, .
cloudy 10.2℃
Vārda dienu svin: Armands, Armanda

Lauksaimniecības organizācijas vērtē 2020. gadu

Elīna Tilaka , 22-01-2021
Lauksaimniecības organizācijas vērtē 2020. gadu

Nozīmīgākās lauksaimniecības organizācijas Latvijā sniedz savu vērtējumu par aizvadīto gadu, stāsta par svarīgākajiem notikumiem savā darbībā, par to, kas izdevies un kas līdz galam tomēr nē, kā arī sniedz atskatu uz nozari kopumā.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome

2020. gads lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, mežsaimniecībā un pārstrādē nav viennozīmīgi vērtējams, bet gan atkarībā no globālās Covid-19 krīzes ietekmes uz konkrēto nozari. Cūkkopības nozare Latvijā sakarā ar importu no Vācijas ir uz iznīkšanas robežas, savukārt augkopībā ir vērojama pozitīva tendence, jo Covid-19 krīze ir devusi iespēju vietējiem ražotājiem palielināt ražošanas apjomus un produkciju realizēt vietējā tirgū. Ir novērots, ka ražotāji vairāk domā, kā savu produkciju padarīt pieejamāku iedzīvotājiem, piemēram, atverot tās veikalus visā Latvijas teritorijā. Šāda attīstības tendence ir laba, bet arī uzliek valdībai pienākumu izstrādāt tādu valsts politiku, kas aizsargās vietējo ražotāju un nodrošinās stabilitāti vietējam tirgum pēc Covid-19 krīzes. Nedrīkst pieļaut, ka izaugsme ir īstermiņa un nav stabila!

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibers:
– Šobrīd zemnieki spēj saražot pārtikas produktus Latvijas iedzīvotājiem pietiekamā apjomā un ļoti augstā kvalitātē. Lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas eksports sastāda vairāk nekā 40 % no kopējā eksporta tirgus, kas ir viens no tautsaimniecības stūrakmeņiem. Attīstot kopējo lauksaimniecības politiku, ir iespējams vēl vairāk kāpināt ražošanas apjomu, tādā veidā palielinot kopējos valsts ieņēmumus un nozares attīstību. Valdībai ir jāsaprot, ka jebkurš kritums nozarēs ir steidzami jānovērš, atbalstot vietējos ražotājus.

LOSP ieskatā svarīgs panākums pērn ir, ka tika pagarināts 5 % PVN augļiem un dārzeņiem, kas ļaus arī nākamajos trijos gados ražotājiem kāpināt apjomu paļāvībā, ka ēnu ekonomika nozarē mazināsies.

Neskatoties uz pozitīvām tendencēm, vēl arvien ir lielas neskaidrības par valsts un ES politiku nozarēm, piekrastes zvejniecības pārmantojamību, kāds būs gala lēmums par ES atbalstu Kopējai lauksaimniecības politikai, Eiropas Zaļā kursa jautājumu, īpašo nodokļu režīmu sezonas strādniekiem, viesstrādnieku pieejamību, augu aizsardzības līdzekļu pieejamību un lietošanas ierobežojumiem u.c. jautājumiem, kas būtiski ietekmē nozares nākotnes attīstību. Tāpat, ņemot vērā regulārās nodokļu politikas izmaiņas, nav skaidrs, vai pēkšņi netiks veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, uzliekot jaunus nodokļus, kas paaugstinās produkta pašizmaksu un samazinās konkurētspēju kopējā ES tirgū.

Gada lepnums: Mūsu biedri arī šī gada smagajos apstākļos spēja saražot pietiekami daudz pārtikas, lai nodrošinātu pieprasījumu vietējā tirgū.

Gada neraža: Tas, kā iniciatīva par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas aizliegumu 1000 m no apdzīvotām mājām ir tikusi līdz Saeimai. Straujš cūkgaļas iepirkumu cenu kritums, kas apdraud nozares pastāvēšanu.

Gada aktualitāte: Samazinātas PVN likmes saglabāšana augļiem un dārzeņiem līdz 2023. gadam un lēmums ieviest samazināto PVN likmi pārējiem produktiem: pienam, gaļai, olām, zivīm un maizei. ES Zaļā kursa jautājums.

Gada mērķis: Pārvarēt Covid-19 radīto krīzi un nodrošināt nozaru attīstību pēckrīzes periodā!

