Saimnieks LV / 2025.gads (Augusts)

LKS Dāmnieki ir lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība, kas nu jau 31 gadu veiksmīgi saimnieko Zemgalē. Šai saimniecībai nav sveša tehnoloģiskā attīstība, jauniešu izglītošana agronomijā un teritorijas labiekārtošana, jo viss taču sākas no patīkamas vides. Bargā 2023. gada krusa LKS Dāmnieki vadītājam Andrejam Eglim sagādāja nopietnus izaicinājumus, jo postījumi bija ļoti lieli. Kā viņiem veicies pirms un pēc tam, lasiet intervijā ar vadītāju Andreju un agronomi Anitu Lešinsku.

– Kāds ir saimniecības attīstības sākums?
Andrejs: – Lauksaimniecības kooperatīvā sabiedrība Dāmnieki izveidota privatizācijas gaitā, cilvēkiem atgūstot īpašumā lauksaimniecības zemes, kuras vajadzēja apstrādāt. Apvienojot pajas, izpirkām mehāniskās darbnīcas, kalti un noliktavas, kā arī nedaudz traktortehnikas. Sākām sniegt pakalpojumus, taču atdeve no tā bija tik maza, ka pat esošo tehniku nevarēja uzturēt. Sākām nomāt zemi un audzēt labību, lai attīstītu saimniecību un iegādātos nepieciešamo tehniku.

Anita: – No kolhoza laikiem mantojumā bija palikusi cukurbiešu audzēšanas tehnika, sākām ar 20 ha cukurbiešu platībām, beidzām ar 100 ha – kam bija pieejamas kvotas. Vedām cukurbietes gan uz Liepāju, gan Jelgavu. Skaisti bruģētais laukums saimniecībā agrāk bija biešu uzglabāšanas vieta. Kad abas rūpnīcas beidza pastāvēt, pārstājām audzēt cukurbietes.

Vēl mums bija vecie graudu kombaini un 100 ha platībā audzējām labību. Taču tobrīd graudus nevienam nevajadzēja, Daugavpils dzirnavniekā rindās bija jāstāv diennakti, bet Dobeles dzirnavniekā rīkoja izsoles ar lejupejošu soli, kurš atdos lētāk. Par cukurbietēm brīžiem norēķinājās ar cukuru. Esam dalījuši ne tikai cukuru, arī miltus un vatētās segas, bet izdzīvojuši.

Kad svinējām 30 gadu darbības jubileju, secinājām, ka lielākajai daļai darbinieku šī ir vienīgā darba vieta, un par to varam tikai priecāties.

– Cik cilvēkus nodarbināt?
Anita: – Pie mums vēl strādā vecais kalums – kopš kolhoza laikiem un vairāk nekā puse ir vietējie jaunieši. Ja būtu tāda iespēja, ņemtu vēl gribētājus, taču graudkopība lielākoties ir sezonāls darbs. LKS Dāmnieki kopā strādājam 22 cilvēki. Lielākajai daļai ir sava zemīte, kaut neliela, apsaimniekojama, tādēļ katram darbiniekam ir savi papildu ienākumi.

Andrejs: – Ir brīži, kad jārauj darbi līdz rīta gaismai, tad atnāk ziema un jādomā, ko darīt. Anita saimniecībā ir izaudzinājusi daudz praktikantu, kas tagad strādā dažādās Latvijas vietās par agronomiem. 

Anita: – Saimniecība nemaz nevarētu pastāvēt bez ļoti labiem darbiniekiem. Mums tādi ir – liels paldies viņiem par ieguldīto darbu!

– Cik lielu platību tagad apsaimniekojat?
Anita: – Pašlaik 1360 ha.

Andrejs: – Aptuveni puse no zemes ir nomā. Ar to nav bijis problēmu, ir ilggadējas sadarbības un veiksmīgas abpusējas vienošanās. Esam izkaisīti septiņos dažādos pagastos, tālākais lauks no saimniecības teritorijas ir 30 km. Lielākās platības atrodas Tērvetes un Ukru pagastos.

– Kādus kultūraugus audzējat?
Anita: – Ir ziemas kvieši, no kuriem 50 ha cietie kvieši, ziemas rapši, vasaras mieži, auzas, arī zirņi un pupas, vasaras kvieši.

– Kādas šķirnes izvēlaties? Vai paši ataudzējat?
Anita: – Strādājam ar šķirnēm ‘Skagen’, ‘Etana’, ‘Brigit’, ‘Talsis’, rapši ‘INV1170’, ‘Ilona’, pupas ’Boxer’ un zirņi ‘Ingrid’. Ik pa laikam divas līdz četras šķirnes pamainām. Ilgāk kā divus gadus vienu šķirni neaudzējam. Pamatā ataudzējam paši, bet iepērkam sertificētu sēklu.

Anita: – 2023. gadā krusa izpostīja angārus, laukus, tehniku, ražu un arī sertificētās sēklas laukus.

– Kādi rezultāti rapša audzēšanā?
Anita: – Katru gadu apsējam 250–300 ha ar rapšiem. Izvēlamies gan hibrīdās, gan līnijšķirnes. Esam secinājuši, ka līnijšķirnes dažbrīd aug tāpat kā hibrīdi. Sējot ievērojam augu maiņu, lai rapši vienā laukā atkārtotos ne biežāk kā pēc četriem, pieciem gadiem, lai izvairītos no slimībām un kaitēkļiem.

– Kādi ir sastopamākie kaitēkļi?
Anita: – Lielākā problēma ir smecernieki un pangodiņš. Saimniecībā nav pašgājējs miglotājs, lai miglotu rapšus pēc ziedēšanas, tāpēc ziedēšanas laikā miglojam fungicīdu. Zemgalē vairs neaudzē vasaras rapšus, tāpēc mazāka problēma ir spīdulis.

Pilnu rakstu lasiet augusta SAIMNIEKS LV numurā!