Saimnieks LV / 2022.gads (Janvāris.)

Noslēdzies vēl viens kalendārais gads, daudz jau ir paveikts, bet vēl vairāk ieplānots nākotnei. Kas šogad bijis aktuāls lauksaimniecības mehanizācijas tehniķu un spēkratu mehāniķu profesionālās izglītības jomā, stāsta Metālapstrādes, mašīnbūves, mašīnzinību nozaru ekspertu padomē iesaistītās Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Laurinovičs.

– Kas pagājušajā gadā bijis aktuāls izglītības jomā?
– Mūs interesē tās mācību iestādes, kas gatavo speciālistus darbam lauksaimniecībā un ar industriālo tehniku, proti, Kandavas tehnikums, Ogres tehnikums, Vidzemes Dizaina un tehnoloģiju tehnikums, Malnavas koledža un Daugavpils būvniecības tehnikuma mācību īstenošanas vieta Višķi.

No aizpagājušā gada Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācija darbojas Metālapstrādes, mašīnbūves, mašīnzinību Spēkratu apakšpadomes nozaru ekspertu padomē (MMM NEP). NEP ir trīs pārstāvji – es, Auto asociācijas pārstāvis Ingus Rūtiņš un SIA Intrac Latvija tehniskais direktors Andrejs Stoļarovs. Padomes pārstāvji apbraukāja minētos tehnikumus, lai redzētu, kādā līmenī tur notiek apmācība, un saprastu, ko varam palīdzēt, lai situāciju uzlabotu. Uzskatām, ka ir ļoti svarīgi skaidrot, ko nozares pārstāvji sagaida no topošajiem speciālistiem.

Šogad profesionālās vidējā līmeņa izglītības iestādes Izglītības un zinātnes ministrijai un nozaru ekspertiem prezentēja savas attīstības stratēģiju. Kaut arī tehnikumi apgalvo, ka vēlas sadarboties ar nozares pārstāvjiem, realitātē ne vienmēr tā ir. Manuprāt, daļa tehnikumu vadības nav sapratuši, ka viņiem jāsagatavo labi un kvalificēti speciālisti, kas atbilst darba tirgus prasībām un spēj strādāt ar jaunākās paaudzes tehniku. No mūsdienu mehāniķa tiek sagaidītas citas prasmes nekā 80., 90. gados un pat jaunā gadu tūkstoša sākumā. Diemžēl visi tehnikumi par to runā, bet ne visi to apliecina darbos. Visus primāri interesē saglabāt Profesionālās izglītības kompetences centra statusu un piesaistīt vairāk audzēkņu, bet izglītības kvalitāte palikusi otrajā plānā.

Bažas rada Malnavas koledžas prezentācijā redzētais (šī mācību iestāde ir pievienota LLU un atrodas Zemkopības ministrijas pakļautībā). Jaunajā Malnavas stratēģijā plānots atjaunot programmu Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā, kur tika gatavoti ļoti plaša spektra speciālisti. Diemžēl šī programma sniedza virspusēju, vispārīgu ieskatu par tēmu lauksaimniecība, tādēļ jaunieši, kas to beiguši, neprot neko konkrētu. Ja Malnavas koledža nolemj atjaunot šo programmu, jo jaunieši nevēlas nākt uz grūtākām specialitātēm, piemēram, spēkratu mehāniķiem un mehanizācijas tehniķiem, tad kaut kas nav kārtībā ar loģiku, jo nozarei nav vajadzīgs speciālists, kurš īsti nezina neko.

Manuprāt, viens no sliktākajiem piemēriem ir Kuldīgas tehnikums, kur joprojām spēkratu mehāniķus māca pēc nozares ekspertu neakceptētas programmas. Pērn no 13 audzēkņiem gala eksāmenus nokārtoja tikai trīs. Eksaminācijas komisijā bija MMM NEP nozīmēti speciālisti. Šos trīs sekmīgos audzēkņus nozares uzņēmumi būtu uzreiz gatavi ņemt darbā, bet pārējie pēc nozares standartiem labākajā gadījumā atbilst atslēdznieka līmenim. Izmantojot nepilnības likumdošanā, tika panākts apelācijas process un pārējiem jauniešiem, aiz ausīm pievelkot, tika ielikta sekmīga atzīme un izsniegta Spēkratu mehāniķa kvalifikācija. Tehnikums neapzinās, ka šos jauniešus piemāna, jo realitātē neviens mūsu nozarē nebūs gatavs viņus ņemt darbā par mehāniķiem.

