VH Latvija par ražas zaudējumiem lauksaimniekiem, kuri bija apdrošinājušies, kompensējusi 19,3 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2022. gadu atlīdzību izmaksas pieaugušas par 63%.
No visām sējplatībām Latvijā tiek apdrošināti apmēram 30%. Sējumu apdrošināšana ir risku vadības rīks lauksaimniekiem, kas pierāda savu efektivitāti. Lauksaimnieki uzticas produktam tajā pašā laikā saimniekiem būtisks ir valsts atbalsts.
''Analizējot iepriekšējo sezonu kopumā apsekoti vairāk kā 40 tūkstoši hektāri dažādos Latvijas reģionos. Lauksaimniekiem gads bijis izaicinājumiem pilns un iezīmējās ar to, ka nostrādāja praktiski visi riski, ko piedāvājam – pārziemošana, salna, krusa, lietusgāzes un vētra, sausums, ilgstošas lietavas." Vita Baumane LATRAPS Sējumu apdrošināšanas vadītāja.
Šī gada zaudējumu sezona sākās ar ziemas apstākļu bojājumu izvērtēšanu galvenokārt Vidzemē, Latgalē un Sēlijā. Savukārt maija sākumā piedzīvojām neparasti aukstas naktis, kad temperatūra noslīdēja līdz pat -9°C un salnu ietekme saimniecības ietvaros uz ražu bija robežās no 5% līdz 75%.
Maijā un jūnijā izjutām arī sausumu. Pēc Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem šogad sausums tika reģistrēts pilnīgi visā Latvijas teritorijā. Šāda mēroga sausums iepriekš Latvijā tika konstatēts 2018. gadā, kad sausuma dēļ tika izsludināta ārkārtas situācija. Lielākā sausuma ietekme bija vasarāju kultūrām, ar ražas kritumu līdz pat 70%.
Lielākos zaudējumus sējumiem radīja krusa, vētra un lietusgāzes. Pirmie krusas zaudējumi tika piedzīvoti jau jūnijā. Vislielākos zaudējumus, lauksaimnieki piedzīvoja 7. augusta vētrā, kas 10 minūšu laikā burtiski aizslaucīja pie VH Latvija apdrošināto ražu 14 miljonu eiro vērtībā. Atsevišķās vietās vētra ar krusu radīja 100% ražas zudumus visa veida kultūrām. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, vislielākie postījumi nodarīti Dobeles, Tukuma, Jelgavas un Aizkraukles novados. Augusta mēnesī atsevišķos novados nostrādāja arī ilgstošu lietavu rādītājs.
“Šobrīd sākusies apdrošināšanas sezona ar ziemas risku segumu un lauksaimniekiem aktuāls jautājums vai apdrošināties. Novērtējam, ka Zemkopības ministrija atradusi budžetā finansējumu, lai stiprinātu vidi, kurā arvien vairāk lauksaimnieki apdrošinās un vada sava biznesa riskus.
Lauksaimniecība ir tautsaimniecības balsts un laikapstākļu radītie zaudējumi ir plaši ar pieaugošu intensitāti. Valsts līmenī atbalsts daļējai apdrošināšanai polišu iegādes izdevumu segšanai noteikti izmaksā mazāk, jo atbildība par būtiskāko risku segumu gulstas uz apdrošinātāju pleciem. Sējumu apdrošināšana, kā produkts strādā un šī gada rekordizmaksas noteikti ir tam apliecinājums,'' tā Vita Baumane LATRAPS Sējumu apdrošināšanas vadītāja.
Augsnes dati nepieciešami, lai ilgtspējīgi apsaimniekotu augsni, plānotu ra...
25.septembrī biedrība “Zemnieku Saeima” sadarbībā ar LBTU LPTF Zemkopības i...
Valdība, 8. oktobrī, nolēma saglabāt samazināto PVN 12% likmi Latvijai raks...
No 23. līdz 27. septembrim mācību vizītē Latvijā viesojās desmit eksperti n...