 

Latvijas Jauno Zemnieku klubs

Gada lepnums: Mūsu organizācija ļoti lepojas ar sasniegto lielo biedru skaitu – 170! Tas nozīmē, ka jauniešiem ir interese par dzīvi laukos! Biedri ir ļoti mērķtiecīgi un uzņēmīgi, pārstāvot visdažādākās nozares – gan daudzas lauksaimniecības jomas, gan mājražošanu, gan tūrismu u.c. Katrs biedrs mums ir unikāls un liela vērtība gan organizācijai, gan Latvijas nākotnei. Esam ar un par viņiem!

Gada izaicinājums: Rast risinājumus dažādos jaunos apstākļos, jo biedriem nebija iespējas tikties klātienē un kopā pārrunāt aktuālākos jautājumus, dalīties pieredzē un kopā arī atpūsties no ikdienas steigas. Šis laiks ir devis stimulu domāt plašāk un aptvert, cik svarīga ir digitalizācija lauksaimnieku dzīvē, kā ikdienā rīkot informācijas apmaiņu attālināti, bet it īpaši − cik vērtīga ir katra iespēja satikties klātienē, jo lauksaimniekiem ir svarīgs cilvēciskais atbalsts.

Gada aktualitāte: Pārstāvēt jauno zemnieku politiskās intereses, veidojot nosacījumus pārejas periodam un domājot arī par jauno KLP plānošanas periodu. Jāizprot jaunās prasības, kādas ir izvirzījusi Eiropas Savienība, un kā labāk rast risinājumus dažādām lauksaimniecības nozarēm, it īpaši, lai jaunajiem lauksaimniekiem būtu pieejams atbalsts un iespējas attīstīties.

Gada mērķis: Kopīgiem spēkiem ar citām lauksaimniecības organizācijām veidot KLP jaunā plānošanas perioda nosacījumus tā, lai Latvijas zemniekiem būtu atbalsts saimniekošanā. Izglītot sabiedrību un jauno paaudzi ar dažādiem veiksmīgiem pieredzes stāstiem, kā iespējams laukos attīstīt uzņēmējdarbību, īstenot savas idejas un cik dažādas ir iespējas laukos. Nevajag baidīties sākt darīt un iesaistīties arī organizācijās, kur var rast atbildes!

 

Latvijas augu aizsardzības līdzekļu ražotāju uz tirgotāju asociācija

2020. gads ir bijis pagriezienu, izaicinājumu un pārdomu pilns. Gads, kurā Eiropas Komisija nāca klajā ar ambiciozu mērķi doties Zaļā kursa virzienā, izvirzot vairākas nozīmīgas un visaptverošas stratēģijas, kas vērstas uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku saimniekošanu, vienlaikus nodrošinot klimata neitralitāti, lauksaimniecības dzīvotspēju un drošu un ilgtspējīgu pārtikas piegādi.

TOP diskusiju un sarunu temati: Zaļais līgums, No lauka līdz galdam, bioloģiskā daudzveidība, kopējā lauksaimniecības politika, klimata pārmaiņas, emisijas, aprites ekonomika.

Zaļais kurss skaidri izvirza ambiciozu uzdevumu – samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu par 50 %, vienlaikus palielinot bioloģiskās saimniekošanas platības līdz 25 % no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās platības līdz 2030. gadam. Nozare ir gatava atbalstīt izvirzītos mērķus, ja vien tie atspoguļo ietekmes novērtējuma rezultātus. Šobrīd ierosinājums samazināt ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu par 50 % nešķiet reāls, kā arī nav redzams pamatojums, ka tas varētu dot vēlamo ietekmi uz ilgtspējīgāku pārtikas ražošanas modeli.

Spēkā esošās likumdošanas labāka īstenošana varētu palīdzēt pielāgoties klimata pārmaiņām un ieviest tirgū jaunas tehnoloģijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību. Nozarei ir bažas par to, ka Eiropas normatīvā un politiskā vide arvien mazāk ir atvērta inovāciju attīstībai un piemērošanai augu aizsardzības nozarē. Pārskatāmā nākotnē Eiropas lauksaimnieki turpinās zaudēt pieejamos risinājumus ātrāk nekā iespējams izstrādāt un ieviest ražošanā jaunus. Svarīgi atzīmēt, ka kopumā ķīmiskās un bioloģiski darbīgās vielas ir jāuzskata par papildu risinājumiem, nevis tiešu aizstājēju.

