu, veidojot daudzkomponentu zālaugu sēklu maisījumus, lai nodrošinātu ilglaicīgāku zelmeņa izmantošanu un uzlabotu apēdamību. Tāpat arī svarīgi, lai maisījumā, kas paredzēts ganību ierīkošanai, būtu gan virszāles (apm. 60 %), gan apakšzāles (apm. 40 %).

Ganību zāle nedrīkst būt pāraugusi. Ganību sezonas sākumā, kad notiek ļoti strauja zāles augšana, daļu platības jāparedz nopļaut lopbarības sagatavošanai, lai izvairītos no zāles pāraugšanas. Pāraugušai zālei ir zema barotājvērtība, un lopi to ēd nelabprāt. Nepieciešamības gadījumā ganības arī jāappļauj, lai veicinātu jaunas zāles ataugšanu un novērstu nezāļu sēklu izplatību.

Ganīšanu uzsāk, kad zāle ir 10–15 cm gara, bet pārtrauc, atstājot zāli 4–5 cm garu. Šie parametri piemērojami tipiskiem ganību zālāju maisījumiem, kuru sastāvā ir baltais āboliņš un airenes. Nedrīkst pieļaut pārganīšanu, jo tas negatīvi ietekmēs zāles ataugšanas spēju un var izraisīt pat jutīgāko sugu iznīkšanu. Izmantojot porcijveida ganīšanu, zālei jādod laiks pietiekami ataugt un uzkrāt nepieciešamās barības vielas. Izpētīts, ka vis-labākie rezultāti iegūstami, ja aploks atkārtoti tiek izmantots ne ātrāk kā pēc trīs nedēļām.

Periodiska jaunlopu svēršana arī ganību sezonā nodrošina iespēju sekot līdzi dzīvmasas pieaugumam un sniedz informāciju par ganību kvalitāti. Ja dzīvmasas pieaugumi samazinās un ir darīts viss iespējamais, lai nodrošinātu liellopus ar svaigu zāli pietiekamā daudzumā, jādomā par papildu enerģiju nodrošinošu barības līdzekļu izbarošanu, piemēram, graudiem. Graudi ir barības līdzeklis ar augstu enerģijas saturu, un, izbarojot tos pat nelielā daudzumā, iespējams kompensēt enerģijas iztrūkumu un panākt dzīvmasas pieauguma palielinājumu.

Šķirņu un dzimuma piemērotība nobarošanai ganībās.
Jāņem vērā arī šķirņu piemērotība nobarošanai ar zāles lopbarību, tajā skaitā nobarošanu ganībās. Šādam nobarošanas veidam piemērotāki ir mazāk intensīvo šķirņu liellopi, piemēram, Angus un Herefordas šķirnes. Šīm šķirnēm raksturīgi vidēji lieli dzīvmasas pieaugumi, nodrošinot pietiekami attīstītu muskuļojumu, un, kas svarīgākais, tie veido taukus, arī saņemot enerģētiski ne tik bagātu lopbarību.

Arī citu gaļas šķirņu liellopus iespējams nobarot ar zāli, tomēr jāatceras, ka intensīvo šķirņu liellopiem būs nepieciešams lielāks zāles krājums, ko nosaka šķirnei raksturīgā dzīvmasa. Tāpat jāapzinās, ka rezultātā samaksa tiks veikta par liemeņa kvalitāti, ko nosaka gan muskuļojums, gan tauku noslāņojums. Intensīvo šķirņu jaunlopiem raksturīgi veidot muskuļojumu, bet neuzkrāt taukus, ja lopbarībā trūkst enerģijas. Savukārt tauku noslāņojums ir būtisks faktors iepirkuma cenas noteikšanā.

Liela loma sekmīgā šāda veida nobarošanā ir arī dzimumam –  teles un vērši ir piemērotāki nobarošanai ar zāles lopbarību. Neatkarīgi no šķirnes buļļiem nepieciešams lielāks enerģijas patēriņš muskuļu masas veidošanai un augšanas intensitātes nodrošināšanai. Jau ģenētiski noteikts, ka buļļi aug ātrāk un ir ar lielāku muskuļojumu nekā teles vai vērši. Līdz ar to arī prasības pēc barības vielām tiem ir lielākas. Tādēļ buļļu liemeņi ļoti bieži ir ar nepietiekamu tauku noslāņojumu, nemaz nerunājot par marmorējumu gaļā.

Īrijā aprēķināts, ka viena dzīvmasas kilogrma pieaugums, nobarojot liellopus novietnēs, izmaksā apmēram par 50 % vairāk nekā nobarojot liellopus ganībās. Izvēloties nobarot liellopus ganībās, iespējams samazināt izmaksas, kas rodas novietnes un kūtsmēslu apsaimniekošanā. Kā saka Šveicē – ļaujiet lopam darīt viņa darbu, atvieglojot sev dzīvi!

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Vilks aitās!
Vilks aitās!

Aitkopība mūsu valstī pārsvarā attīstīta Austrumlatvijā, kur reljefa specif...

Lai kāju vannas sniegtu rezultātu
Lai kāju vannas sniegtu rezultātu

Kaut arī kāju vannošana ir tikai daļa no pasākumiem, kas jāveic nagu slimīb...

Lāčplēša piens toreiz un tagad
Lāčplēša piens toreiz un tagad

Lielvārdes pagastā savulaik bija slavens kolhozs Lāčplēsis, kas savus ziedu...

Esi dabas draugs – izmanto digitālās iespējas vides saudzēšanai!
Esi dabas draugs – izmanto digitālās iespējas vides saudzēšanai!

Dabas vērtību saglabāšana vienmēr bija un būs aktuāla, tādēļ, pirms doties ...