Saimnieks LV / 2025.gads (Maijs)

Kas ir mutes un nagu sērga (MNS)
Mutes un nagu sērga (turpmāk – MNS) ir akūta un ļoti lipīga pārnadžu infekcijas slimība, kurai ir raksturīgs drudzis un čūlains iekaisums uz mēles, mutes dobuma gļotādā, kāju daļā ap nagu un nagu starpā, un tesmeņa ādā.

MNS ir A kategorijas jeb t.s. pārrobežu dzīvnieku infekcijas slimība (epizootija), kas var ātri un plaši izplatīties, būtiski ietekmējot lopkopības nozari un traucējot reģionālo un starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, tādējādi radot lielus ekonomiskos zaudējumus.

MNS ir konstatēta teju visos kontinentos, tā bieži sastopama (endēmiska) Āfrikas valstīs, Tuvajos Austrumos (Turcijā) un Āzijas valstīs, bet par izskaustu to uzskata Ziemeļamerikā un Austrālijā.

Kas ir MNS ierosinātājs
MNS ierosinātājs ir Picornaviridae dzimtas aftovīrusu ģints rinovīruss, kuram ir septiņi serotipi (A, O, C, SAT1, SAT2, SAT3 un Asia1).

Kuru sugu dzīvnieki var saslimt ar MNS
Pret MNS uzņēmīgi ir pārnadži (Artiodactyla): liellopi, aitas, kazas, cūkas, kamieļu dzimtas dzīvnieki un savvaļas dzīvnieki –
stirnas, aļņi, staltbrieži, mežacūkas.

Vai ar MNS var saslimt cilvēki
MNS ir dzīvnieku (pārnadžu) infekcijas slimība un cilvēku saslimšana ar MNS tiek uzskatīta par ļoti retu, līdz ar to, pastāv mazs risks saslimt ar MNS, nonākot tiešā saskarē ar MNS slimu dzīvnieku.

Cik ātri attīstās slimība, ja dzīvnieks ir inficējies ar MNS vīrusu
Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (WOAH) ir oficiāli noteikusi, ka MNS inkubācijas periods, t.i. laiks no dzīvnieka inficēšanās ar vīrusu līdz pirmajām saslimšanas pazīmēm, ir 14 dienas, taču praktiski lielākā daļa klīnisko pazīmju atkarībā no dzīvnieku sugas parādās divu līdz astoņu dienu laikā pēc vīrusa uzņemšanas.

Kādas ir klīniskās saslimšanas pazīmes dzīvniekiem
Dzīvnieku saslimstības līmenis ir augsts – tuvu 100 % no visiem inficētajiem, bet dzīvnieku nāves gadījumi ir sastopami reti (mirstība 1–5 % no saslimušajiem), izņemot jaundzīvniekus (mirstība ap 20 %), kuri var nomirt no pēkšņas sirds slimības – miokardīta. Slimības pazīmes galvenokārt saistītas ar pūslīšu (aftu) veidošanos mutē, nāsīs, uz purna, tesmeņa, pupiem un starp kāju nagiem. Saslimušie dzīvnieki neēd, siekalojas, krasi samazinās piena izslaukums, novēro klibumu.

Kas jādara, ja dzīvniekiem konstatē pazīmes, kas liecina par MNS
Ja dzīvnieku īpašniekam vai turētājam rodas aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar MNS, nekavējoties jāziņo veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) teritoriālajai struktūrvienībai.

Kā slimie dzīvnieki izdala MNS vīrusu
Vīrusu izdala inficētie dzīvnieki slimības inkubācijas periodā –
pat 4 dienas pirms klīnisko pazīmju parādīšanās, kā arī klīniski slimie dzīvnieki. Tāpat vīrusu var turpināt izdalīt pārslimojušie dzīvnieki, kas kādu laiku paliek vīrusa nēsātāji.

Dzīvnieki vīrusu no organisma izdala dažādos veidos: ar izelpoto gaisu, ar siekalām, pienu, urīnu, fekālijām, spermu, šķidrumu no vīrusa izraisītiem pūslīšiem (aftām) un abortu audiem.

Interesanti, ka cūkas pēc pārslimošanas nepaliek MNS vīrusa nēsātājas, bet no uzņēmīgajām sugām vīrusu ar izelpojamo gaisu izdala visvairāk (3000 reizes vairāk par govīm). Šī iemesla dēļ cūkas tiek uzskatītas par nozīmīgiem MNS vīrusa izplatītājiem, jo tām ir potenciāls radīt lielu daudzumu gaisā esoša vīrusa. Tas ir īpaši svarīgi, ja liels skaits cūku tiek turēts kopā intensīvās audzēšanas apstākļos un ir inficēts ar MNS. Šādā gadījumā gaisā veidojas vīrusa mākoņi, kas var novest pie...

Pilnu rakstu lasiet maija SAIMNIEKS LV numurā!