Apzināmies, ka augu aizsardzības nozarei arī turpmāk būs ļoti būtiska loma lauksaimnieku atbalsta nodrošināšanā. Nozare ir apņēmusies piedalīties Komisijas centienos rast ilgtspējīgus risinājumus, lai lauksaimniekiem piedāvātu videi arvien draudzīgākus ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu un biopesticīdu risinājumus, kā arī iespēju piemērot precīzās tehnoloģijas ilgtspējīgai lauksaimniecībai.

2020. gadā liels un ietekmīgs spēlētājs bija Covid-19. Tas radīja tādu izteikti negatīvu blakusparādību kā sabiedrības sadalīšanos vairākos burbuļos ne tikai veselības, vides, bet arī lauksaimniecības jomā. Šķiet, ka tik apzināti spēcīgs un bieži nepamatots uzbrukums lauksaimniekiem, kāds nupat piedzīvots, vērojams simts gados reizi, līdzīgi kā ar pandēmiju.

Lai Jaunajā gadā mazāk burbuļu, vairāk vērtīgu sarunu un dialogu, un pāri visam − veselība!

 

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija

Gada lepnums: Pandēmijas laikā tieši kooperatīvi bija biedru – lauksaimnieku balsts un palīgs grūtību pārvarēšanai. Tas atkārtoti pierāda kooperācijas lielo nozīmi krīzes laikā.

Salīdzinājumā ar citām tautsaimniecības nozarēm lauksaimniecība un pārtikas ražošana šobrīd atrodas diezgan stabilās pozīcijās – tas pierāda nozares spēku un iedzīvotāju patiesās vērtības.

Pastiprināta uzmanība pievērsta augļu un dārzeņu nozares attīstīšanai – noslēgts sadarbības memorands starp Zemkopības ministriju, lauksaimnieku un tirgotāju organizācijām, lai veicinātu Latvijā ražotu augļu, ogu un dārzeņu pieejamību patērētājiem un atbalstītu vietējos ražotājus. Prieks, ka izdevies panākt samazinātā pievienotās vērtības nodokļa saglabāšanu augļu un dārzeņu nozarēs.

Gada neraža: Kā atzīst kooperatīvo sabiedrību vadītāji, neskatoties uz to, ka digitalizācija ir atvieglojusi ikdienas darbu veikšana, veiksmīgas kooperācijas nodrošināšanai tomēr svarīgas ir arī tikšanās klātienē, kas 2020. gadā diemžēl bija ierobežotas. Nepārdomāta nodokļu politikas maiņa jau tā nestabilajā ekonomiskajā situācijā ir radījusi lauksaimniekiem bažas par nākotnes perspektīvām.

Gada aktualitāte: Šī brīža situācija saistībā ar Covid-19 ir uzsākusi pārmaiņu procesus, kas visticamāk turpināsies arī pēc pandēmijas beigām, – digitalizācija bija būtiska jau iepriekš, taču 2020. gadā tā ir ienākusi teju katra uzņēmuma, tajā skaitā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvu darbībā. Neskatoties uz Covid-19 tēmu aktualitāti, 2020. gadā tika izstrādāta arī nākamā plānošanas perioda atbalsta politika. Kā atzīst LLKA valdes locekļi, ļoti svarīgi ir saprast pareizos atbalsta mehānismus, lai notiktu kooperatīvu darbības attīstība, nevis stagnācija.

Gada mērķis: 2021. gadā nepieciešams vēl vairāk veicināt vietējo produktu patēriņu, jo tādējādi katrs no mums var palīdzēt ekonomikai pēc iespējas ātrāk atkopties pēc pandēmijas radītajām sekām. Kā atzīst lauksaimniecības kooperatīvu vadītāji, viens no 2021. gada izaicinājumiem ir padarīt savu darbību efektīvāku, izvērtējot jau paveikto, kā arī plānoto investīciju atdevi.

 

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība

Gada lepnums: Kooperatīvā sabiedrība Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) 2020. gadā lepojas ar Latvijas piena produktu eksporta apjoma noturēšanos iepriekšējo gadu līmenī. Kopējā produktu eksporta vērtība 140 milj. EUR joprojām ir vēsturiski otra augstākā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, par spīti pandēmijas Covid-19 negatīvajai ietekmei gan uz mūsu tautsaimniecību, gan pasauli kopumā.

LPCS īstenotais projekts piena produktu veicināšanai trešajās valstīs – TasteMilk (01.03.2019.−28.02.2020.) ir sekmējis eksporta stabilitāti un pieaugumu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Esam gandarīti, ka LPCS izdevās veiksmīgi īstenot projektu TasteMilk un paralēli uzsākt jaunu − Eiropas Savienības ražotu pārtikas produktu patēriņa veicināšana trešajās valstīs projekta MEG Promo ietvaros.

