Dārzs un Drava / 2022.gads (PAVASARIS)

Foto: personīgais arhīvs

Putekšņus pārnēsā vējš vai kukaiņi. Augi, ko apputeksnē vējš, veido lielu daudzumu lidotspējīgu putekšņu un lielu drīksnu ar daudziem sazarojumiem putekšņu uztveršanai. Pie šādiem augiem pieder lazdas un riekstkoki.

Pārējos augļaugus lielākoties apputeksnē kukaiņi. Šie augi veido salīdzinoši maz putekšņu, tie bieži ir salipuši un maz lidotspējīgi. Tie pievilina kukaiņus ar  spilgti  krāsotiem  zieda  orgāniem  (t.sk. ultra-violetajā spektra daļā, ko neredz cilvēks), lai putekšņu un nektāra vākšanas laikā notiktu apputeksnēšana. Nozīmīgākie apputeksnētāji kukaiņi ir medus bites, jo tām pārziemo saime un ziedēšanas laikā darbojas jau liels bišu skaits. Arī kamenes ir nozīmīgi ap-puteksnētāji, jo tās lido zemākās gaisa temperatūrās nekā bites. Aukstā, vējainā laikā bišu darbība prak-tiski apstājas. Pēdējo gadu pētījumi rāda, ka savvaļas  kukaiņu nozīme ir novērtēta nepietiekami, jo tie veic apputeksnēšanu divreiz efektīvāk nekā medus bites – pie vienāda ziedu apmeklējuma aizmetas vairāk augļu.

Bites un kamenes spēj izšķirt labus vai sliktus nektārdevējus augus pēc cukura satura nektārā, kas var būt ļoti atšķirīgs. Nektāriji zieda iekšpusē izdala viegli saskatāmu nektāru, it īpaši intensīvi – siltā un mitrā laikā. Nektārs atkarībā no augu sugas satur no 8 līdz 76 % cukuru.

Ābelēm cukuru koncentrācija nektārā vidēji ir 21 %, saldajiem ķiršiem – 35 %, rapsim – 55 % (tāpēc rapsis pārvilina bites no augļukokiem). Atkarībā no šķirnes un laika apstākļiem cukura saturs nektārā svārstās – ābelēm no 20 līdz 55 %, persikiem no 20 līdz 38 %, saldajiem ķiršiem no 21 līdz 60 %. Bumbierēm tas ir tikai no 2 līdz 37 %; tas ir viens no iemesliem vājai apputeksnēšanai, jo bites izvēlas citus nektāraugus ar augstāku cukura saturu.

Sen jau strīdīgs jautājums ir, vai arī vēja appute notiek augiem, ko apputeksnē kukaiņi. Visticamāk, vējš, kustinot zarus, var pārnest putekšņus pašauglīgajām šķirnēm, jo tām jāpārvar ļoti neliels attālums no putekšnīcas līdz drīksnai. Tomēr arī tām bišu novietošana dārzā var ievērojami kāpināt ražību, jo, piemēram, skābo ķiršu šķirnes ‘Latvijas Zemais’ pašauglīgajiem kloniem ar vēja veicinātu apputi labai ražai var nepietikt, pat ja ziedu ir daudz un bez sala bojājumiem. Tiklīdz vējam jāpārnes putekšņi lielākā attālumā – pāri vairākām rindām, vēja veiktajai apputei zūd saimnieciskā nozīme, jo putekšņu daudzums ir pārāk mazs un tie nelido tālu.

Lai apputeksnēšana notiktu arī nelabvēlīgos laika apstākļos, dārzā jāievieto 2-4 bišu saimes uz 1 ha.

Praksē pielieto metodi, kur vēlamos putekšņus izkliedē pie stropa skrejas, tie pielīp bitēm un nokļūst uz drīksnām. Tā rīkojas ASV, Vašingtonas štatā, kur galvenokārt tiek audzēta ‘Red Delicious’ ābeļu šķirņu grupa un audzētāji nav ieinteresēti stādīt apputeksnētājas šķirnes.

Anglijā, kur daudz audzē ‘Cox Orange’, kā apputeksnētājas izmanto dekoratīvās ābeles, kam bagātīgi veidojas putekšņi.

Siltumnīcu vīnogām pēc senas prakses apputi veicina, sakratot zarus. Arvien biežāk izmanto kameņu saimes segtajās platībās, piemēram, zemenēm.

Viendzimuma ziedi ir raksturīgi vairākām augļaugu sugām. No tām lazdas un riekstkoki ir vienmājas augi – abi ziedu tipi atrodas vienā kokā. Tomēr to sievišķie un vīrišķie ziedi ne vienmēr uzzied vienlaikus, tāpēc apputeksnēšanai jāpiemeklē otra šķirne. Vienmājas augi (reti – divmāju) ir arī citronliānas.

