Saimnieks LV / 2025.gads (Jūlijs)

Lēdurgas pagasta zemnieku saimniecība Mazlauri, īstenojot Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstītu projektu Piena ražošanas tehnoloģiju attīstība saimniecībā, uzstādījusi pirmo slaukšanas robotu. Vai tas ir tikai pirmais solis uz tālāku attīstību, vai ir vēl kādi trumpji azotē, centāmies noskaidrot sarunā ar harizmātisko zemnieku saimniecības īpašnieku Māri Rehtšpreheru, pirmsjāņu laikā viesojoties saimniecībā, kas ne tikai ražo pienu, bet arī meistaro sieru. Arī Jāņu sieru – nedaudz gan citādu. Saimniecībā bijām viesojušies vēl krietni pirms covid laika, tāpēc interesanti bija uzzināt, kas noticis šo sešu gadu laikā. Iepriekšējo interviju var izlasīt 2019. gada janvāra numurā.

– Kas mainījies šajos sešos gados?
Māris: – Ir lielāks ganāmpulks un paaugstinājušies izslaukumi. Šogad uzlikām pirmo slaukšanas robotu. Savukārt siera ražotnē ir vairojies produktu klāsts.

– Kā izlēmāt par labu modernizācijai?
Māris: – Pārskatot savu ikdienas darbu apjomu un ritmu, kā arī fermā strādājošo ikdienu, nonācu pie secinājuma, ka ir kaut kas jāmaina – jāmodernizējas. Vai nu jāievieš robotizēta slaukšana, vai jālikvidējas. Sieru jau varētu turpināt siet arī no pirktā piena.

Vecākajam dēlam teicu, ka esmu gatavs pārmaiņām, ja liekam robotus un tu piedalies, tad es to daru. Citādi apsvēru visu slēgt ciet. Rezultātā robots ir mūsu kūtī un sieru ražoju joprojām no savu govju piena.

Pavisam mums ir 90 slaucamas govis, 58 no tām apkalpo robots, pārējās slaucam slaukšanas zālē. Kopumā mūsu Holšteinas melnraibās šķirnes ganāmpulkā, ieskaitot teļus, ir aptuveni 160 galvu.

– Cik ilgs ceļš bija līdz robotam?
Māris: – Nepilna gada laikā to izdarījām. Pērn maijā uzrakstījām projektu, bija gan mazs kopējais pieejamais finansējums, bet galu galā visi, kas startēja, saņēma naudu. – Daudzi togad nemaz nemēģināja. Šogad 4. martā jau sākām govis slaukt ar robotu, aprīlī noslēdzām kārtu un saņēmām atpakaļ savu investēto naudu.

– Kāda ir dzīve ar robotizēto darbinieku?
Māris: – Tagad saprotu, ka bija pareizi iegādāties slaukšanas robotu un tieši Lely firmas iekārtu. Projekta sākumā gan biju plānojis cita uzņēmuma produktu, bet procesā mainījās viedoklis par labu Nīderlandē ražotajam. Viena no galvenajām Lely priekšrocībām, ka jau pamata paketē ir dzīvnieku veselības noteikšanas programma, kas citiem ir papildu serviss. Dēls, kurš pēc robota iegādes vairāk pievērsies saimniekošanai, salīdzināja arī programmatūras – Lely viss ir pārskatāms un vienkāršs. Arī daudzi piensaimnieki ieteica man izvēlēties tieši šo robotu. Vēl tikai neesam izmēģinājuši, kāds būs atbalsta serviss, – pagaidām tiekam paši galā, dēls visas programmas izpētīja un labi pārzina robota darbības procesus.

Uzstādot slaukšanas robotu, jārēķinās, ka izteikti mainīsies barošanas process. Būs jāpanāk, ka govs grib ēst gan pie barības galda, gan vēl doties uz slaukšanas robotu pēc gardajām spēkbarības granulām. Te veiksmes atslēga ir barības maisījumu receptes, ko mums, balstoties uz piena un barības analīzēm, gatavo vai koriģē konsultante Antra Gražule.

– Kā govis pierada pie jaunā slaukšanas veida?
Māris: – Lely robotā ir tāda opcija, ka sākumā govis, lai pierastu pie robota, iet tikai tur uzēst spēkbarības granulas bez slaukšanas. Darījām tā 3–4 dienas un lopus turpinājām slaukt slaukšanas zālē. Kad govis gāja brīvi iekšā robota iekārtā, sākām arī tur slaukt. Pirmajā dienā izdevās izslaukt vienu reizi un, protams, iegūtais piena apjoms bija zems. Otrajā dienā govis izslaucās jau divas reizes – izslaukums bija divtik liels, jo atdeva arī iepriekšējās dienas pienu. Pirmo mēnesi govis tomēr bija vēl jāpiedzen, bet nepilna mēneša laikā daļa govju pašas sāka iet uz robotu. No 58 govīm 3–4 pa dienu ir jāpiedzen, bet tās ir govis, kas gatavojas iet ciet, tām ir maz piena, tāpēc nav vajadzības bieži slaukties. Pašlaik mums robota apmeklējums ir 2.8–2.9 reizes diennaktī. Gribētu sasniegt nedaudz virs trīs, bet arī tāds apmeklējums, kāds ir tagad, ir gana labs.

Robotam katru stundu un katru minūti jāstrādā. Kūtī jābūt pilnīgam mieram, jo tu mazāk iejaucies, jo labāk viss darbojas...

Pilnu rakstu lasiet jūlijs SAIMNIEKS LV numurā!