Gada neraža: Covid-19 pandēmijas dēļ uz nenoteiktu laiku LPCS ir spiesta pārtraukt uzsāktās Eiropas Savienībā ražotu pārtikas produktu patēriņa veicināšanas programmas īstenošanu trešajās valstīs projekta MEG Promo ietvaros, pilnībā pārtraucot pirmajā projekta realizācijas gadā plānotās aktivitātes – dalību izstādēs, degustācijas mērķa valstu mazumtirdzniecības tīklos, B&B tikšanās, tirdzniecības misijās u.tml. Esam satraukti par projekta turpmāko likteni.

LPCS savu biedru un sadarbības nevalstisko organizāciju vārdā aicināja Latvijas valdību izskatīt iniciatīvu ieviest samazināto 5 % pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi visiem piena produktiem. Diemžēl šī iniciatīva valdības atbalstu neguva. Iniciatīvas vadmotīvs bija − mazinot barjeras, mēs stimulējam ekonomiku. Proti, samazinot PVN Latvijā plaši patērētiem, tradicionāliem un, kas nav mazsvarīgi, veselīgiem pārtikas produktiem, padarot tos pieejamākus vietējiem patērētājiem, radot lielāku piena produktu noietu, kas nozīmētu vairāk darba piena pārstrādes uzņēmumiem, bet sabiedrībai kopumā ļautu caur konkrētiem Latvijas valdības darbiem, nevis tikai vārdiem sevi apzināties kā pilnvērtīgi attīstītas ES valsts sastāvdaļu, kur izdevumi par pārtikas produktiem neaizņem nesamērīgi lielu proporciju ikmēneša tēriņos.

Gada mērķis: LPCS mērķis kopā ar citām nevalstiskajām organizācijām un domu biedriem ir palielināt piena un piena produktu atpazīstamību, pieejamību un īpatsvaru Latvijas mazumtirdzniecības tīklos. Šādi mēs stiprinātu un palielinātu vietējo dabīgas izcelsmes, veselīgu piena produktu patēriņu iedzīvotāju vidū, kas būtu nozīmīgs atbalsts Latvijas piena ražotājiem un pārstrādātājiem, īpaši tiem, kuri strādā vietējā tirgū un kuriem ir piena produktu samazinājums eksporta tirgos 2020. gadā. Tas veicinātu uzņēmumu atveseļošanos un darba vietu nodrošināšanu pēc Covid-19 pandēmijas. LPCS mērķis ir arī aicināt Latvijas valdību un Latvijas mazumtirdzniecības tīklus maksimāli atbalstīt vietējos ražotājus un pārstrādātājus. Īstenot vēl citus LPCS pieteiktos projektus ES atveseļošanas programmas ietvaros, cerot, ka projekti tiks vērtēti pēc būtības un nozīmes tautsaimniecībai.

 

Latvijas Agronomu biedrība

Gada lepnums: Paskatoties atpakaļ vēsturē, lepni varam teikt, ka kopš Agronomu biedrības dibināšanas pirmsākumiem apritējuši 100 gadi. Tālajā 1920. gada decembrī domubiedru grupa sanāksmē nolēma, ka jādibina lauksaimnieku biedrība, kuras darbībai jāizvirza trīs galvenie mērķi, zinātniskais, sabiedriskais un profesionālais. Tie aktualitāti nav zaudējuši arī šodien. Tāpēc 2020. gadā lepojamies ar saviem biedriem Antonu Ružu un Valdi Dzeni, kuri savā profesionālajā darbībā ir daudz paveikuši šo mērķu īstenošanai. Viņu darbs ir novērtēts valsts mērogā. Abi kļuvuši par Zemkopības ministrijas konkursa Sējējs 2020 laureātiem nominācijā Mūža ieguldījums lauksaimniecībā.

Gada neraža: Covid-19 pandēmija visas pasaules plānos ieviesusi korekcijas. Arī Latvijas Agronomu biedrībai nācās atteikties no iecerētajiem pasākumiem un sabiedriskajām aktivitātēm. Biedrības atpazīstamībai tas par labu nenāk.

