, .
cloudy 21.2℃
Vārda dienu svin: Vilnis, Raimonds, Laine

Latvijas KLP Stratēģiskais plāns

Elīna Grase , 26-07-2023
Latvijas KLP Stratēģiskais plāns

Saimnieks LV / 2022.gads (Janvāris.)

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Stratēģiskā plāna (SP) 2023.–2027. gadam projektu.

Nākamajā plānošanas periodā tiešajiem maksājumiem paredzētie līdzekļi ir par 758 milj. EUR jeb 44 % lielāki nekā iepriekšējā periodā, savukārt lauku attīstībai paredzētais finansējums ir par 121 milj. EUR jeb 12 % mazāks. Savukārt Latvijas budžeta līdzfinansējums nākamajā periodā būs tikai 7 % no kopējā apjoma, salīdzinot ar 17 % iepriekš.

Nākamajā Eiropas Savienības KLP plānošanas periodā no 2021. gada līdz 2027. gadam tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem pieejamais finansējums ir 2.475 mljrd. EUR, liecina Latvijas KLP stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam projekts. Atšķirībā no iepriekšējā perioda tiešajiem maksājumiem ir noteikts maksimālais apjoms – ne vairāk par 100 000 EUR gadā vienam saņēmējam.

Papildus 2021.–2027. gada periodā no tiešajiem maksājumiem ir paredzēts pārdalīt finansējumu lauku attīstībai 128.3 milj. EUR apmērā. Līdz ar to 2021. un 2022. gadā, kas ir noteikts kā pārejas periods, tiešajiem maksājumiem pieejamais finansējums ir 633.2 milj. EUR, 2023.–2027. gadā –
1.714 mljrd. EUR.

Savukārt lauku attīstības atbalsta pasākumiem periodā no 2023. līdz 2027. gadam finansējums ir 765.5 milj. EUR. 2014.–2020. gadā Latvijai Lauku attīstības programmas ietvaros bija pieejami 1.531 mljrd. EUR, tomēr jāņem vērā, ka jaunā plānošanas perioda sākšana ir būtiski aizkavējusies un 2021. un 2022. gads ir noteikti kā pārejas periods, kam tika novirzīta daļa no nākošā plānošanas perioda finansējuma – 518.1 milj. EUR.

Kopumā nākošajam plānošanas periodam lauku attīstības finansējums ir samazinājies par 16 %, un lielākais atbalsta kritums būs jūtams tieši 2023. –2027. gadā, ko lielā mērā ietekmēs pārskatītie nosacījumi par samazināta nacionālā līdzfinansējuma prasībām.

Nākamajā plānošanas periodā mainās pieeja finansējuma izsniegšanai – iepriekš finansējuma saņēmējiem bija tikai jāizpilda noteiktās prasības, bet jaunajā periodā būs jāspēj demonstrēt sasniegtie darbības rezultāti.

Šogad tiešo maksājumu saņemšanā būtisku izmaiņu nebūs, bet no 2023. gada jārēķinās, ka šī atbalsta saņemšanai būs jāizpilda virkne jaunu prasību.

Mazo saimniecību īpašniekiem tāpat kā līdz šim būs pieejama vienkāršota atbalsta shēma, kas aizstās visas citas tiešo maksājumu intervences. Tātad lauksaimnieks, kura atbalstam pieteiktās atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz 1 ha, varēs pieteikties tiešajam maksājumam 500 EUR uz saimniecību. Atbalstu piešķirs par saimniecību, ja visā LIZ tiek veikta lauksaimnieciskā darbība. Citi tiešo maksājumu veidi šīm saimniecībām nebūs pieejami. Pēc ZM aplēsēm, šim atbalstam varētu pieteikties 14–15 tūkst. saimniecību, pavisam šim atbalsta mehānismam atvēlēti kopumā 37.3 milj. EUR.

Aktīviem lauksaimniekiem pieejami trīs tiešo maksājumu veidi: ilgtspēju sekmējošais ienākumu papildatbalsts (ISIP, aizstāj līdzšinējo vienoto platības maksājumu jeb VPM), pārdalošais ienākumu papildatbalsts; saistītais ienākumu atbalsts.

Par aktīvo lauksaimnieku tiks uzskatīta persona, kas iepriekšējā gadā tiešajos maksājumos saņēma vairāk nekā 500 EUR.

Aktīvs lauksaimnieks ir persona, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
• lauksaimniecības dzīvnieki reģistrēti LDC – vismaz viena liellopu vienība (LV);
• saimniecība ir iekļauta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā;
• persona iekļauta kā sēklaudzētājs VAAD Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā;
• vismaz 1/3 saimniecības ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā;
• saimniecībā lauksaimnieciskajā darbībā tiek nodarbināts vismaz viens darbinieks vai ne mazāk kā 1 LDV/100 ha;
• saimniecībā nodrošina standarta izlaidi uz visiem saimniecības hektāriem vismaz 400 EUR/ha;
• zemes uzturēšanas izmaksas ir vismaz 66 EUR/ha.