Septembrī Kuldīgas tehnikumā jānotiek eksāmenam, bet MMM NEP kategoriski neakceptē šī eksāmena jautājumus, jo tie neatbilst profesijas standartam. Par to esam informējuši arī Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centru. Nozare tiek vainota it kā personīgā naidā pret Kuldīgas tehnikumu, kas ir pilnīgas blēņas.

Problēma ir sistēmā – tehnikumi, dzenoties pēc izglītojamo un absolvējušo skaita, neņem vērā nozares vajadzības.

Manuprāt, ir normāli, ka tehnikumā ir augsts tādu audzēkņu atbirums, kuri ir sapratuši, ka neatrodas īstajā vietā. Daudz labāk būtu, ja naudu, kas paliek pāri pēc atbiruma, ieguldītu palikušo audzēkņu attīstībā, nevis ņemtu nost un dotu kādam citam. Ir labi, ja audzēknis, kurš sevi neredz šajā profesijā, aiziet, nevis nosēž skolā līdz ceturtajam kursam un iznāk ārā nekāds.

Eksāmenos redzam, ka jauniešiem mācību procesā pietrūkst praktiskās pieredzes. Tāpēc no 2020. gada piedāvājam lauksaimniecības tehnikumiem iznomāt jaunāko tehniku, lai topošajiem speciālistiem būtu iespēja strādāt ar jaunāko tehniku, kas reāli tiek izmantota lauksaimniecībā un labota servisos. Līgumu esam parakstījuši ar visiem tehnikumiem, bet tehniku paņēmuši ir tikai daži.

– Vai ir kādi pozitīvi piemēri tehnikumu darbā?
– Noteikti gribētu izcelt Daugavpils būvniecības tehnikuma mācību īstenošanas vietu Višķi, kas atdzimusi un potenciāli varētu attīstīties par ļoti spēcīgu konkurentu profesionālās lauksaimniecības izglītības jomā. Ar Augšdaugavas novada domes finansiālu atbalstu tehnikums plāno īstenot ES fondu projektu par praktiskās mācības laboratorijas izbūvi, kurā zem jumta iespējams veikt visus lauksaimniecības darbus arī ziemā. Projekts izstrādāts, ņemot vērā Vācijas lauksaimniecības tehnikuma pieredzi, kur vienā no mācību laboratorijas angāriem nav betonēta grīda, bet ir atstāta augsne un audzēkņiem māca noregulēt arklu un art, stāda plastmasas kartupeļus un pēc tam ar kartupeļu kombainu tos novāc, strādā ar minerālmēslu kliedētāju u.tml. Višķos plānotā angāra garums ir 100 m, platums – 50 m. Tehnikums ir iesniedzis projekta pieteikumu šāda kompleksa izbūvei.

Ja man šodien būtu jāizvēlas, uz kuru tehnikumu laist mazbērnus mācīties, tad, manuprāt, visaugstākais līmenis ir Ogres tehnikumā, tam seko Daugavpils tehnikums, kas, mācību īstenošanas vietā Višķi uzbūvējot jauno praktiskās apmācības laboratoriju, varētu būt labākais ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā.