Gada aktualitāte: Jaunā lauksaimniecības politika – plānotie vidi saudzējošie pasākumi mulsina agronomus. Svarīgi, lai šajā jomā tiktu saglabāta profesionalitāte un ieviešana praksē būtu loģiska. Agronoma ieteikumiem jebkurā gadījumā jābūt pārdomātiem un pamatotiem. Daļa sabiedrības uzskata, ka tieši agronomi ir tie, kas atbildīgi par intensīvo augu aizsardzības līdzekļu lietošanu lauksaimniecībā. Tā kā te ir daudz darāmā, lai celtu profesijas prestižu, skaidrotu sabiedrībai augu kopšanā veiktās darbības un to nepieciešamību. Priecē jaunās paaudzes agronomi, kuri ievieš ražošanā jaunas, videi draudzīgas tehnoloģijas, arī intensīvi saimniekojot, kā arī pārdomāti izvēlas saimniekot ar bioloģiskām metodēm.

Gada mērķis: Atrast veidus, kā iesaistīt biedrības darbā šos jaunos gudros cilvēkus. Viņi ir tie, kas strādās un veidos Latvijas lauksaimniecību. Agronomi ir lauku inteliģence. Tā tas ir bijis pirms 100 gadiem, un tā tam vajadzētu būt arī turpmāk.

 

Latvijas Zemnieku federācija

Agita Hauka, biedrības Latvijas Zemnieku federācija (LZF) valdes priekšsēdētāja: – Biedrība LZF ir strādājusi nenogurstoši un ar prieku!

Gada lepnums: Lepojamies, ka biedrību papildina jauni biedri, kuriem rūp līdzsvarota lauku attīstība.

Gada neraža: Politiskā neziņa par Latvijas lauku nākotni. Joprojām nav skaidrības, kā un vai dzīvot un saimniekot laukos mazam un vidējam zemniekam.

Gada aktualitāte: Diskusijas ar Zemkopības ministriju (ZM) par nākošo plānošanas periodu un par 2021. un 2022. gada pārejas periodu. Patiess prieks, ka Saeimas deputāti arī ir sapratuši lauku lomu valsts attīstībā, izveidojot deputātu grupu mazo un vidējo lauksaimnieku atbalstam.

Gada mērķis: Sadarbībā ar ZM un citām lauksaimnieku organizācijām izveidot skaidru un adekvātu programmu vidusslāņa stiprināšanai un Zaļā kursa saprātīgai īstenošanai, cenšoties apvienot zemniekus kopīgam dialogam lauku attīstībai, kur kopējais labums stāv pāri visam.

Jaunajā gadā visiem vēlam veselību, mīlestību un darba prieku!

 

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija

Gad(simt)a pavērsiens: 22. maijā, Pasaules Bioloģiskās daudzveidības dienā, Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas Zaļā kursa nozīmīgākajām stratēģijām. Par spīti bažām, ka stratēģiju teksts būs bezzobains un tajā nebūs konkrētu skaitļu, dokumentu saturs pauda daudziem negaidīti lielu apņēmību padarīt lauksaimniecību zaļāku. No lauka līdz galdam un Bioloģiskās daudzveidības stratēģija 2030 pieprasa konkrētu rīcību, lai pakāpeniski mazinātu lauksaimniecības ietekmi uz vidi un klimatu. Ar šīm stratēģijām Eiropas Komisija demonstrē mugurkaulu lauksaimniecības lobija priekšā, līdztekus citām videi un sabiedrībai pozitīvām izmaiņām pieprasot arī par 50 % samazināt ķīmisko pesticīdu un antibiotiku izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī panākt, lai vismaz līdz 25 % no lauksaimniecības zemes Eiropas Savienībā būtu bioloģiski sertificēta.

Gada zaļākie grozījumi: Zaļā publiskā iepirkuma kritēriji pārtikas produktu produktu piegādēm pēc ilgstošas šķēpu laušanas starp ministrijām un LBLA iebildumiem par Eiropas Komisijas uzstādījumu ignorēšanu kļuvuši zaļāki. 12. septembrī stājās spēkā MK noteikumu Nr. 353 Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība grozījumi. Jaunie kritēriji, kas beidzot runā par bioloģiski sertificētu produktu konkrētu apjomu publiskajā iepirkumā, nosaka, ka, iegādājoties pienu un kefīru, vismaz 35 % no visas piena un kefīra masas vai vērtības (no 2022. gada – vismaz 50 %) jābūt ražotiem atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Tāpat bioloģiski ražotiem jābūt vismaz 20 % no graudaugu pārstrādes produktiem (piemēram, auzu pārslas, kviešu milti, griķi). Īpašs gandarījums par tām izglītības iestādēm un pašvaldībām, kas, gādājot par jaunāko paaudzi, sākušas iepirkt vairāk bioloģisko produktu, nekā nosaka minimālās prasības.

