Saimnieks LV / 2025.gads (Jūnijs)

Aprīlī šogad kādu brīdi varējām justies gluži kā vasarā. Tas lauksaimniekus mudināja ātrāk sākt sējas darbus, taču maijā, kā jau ierasts, neizpalika bez salnām un pamatīgiem nokrišņiem. Vēsi laikapstākļi un daudzviet arī pārmērīgs augsnes mitrums lauku darbus nedaudz piebremzēja un pat aizkavēja. Taču uz šo brīdi pavasara darbi ir paveikti.

Graudaugu, rapšu, tauriņziežu, kartupeļu, dārzeņu laukos un augļu dārzos augi turpina augt un attīstīties, savu kaitniecisko darbību turpina veikt kaitīgie organismi. Tāpēc arī jūnijā lauksaimniekiem jāseko līdzi slimību un kaitēkļu sastopamībai un izplatībai savos sējumos un stādījumos. Tikai rūpīga un regulāra lauku un dārzu apsekošana ļaus savlaicīgi un pamatoti veikt kaitīgo organismu ierobežošanu ar Latvijā reģistrētiem augu aizsardzības līdzekļiem (AAL).

Graudaugu sējumi
Vasarīgi siltie laikapstākļi aprīlī bija labvēlīgi slimību attīstībai ziemāju sējumos. Iesākumā Kurzemes, nedaudz vēlāk arī pārējos reģionos daudzviet bija novērojamas kviešu lapu pelēkplankumainības, kviešu lapu dzeltenplankumainības, stiebrzāļu gredzenplankumanības, graudzāļu miltrasas, miežu lapu tīklplankumainības, kā arī brūnās rūsas pirmās slimību pazīmes. Līdz divu mezglu stadijai (AS 32) Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas kaitīgo organismu prognožu jomas speciālisti slimību uzskaiti veic visam augam. Vēlāk, jau no divu mezglu stadijas (AS 32) līdz graudaugu ziedēšanas beigām (AS 69), slimību uzskaite tiek veikta uz augšējām trim pilnīgi attīstītām lapām. Lai arī straujāka slimību izplatība sējumos biežāk novērojama pēc graudaugu ziedēšanas, tieši karaglapas attīstības (AS 37-39) un vārpošanas laikā augu augšējās trīs lapas iespējami ilgāk būtu jāpasargā no slimībām. Laikapstākļi jūnijā lielā mērā noteiks iepriekšējos mēnešos novēroto slimību tālāku attīstību un izplatību ziemāju un vasarāju sējumos. Šogad agrāk nekā pērn ziemāju sējumos parādījās kviešu lapu dzeltenplankumainība. Galvenais infekcijas avots ir augsnes virspusē palikušie nesadalījušies inficētie salmi, tāpēc slimības attīstība būs atkarīga no infekcijas materiāla daudzuma katrā konkrētā laukā, kā arī no mitruma un gaisa temperatūras (slimības attīstība iespējama ļoti plašā temperatūras amplitūdā). Visās attīstības stadijās vismaz divas diennaktis pēc kārtas mitrums būs nepieciešams arī kviešu lapu pelēkplankumainības patogēna nokļūšanai no apakšējām lapām uz augšējām, tai gan sākumā ir nepieciešama nedaudz zemāka temperatūra (+15–25 ^oC) nekā kviešu lapu dzeltenplankumainības attīstībai, tomēr slimības attīstība iespējama arī +5–35 ^oC temperatūrā. Šo divu slimību radītie ražas zudumi būs lielāki, ja inficēšanās notikusi jau stiebrošanas laikā. Kviešiem un miežiem postīgāka (raža var samazināties līdz 40–50 %) var izrādīties jau stiebrošanas stadijā parādījusies graudzāļu miltrasa, it sevišķi sabiezinātos, pārmēslotos un pret slimību neizturīgu šķirņu sējumos. Slimības attīstība atkarīga no gaisa mitruma, jo miltrasas sporas dīgst bez pilienveida mitruma. Uz inficētajām augu daļām patogēns attīstās vairākkārt, tāpēc iespējama atkārtota
inficēšanās, konīdijas ar vēju var izplatīties lielos attālumos. Slimībai raksturīgās pazīmes (balta vai pelēcīga tīmekļveida apsarme) var būt novērojamas arī uz stiebriem un vārpām. Jau aprīlī atsevišķos ziemas miežu un rudzu laukos tika novērotas pirmās stiebrzāļu gredzenplankumainības pazīmes...

Pilnu rakstu lasiet jūnija SAIMNIEKS LV numurā!