Divmāju augiem sievišķie un vīrišķie ziedi attīstās katrs uz sava auga. Tādi ir smiltsērkšķi un aktinīdijas. Pēdējām ziedi ir funkcionāli divmāju – abos ir gan putekšņlapas, gan augļlapas, bet funkcionē tikai vienas no tām. Viens vīrišķais augs nodrošinās vairāku sievišķo augu apputeksnēšanu un ražošanu.

Tikai sievišķie ziedi bez putekšņlapām ir dažām zemeņu un vīnogu šķirnēm, piemēram, zemenei ‘Pandora’, vīnogām ‘Guna’, ‘Liepājas Dzintars’. Tām apputeksnēšanās jānodrošina, stādot blakus otru šķirni ar divdzimumu ziediem.

Ziedešanas laika sakritība ir būtisks faktors, lai notiktu svešappute. Ābeļu, bumbieru un plūmju šķirnēm tas var būt ļoti atšķirīgs. Atkarībā no laika apstākļiem dažādu šķirņu uzziedēšana var atšķirties par 3–5 dienām, bet var ieilgt arī līdz 10–15 dienām. Protams, visagrāk ziedošās šķirnes ar visvēlāk ziedošajām tad nevarēs apputeksnēties. Tāpēc stādījumā nepieciešamas vienlaicīgi ziedošas šķirnes.

Efektivais apputeksnešanas periods (EPP)
Saīsinātais apzīmējums radies no angļu valodas (Effective Pollination Period = EPP). Ar to saprot laika periodu, kurā pēc apputeksnēšanās var paspēt notikt apaugļošanās. Efektīvo apputeksnēšanās periodu nosaka olšūnas dzīvotspējas ilgums, t.i., tās apaugļošanās spējas ilgums un putekšņa dīgļstobra augšanas ātrums. Piemēram, ja olšūna ir apaugļoties spējīga 10 dienas, bet putekšņa dīgļstobra augšanai nepieciešamas sešas dienas, tad efektīvais apputeksnēšanās periods ir četras dienas. Tas nozīmē, ka, apputei notiekot pirmās četras dienas pēc uzziedēšanas, dīgļstobrs sasniegs olšūnu, notiks apaugļošanās un augļa attīstība. Ja appute notiks vēlāk, olšūna vairs nebūs apaugļoties spējīga, kad putekšņa dīgļstobrs to sasniegs.

Olšūnas dzīves ilgumu var izpētīt, veicot apputeksnēšanu ik pēc dienas, novērtējot augļu aizmešanos, vienlaicīgi nosakot putekšņu dīgļstobru augšanas ātrumu. Ir izstrādāta metode arī tiešai olšūnas dzīvotspējas ilguma noteikšanai.

Ir zināms, ka EPP ir tikai dažas dienas ilgs. Parasti olšūna ir apaugļoties spējīga tūlīt pēc uzziedēšanas. Ābeļu diploīdajām šķirnēm EPP ir apmēram piecas dienas ilgs. Ābeļu triploīdajām šķirnēm tas iestājas 2–3 dienas pēc uzziedēšanas un ir apmēram trīs dienas ilgs. Ķiršiem un plūmēm EPP ir 4–5 dienas ilgs, apputei jānotiek iespējami ātri pēc uzziedēšanas, lai panāktu pietiekamu augļu aizmešanos.

Putekšņu dīgļstobra augšana un olšūnas novecošana ir atkarīga no temperatūras. Paaugstinātā temperatūrā abi procesi ir paātrināti. Tomēr labākie apstākļi, lai aizmestos augļi, ir vidēja temperatūra ar ilgāku ziedēšanu un ilgāku apputeksnēšanās laiku. Augstās temperatūrās olšūna noveco tik ātri, ka putekšņa dīgļstobrs nepaspēj to sasniegt, kaut arī tā augšana ir paātrināta.

Arī zemas temperatūras nav piemērotas apaugļošanās procesam. Zemākā temperatūra, pie kādas vēl notiek putekšņa dīgļstobra augšana, atkarībā no augļaugu sugas ir 5–10 ^oC. Taču olšūnas novecošanās process šajā laikā turpinās. Tādēļ ilgāki vēsa laika periodi ļoti negatīvi ietekmē augļu aizmešanos. Pārāk lēnā putekšņu dīgļstobru augšana un ierobežots olšūnas dzīvotspējas ilgums līdzās nepietiekamai bišu aktivitātei ir galvenie vājas augļu aizmešanās iemesli. Īpaši jutīgas pret vēsu laiku ir plūmes. Tām dīgļstobra augšana nenotiek, ja temperatūra zemāka par 10 ^oC.

* “Augļkopība” Dārzkopības institūts., ISBN 978-9984-9392-7-8
https://fruittechcentre.eu/sites/default/fi les/2018-04/Auglkopiba.pdf