Lauksaimniekiem būs jāievēro laba lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības – ilggadīgo stādījumu saglabāšana, kultūraugu dažādošana, ekoloģiski nozīmīgo platību izveide ar ražošanu nesaistītiem elementiem, bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšana, mitrāju un kūdras augsnes aizsardzība, aparšana vienu reizi gadā. 2023. gadā lauksaimniekiem būs pienākums daļai ilggadīgo zālāju atjaunot ilggadīgo zālāju statusu, tāpēc uzmanīgi jāplāno savas saimniecības attīstība.

Lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu un veicinātu ilgtspējīgāku saimniekošanu, kā arī risinātu aizvien pieaugošās klimata un vides problēmas, KLP stratēģiskajā plānā paredzēts ievērojams finansiāls atbalsts un pasākumi dažāda veida lauksaimniecības praksēm, kas sniegs ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, ūdens, augsnes, gaisa kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma mazināšanā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, ilgtspējīgas mežsaimniecības jomā, kā arī bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Ekoshēmām kopumā tiks paredzēts atbalsts 438 milj. EUR, agrovides pasākumiem – 121 milj. EUR, bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam – 159 milj. EUR ar plašām iespējām saņemt papildu atbalstu arī citu shēmu ietvaros. Ievērojama daļa atbalsta tiks paredzēta vides investīcijām.

No atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās mazajām saimniecībām ar apgrozījumu no 4000 EUR līdz 70 000 EUR (22 500 saimniecības) maksimālās attiecināmās izmaksas būs līdz 250 000 EUR, bet vides investīcijām jānovirza vismaz 30 % no investīcijām piešķirtā finansējuma. Vidējām saimniecībām ar apgrozījumu no 70 001 EUR līdz 350 000 EUR (1190 saimniecības) maksimālās attiecināmās izmaksas būs līdz 500 000 EUR, bet vides investīcijām jānovirza vismaz 60 % no investīcijām piešķirtā finansējuma. Savukārt lielajām saimniecībām ar apgrozījumu virs 350 001 EUR (740 saimniecības) maksimālās attiecināmās izmaksas būs līdz 700 000 EUR, bet vides investīcijām jānovirza 100 % no investīcijām piešķirtā finansējuma.

KLP Latvijas nacionālie stratēģiskie mērķi paredz palielināt pievienoto vērtību, sadarbojoties un ražojot konkurētspējīgu produktu vietējam un eksporta tirgum, kāpināt lauku saimniecību ieņēmumus līdz vidējiem valstī un plaukstošus lauku apvidus, veicinot ekonomisko aktivitāti, nodrošinot infrastruktūru un saglabājot apdzīvotību.


Informācijas avoti:
Zemkopības ministrija. Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.–2027. gadam. Saite: https://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/latvijas-kopejas-lauksaimniecibas-politikas-strategiskais-plans-2023-2?id=23933#jump

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Latvijas KLP Stratēģiskais plāns sola vērienīgas pārmaiņas. Saite: http://llkc.lv/lv/nozares/lauku-attistibalatvijas-klp-strategiskais-plans-sola-verienigas-parmainas

Nozare.lv. Nākamajā plānošanas periodā būtiskākā lauksaimniecības finansējuma daļa būs jānovirza vides un klimata mērķu īstenošanai. Saite: http://nozare.lv/nozares/agro/item/16D11BD4-1A94-497B-9747-BEE44AC61764/

Kopējā lauksaimniecības politika Latvijā no 2023. gada. Konferences ieraksts. Saite: https://www.youtube.com/watch?v=-b8xmyB6SzU&list=PLtf9tPuLditHI1JWaCdu3cENdXPvxofTF&index=1

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Kombinētā piena – gaļas liellopu šķirne Simentāle
Kombinētā piena – gaļas liellopu šķirne Simentāle

Piena lopkopībā diezgan bieži sastopamies ar apzīmējumu kombinētās šķirnes....

Domāt, mainīties un pastāvēt
Domāt, mainīties un pastāvēt

Lauksaimniecības nozaru un zemnieku saimniecību attīstībā bieži varam pārli...

SIA "Griezes Lejnieki" laiku lokos
SIA "Griezes Lejnieki" laiku lokos

Latvijas piensaimniecību pēdējo divdesmit, trīsdesmit gadu laikā skārušas ...

Enerģijas uzglabāšanas sistēmas lauksaimniecībai
Enerģijas uzglabāšanas sistēmas lauksaimniecībai

Ar katru gadu elektroenerģija kļūst aizvien būtiskāks resurss jebkurā saimn...