Gada tikšanās: 3. septembrī notika LBLA tikšanās ar Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāru Janušu Voicehovski. Kā norādīja komisārs, bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no svarīgākajām Kopējās lauksaimniecības politikas prioritātēm un tam jābūt skaidri redzamam dalībvalstu veidotajās atbalsta sistēmās. Aicinājām komisāru uz sarunu, lai informētu par to, ka ZM izstrādātā lauksaimnieku atbalsta sistēma tiek veidota industriālās lauksaimniecības interesēs, atkāpjoties no Zaļā kursa mērķiem. Dalībvalstu gatavotajos stratēģiskajos plānos bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam jābūt sevišķi pieejamam, norādīja komisārs. J. Voicehovskis apliecināja, ka viņa nodoms ir panākt reālu atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības izaugsmei. Komisārs uzsvēra, ka ir ļoti ieinteresēts Latvijas pieredzē, ņemot vērā, ka mums ir gandrīz divreiz vairāk bioloģiski sertificētu platību nekā Eiropā vidēji. Līdz ar to komisāra ieskatā Latvijai nav jātiecas uz nosprausto minimālo mērķi – 25% bioloģisko platību no lauksaimniecības zemes, bet jāsasniedz ambiciozāki rezultāti.

Gada nevārds: Piesardzība ir viens no biežāk lietotajiem vārdiem ZM gatavotajā Latvijas pozīcijā par stratēģijas No lauka līdz galdam mērķiem, ko, šķeļoties viedokļiem un nebūt ne vienprātīgi, 16. oktobrī atbalstīja arī Saeimas deputāti. ZM ne tikai piesardzīgi vērtēja iespēju sasniegt mērķi attiecībā uz ķīmisko pesticīdu lietošanas samazinājumu par 50 %, jo desmit gadu termiņš tā sasniegšanai esot pārāk īss, bet arī ir stratēģijā izvirzīto mērķi par 50 % samazināt antimikrobiālo līdzekļu pārdošanu. Tāpat pārējos stratēģijas mērķus ZM vienlaikus pieņēma un noraidīja. Piemēram, ZM kopumā atbalstīja centienus samazināt barības vielu zudumus augsnē un mēslošanas līdzekļu lietošanas apjomu, tomēr tās ieskatā Latvijai esot jāpiemēro individuāla pieeja.

Gada kāpums: Neskatoties uz vairākus gadus ilgušo bioloģiski apsaimniekoto platību pieauguma stagnāciju, kas saistīta ar izsmelto finansējumu, bioloģiskā ražošana un pārstrāde Latvijā strauji attīstās. Saskaņā ar ZM apkopotajiem datiem 2019. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 1.7 reizes palielinājies bioloģiskā piena un piena produktu pārstrādes apjoms. Tāpat 1.4 reizes palielinājusies bioloģiskā graudu pārstrāde un cietes ražošana. Savukārt bioloģisko augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu pārstrādes apjoms pieaudzis 1.4 reizes.

Gada īsredzīgums: Oktobra beigās Eiropas Parlamenta deputāti balsoja par KLP. Diemžēl lēmumus ietekmēja lielāko politisko grupu kompromisa vienošanās par lielāku atbalstu lauksaimniecības dziļākai industrializācijai. Līdz ar to KLP vairākos jautājumos nonāca pretrunā gan ar Eiropas Zaļo kursu un tā stratēģijām, gan ar sabiedrības interesēm. LBLA uzrunāja Latviju pārstāvošos eiroparlamentāriešus un aicināja neatbalstīt KLP piedāvājumu. Vienlaikus ar iespaidīgu balsu vairākumu Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja politiski nozīmīgus grozījums attiecībā uz bioloģiskās lauksaimniecības attīstību. Tie nepārprotami nosaka, ka dalībvalstīm savos KLP stratēģiskajos plānos būs jāspēcina bioloģiskās lauksaimniecības nozare. Tomēr LBLA, solidarizējoties ar citām lauksaimnieku un vides organizācijām visā Eiropā, pauda uzskatu, ka ar vienu soli nepietiek, lai izkāptu no līdzšinējās stagnējošās lauksaimniecības sistēmas, kas nestrādā vides un sabiedrības interesēs.

