Saimnieks LV / 2021.gads (Jūnijs.)

Latvijā nejaukākais egļu audžu kaitnieks ir egļu astoņzobu mizgrauzis. Tam pa spēkam ir nodarīt vairāk posta nekā visiem citiem kaitniekiem kopā. Mizgrauži spēj iznīcināt pat veselas audzes.

Mūsu kā meža apsaimniekotāja uzdevums ir brīdināt īpašniekus par kaitēkļu apdraudējumu un nepieciešamību pasargāt savus mežus. Saimnieciskajos mežos mizgrauži, īpaši astoņzobu mizgrauži, rada būtiskus finansiālus zaudējumus, un tas nozīmē, ka pat vairāku paaudžu ieguldītais darbs, kopjot egļu audzi, var izvērsties mazvērtīgā koksnes pārdošanas projektā.

Lielākā daļa meža īpašnieku savu mežu uzlūko kā savu banku. Tāpēc ir ļoti būtiski novērst riskus, kas var samazināt šīs bankas jeb mežaudzes vērtību. Nepieciešams monitorēt un apsekot savu īpašumu, lai jau agrīnā stadijā atpazītu un konstatētu, ka audzē ligzdas sācis veidot mizgrauzis. Lai to spētu izdarīt, meža īpašniekam ir nepieciešamas zināšanas.

Kur tās iegūt?
− AS Latvijas valsts meži (LVM) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts (LVMI) Silava radījuši izglītojošu filmu mežu īpašniekiem, kurā pieredzējuši eksperti sniedz padomus, kā atpazīt mizgrauža invadētos kokus, kad un kā rīkoties, lai mazinātu egļu kaitnieka tālāko izplatību, un kā samazināt riskus meža audzēšanā. LVM un LVMI Silava filma par mizgrauzi pieejama LVM Youtube kanālā.

− Valsts meža dienests ir radījis informatīvu materiālu, kurā apkopoti 18 bīstamākie meža kaitēkļi un 6 bīstamākās meža slimības. Buklets Bīstamie meža kaitēkļi un slimības pieejams Valsts meža dienesta mājaslapas sadaļā Publikācijas un statistika.

− Lielisks zināšanu avots ir mežkopis vai mežsaimniecības speciālists. Kooperatīva Mežsaimnieks biedri – īpašnieki šos jautājumus risina kopā ar reģionālo konsultantu.

− 24. maijā Mežsaimnieks biedriem tiks organizēts attālināts seminārs Vaboles,kas apēd mežu, kur piedaloties meža etnomologam Agnim Šmitam, kopā ar privāto mežu īpašniekiem apspriedīsim mizgraužu tematiku.

Mizgraužu bojājumu stadijas
Pavisam droši secināt, ka audze ir mizgraužu skarta, var gadījumos, kad koka mizā novērojami nelieli caurumiņi un koksnes putekļi. Īpašnieki, kuri regulāri apseko savu mežu, tos noteikti var pamanīt. Brūnas, rūsganas skujas jau liecina par nopietnāku mizgraužu rosību. Tas nozīmē, ka koks ir būtiski novājināts un tā vērtība naudas izteiksmē gada laikā samazinājusies trīs reizes. Proti, no zaļa zāģbaļķa, kas maksā 80–90 EUR, mizgraužu bojāta koka vērtība sarukusi līdz malkas vērtībai.

Kādus kokus mizgrauži apdraud?
Sešu un astoņzobu mizgrauži apdraud egļu audzes, ļoti retos gadījumos priedes. Šie kaitēkļi vairojas kokos ar diametru 12 cm un vairāk, taču viņu gastronomiskās intereses pievērstas augošiem egļu kokiem, kas ir vecāki par 40 gadiem.

Ko darīt, lai pasargātu un glābtu audzi?
Šeit jārunā par divējādām audzēm: jau skartajām un vēl neskartajām. Pirmkārt, jāsaprot, ka mizgraužu vabole vienā piegājienā var nolidot krietnus attālumus (līdz par 50 km), tāpēc, ja skartajā audzē vai veselajā audzē netālu no skartās audzes norisinās meža izstrāde, pastāv reāla iespēja, ka mizgrauzis var pārmesties no vienas audzes uz citu. Audzes pasargāšanai Latvijā izmanto feromonu slazdus, kur ar mākslīgi radītu smaržu, pievilina vaboles.

Ieteikumi:
1. Preventīvos nolūkos apsekot īpašumu, lai maksimāli agrīnā stadijā varētu secināt izmaiņas audzē.
2. Vērot kaimiņu mežus un darbības tajos, lai pasargātu savu audzi no nevēlamās mizgraužu kompānijas.
3. Izmantot feromonu slazdus kukaiņu populācijas koncentrēšanai tajos, lai novērstu uzmanību no kokiem.
4. No 1. maija līdz septembra beigām neveikt saimniecisko darbību piecdesmitgadīgās un vecākās egļu audzēs.
5. Gudri saimniekot savā īpašumā un paredzēt riskus.

Ja īpašniekam radušies kādi jautājumi par šo tēmu, vienmēr var griezties kooperatīvajā sabiedrībā Mežsaimnieks, lai kopā ar konsultantu apmeklētu meža īpašumu un izlemtu labāko iespējamo rīcības plānu. Mūsu konsultantus mizgraužu tēmās izglīto Agnis Šmits – meža etnomologs, vadošais Silava pētnieks.