– Kādi ir asociācijas nākotnes plāni?
– Pirmkārt, esam iesaistījušies Profesionālās izglītības likuma jaunās redakcijas veidošanā. Tas pašlaik ir otrajā lasījumā. Cīnāmies, lai tajā ieliktu punktu par eksaminācijas centra izveidi. Tā būtu institucionāla organizācija, kas slēdz līgumu ar kādu no tehnikumiem, kur notiktu eksāmens. Kādreiz šāda prakse jau bija, bet pēc dažu tehnikumu protestiem šo sistēmu likvidēja. Tagad redzam, ka eksāmenu nedrīkst pieņemt komisija, kas ieinteresēta, lai visi audzēkņi to nokārto, ir nepieciešama neatkarīga organizācija. Nozarei ir jāveido komisija, kura pieņem kvalifikācijas eksāmenus un līdz ar to piešķir profesionālo kvalifikāciju. Šāds sistēma pastāv jurisprudencē un jūrniecībā.

Otrkārt, vēlamies veidot metodisko centru, kur būtu apkopota visa nozares informācija. 2020. gadā asociācija iesniedza projekta pieteikumu ERASMUS+ finansējuma saņemšanai, taču no 100 iespējamiem punktiem saņēmām 80 un palikām pirmie aiz strīpas. Pērn uzrakstījām vēl ambiciozāku, manuprāt, saturīgāku un labāku projektu, piesaistījām augsta līmeņa partnerus no Vācijas, kuri izstrādā metodiku vācu lauksaimniecības un smago spēkratu profesionālās izglītības un apmācības sistēmai, un Holandes smago spēkratu un lauksaimniecības tehnikas asociāciju, bet saņēmām vēl zemāku vērtējumu. Priecē, ka vācieši un holandieši ļoti atzinīgi novērtējuši šī projekta ideju un vēlas veidot Eiropas līmeņa platformu. Esmu uzaicināts uz Somiju piedalīties plānošanas grupā, kur šī ideja tiks attīstīta tālāk.

Šķiet, Valsts izglītības satura centrs ir smēlies iedvesmu no asociācijas projekta un sagatavojis ļoti līdzīgu projektu plašākam profesionālo programmu klāstam, tā kā ideja nav palikusi bez ievērības.

– Kāpēc jauniešiem izvēlēties mācības profesionālās vidējās izglītības iestādēs?
– Zīmīgs fakts – pēdējā piecgadē 70 % vidusskolas absolventu neiegūst profesiju. Viņi iestājas augstskolā, pirmajā kursā saprot, ka nevēlas konkrēto jomu mācīties un neiegūst specialitāti. Tāpēc, manuprāt, mācības profesionālajā vidējā līmeņa izglītības iestādē – tehnikumā vai koledžā ir ļoti vērtīgas. Diemžēl sabiedrībā izveidojies uzskats, ka uz tehnikumu iet tikai nesekmīgie. Tā nav! Tehnikumos māca ļoti pieprasītas specialitātes, kas tiem audzēkņiem, kas cenšas un mērķtiecīgi apgūst savu profesiju, garantē plašas karjeras iespējas un konkurētspējīgu atalgojumu.

Pabeidzis tehnikumu, tu esi ieguvis gan vidējo izglītību, gan specialitāti, esi sapratis, vai šī profesija tev tiešām patīk, un tev ir iespēja turpināt mācības augstskolā. Tev jau ir pamats savas karjeras attīstībai. Tātad esi krietni labākā pozīcijā nekā tavs vienaudzis, kurš ir tikai beidzis vidusskolu.

Pašlaik spēkratu mehāniķim, kurš sevi labi parāda, iespējas saņemt labu atalgojumu un kāpt pa karjeras kāpnēm ir iespaidīgas. Arī mehanizācijas tehniķi ir ļoti labi atalgoti. Tagad zinošus darbiniekus meklē kā ar uguni. Viņi ir
deficīts!

Kopā ar tehnikumiem esam uzsākuši reklāmas kampaņu, lai stāstītu par iespējām nozarē. Semināru ciklā uzņēmumi stāsta par dažādām specifiskām tēmām, lai ieinteresētu jauniešus. Teiktu, ka Covid-19 lielākais ieguvums ir iespēja attālināti uzrunāt lielu lauksaimniecības mācību iestāžu potenciālo audzēkņu auditoriju, vienlaikus piesaistot visu tehnikumu pārstāvjus.