Gadadiena: LBLA 2020. gadā svinēja 25. gadskārtu, kopš bioloģisko lauksaimnieku kopiena apvienojās zem vienas jumta organizācijas. 1995. gada 7. aprīlī Ministru kabineta Sarkanajā zālē notika Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības (ko vēlāk pārdēvēja par LBLA) dibināšanas sapulce. Apvienošanās mērķis bija stiprināt iespējas ietekmēt lauksaimniecības politiku. Cīņa par bioloģisko lauksaimnieku tiesībām pēc 25 gadiem nav beigusies, bet tikai pieņēmusies spēkā.

Nākamā gada misija: Viennozīmīgi – koncentrēties uz zināšanām un izglītību! Ar vēl lielāku jaudu turpināsim izglītot lauksaimniekus un sabiedrību par bioloģiskās lauksaimniecības nozīmi vides saglabāšanā un sabiedrības veselībā. Vairojot izpratni un spēcinot zināšanas, nākamajā gadā LBLA īpaši gādās par to, lai Latvijas lauksaimniecības zināšanu telpā ieplūstu jaunas vēsmas – no pašmāju un ārvalstu zinātniskajiem institūtiem un ekspertiem. Lai zināšanas būtu maksimāli pieejamas bioloģiskajiem ražotājiem, nozares žurnāls Bioloģiski 2021. gadā iznāks nevis četras, bet sešas reizes. Savukārt, lai stiprinātu sabiedrības izpratni par bioloģisko pārtiku, 2020. gada nogalē esam izdevuši bezmaksas žurnālu pircējiem Ēdam Bioloģiski.

 

Zemnieku saeima

Arī lauksaimniecības nozarei šis ir bijis Covid-19 radītā nemiera pilns gads – zemās piena iepirkuma cenas gada pirmajā pusē, gaļas iepirkuma cenu krišanās, satraukums par savu, ģimenes locekļu un darbinieku veselību. Tomēr atšķirībā no pilsētām laukos ārkārtas situācijas laikā darbs neapstājās, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājus ar svaigu vietējo pārtiku. Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk sāka novērtēt vietējos ražotājus, dodot priekšroku pašu zemes produktiem ne tikai veikalu plauktos, bet arī tiešajā tirdzniecībā.

Vēl izteiktāk šis gads pierādīja, ka laukos trūkst darbinieku − sezonas strādnieku, slaucēju, traktortehnikas vadītāju u.c. Neskatoties uz to, ka daudzās nozarēs cilvēki zaudēja darbu, interese pievērsties vai pārkvalificēties lauksaimniecības darbiem bija diezgan zema. Zemnieku saeima likumdevējiem atgādināja par nepieciešamību sezonas darbinieku sistēmu ieviest ne tikai augļkopības un dārzeņu saimniecībās, bet arī visā lauksaimniecības nozarē. Jāatvieglo viesstrādnieku nodarbināšanas nosacījumi tad, kad viņi ir nepieciešami.

Arvien vairāk iedzīvotāju koncentrējas pilsētās, un lauki paliek tukšāki, kas vērojams ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, līdz ar to izpratne par lauksaimniecību mazinās. Pēdējos gados ir novērojama tendence, ka par lauksaimniecību spriež visi, kuriem pieejami sociālie tīkli, bet nav atbilstošas izglītības un sapratnes, tostarp populismā ir iestrēguši arī deputāti.

Kā piemēru var minēt emocionāli izvirzīto iniciatīvu par augu aizsardzības līdzekļu lietojuma aizliegumu 1 km rādiusā ap dzīvojamām mājām. Šāda iniciatīva nozīmētu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas aizliegumu praktiski visā Latvijas teritorijā – gan ciematos un piepilsētas mazdārziņos, gan augļu dārzos, rožu dobēs un rapšu laukos.

Izaicinājumi tuvākajai nākotnei
Jāveicina ražošana: Viens no būtiskākajiem mērķiem ir turpināt atbalstīt vietējo ražotāju produkciju − gan ikdienā iepērkoties, gan valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumos, iekļaujot tieši vietējos produktus, nevis lētākus ārvalstu analogus. Pērkot vietējās preces un produktus, mēs atbalstām ne tikai mūsu lauksaimniekus un ražotājus, bet visu tautsaimniecību un valsti kopumā, jo tādējādi Latvijas iedzīvotāju samaksātā nauda paliek valsts ekonomikā, nevis aizceļo uz citām valstīm.

Tāpēc ir jābūt dažādiem atbalsta instrumentiem: vieniem − lai atbalstītu mājražotājus, citiem – lai varētu ražot eksportspējīgas preces un konkurēt ārvalstu tirgos. Būtiski stiprināt pozīcijas eksportā tiem uzņēmumiem, kuri jau ir izcīnījuši vietu ne tikai Eiropas, bet arī pasaules tirgos.

Jāveido saprātīgs dialogs starp lauksaimniekiem un sabiedrību: Šobrīd katrs ir savā ierakumu pusē – lauksaimnieki vienā, pārējā sabiedrība un daļa bioloģisko lauksaimnieku – otrā. Taču karš nebaro! Ir skaidrs, ka ieņemtās pozīcijas ir jāmaina, jo izveidojusies situācija dzen strupceļā Pilsētniekiem skaidri jāpasaka, ko viņi grib, turklāt nobalsojot par saviem vārdiem ar maciņu. Lai nav tā, ka karsti aizstāv zaļo dzīvesveidu, bet lielveikalā nopērk lētāko – nezināmas izcelsmes preci vai produktu. Savukārt lauksaimniekiem būtu draudzīgāk sabiedrībai jāskaidro savi saimniekošanas principi – kāpēc ko dara uz lauka vai kūtī.

Jāattīsta lauksaimniecība, piesaistot resursus: Lauksaimniecībai, tāpat kā jebkuram biznesam, ir nepieciešama lētu finanšu resursu pieejamība. Jāturpina atbalsts lauksaimniecības zemes iegādes kredītprocentu dzēšanai, kā arī jārada jaunas programmas, ar kuru palīdzību jaunie lauksaimnieki var uzsākt saimniekošanu vai nopirkt jau izveidotas saimniecības. Jāsakārto likumdošana, lai prioritāra iespēja iegādāties zemi būtu Latvijas lauksaimniekiem, nevis ārvalstu investoriem, kuru mērķi var nesakrist ar Latvijas interesēm.

Jāiegulda pētniecībā un zinātnē: Lai izvēlētos Latvijai vispiemērotākos Zaļā kursa mērķu sasniegšanas pasākumus, jāinvestē zinātnē un pētniecībā. Tikai noskaidrojot mūsu apstākļiem atbilstošākos paņēmienus un tehnoloģijas, investīcijas zaļajā izaugsmē dos ieguvumu gan dabas daudzveidībai, gan ekonomiskai izaugsmei un iedzīvotāju labklājībai.

Gada lepnums: Lepojamies ar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kurš atbalsta lauksaimniekus un veikalā ikdienā izvēlas tieši vietējo produkciju.

Gada neraža: Kamēr partijas neauglīgi spriedelēja par vajadzību piesaistīt viesstrādniekus sezonas darbiem laukos, tikmēr daudz kur Latvijā zemenes uz lauka vienkārši sapuva. Neskatoties uz to, ka daudzi bija zaudējuši darbu, intereses piedalīties lauksaimniecības darbos nebija.

Gada aktualitāte: Turpinās cīņa par vietējās pārtikas produkcijas brīvu pieejamību lielveikalu tīklos, lai patērētājs varētu izvēlēties, kam dot priekšroku.

Gada prieks: Pēc vairākiem neražas gadiem visā Latvijā beidzot visiem ir laba raža un būtiski kāpj Latvijas lauksaimniecības eksports.

Gada mērķis: Veicināt vietējo ražotāju konkurētspēju gan vietējā, gan arī pasaules tirgos.

 

 

 

 

 

 

 

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas
Konvencionālo slaukšanas iekārtu starpdezinfekcijas sistēmas

Pierasts, ka visas automātiskās slaukšanas iekārtas ir aprīkotas ar automāt...

Izaicinājumi slaukšanas zālē: pupu mazgāšanas un tesmeņa atrietināšanas sistēmu izmantošana
Izaicinājumi slaukšanas zālē: pupu mazgāšanas un tesmeņa atrietināšanas sistēmu izmantošana

Šajā rakstā gribu pastāstīt par izaicinājumiem, ar kādiem sastopas piena ra...

100 kilogrami eksotikas
100 kilogrami eksotikas

Strausu fermā Mazzariņi, kas atrodas Glūdas pagastā starp Jelgavu un Dobeli...

Mūsu pēdu veselība
Mūsu pēdu veselība

Ziema un tumšais laiks ir atkāpies. Fiziskās aktivitātes un slodzes pieaug....